Vikipēdija

Eiropas Zaļā partija

Eiropas Zaļā partija, saukti arī par Eiropas Zaļajiem, ir politiskā partija, kas pārstāv nacionālās partijas no visas Eiropas, kurām ir kopīgas t.s. zaļās vērtības. Eiropas Zaļie cieši sadarbojas ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības (Zaļie/EBA) parlamentāro grupu Eiropas Parlamentā, ko veido ievēlēti Zaļo partiju deputāti, kā arī Eiropas Brīvā apvienība, Eiropas Pirātu partija un Volt Europa. Eiropas Zaļo partneri ir tās jaunatnes spārns Eiropas Jauno zaļo federācija (FYEG), Zaļo Eiropas fonds (GEF) un Pasaules Zaļo organizācija.

Eiropas Zaļā partija
European Green party
Prezidents Melānija Vogela un Tomass Veits
Ģenerālsekretārs Benedetta De Marte
Dibināta 2004. gada 21. februārī
Pirms Eiropas Zaļo partiju federācija
Galvenā mītne Rue du Taciturne 34, 1000 Brisele, Beļģija
Jaunatnes spārns Eiropas Jauno zaļo federācija
Ideoloģija
Politiskā pozīcija
Starptautiskās filiāles Globālie zaļie
Eiropas Parlamenta grupa Zaļe/EBA
Eiroparlaments
52 / 705
Mājaslapa
Oficiālā mājaslapa

Vēsture

labot šo sadaļu

Priekšvēsture

labot šo sadaļu

Zaļā politika radās no vairākām politiskajām kustībām, kā vides, miera un sieviešu tiesību kustības. Viņi noteica zaļo politiskās prioritātes: klimata pārmaiņas, miers, vide, demokrātija, sociālais taisnīgums un veselība. Zaļie kā jauns politiskais spēks parādījās 1970. gados vairākās Eiropas valstīs un ir pārstāvēti Eiropas Parlamentā kopš 1984. gada.[1]

Mūsdienas

labot šo sadaļu

Eiropas Zaļā partija tika dibināta Eiropas Zaļo partiju federācijas 4. kongresā 2004. gada 20.—22. februārī Romā, kā šīs jau esošās federācijas nākamais solis. Jaunās partijas izveide tika pabeigta līdz ar partijas dibināšanas līguma parakstīšanu. Šai jaunajai Viseiropas partijai pievienojās 32 zaļās partijas no visas Eiropas.[2] Zaļie bija pirmie, kas izveidoja politisko partiju Eiropas līmenī.

Eiropas politiskā partija pastiprina biedru partiju politisko izpausmi, veidojot kopējas politiskās pozīcijas, savstarpējus vēlēšanu manifestus un vienotas Eiropas vēlēšanu kampaņas. Eiropas Zaļajiem ir arī tīkli, kas apvieno zaļos politiķus, piemēram, Vietējo padomnieku tīkls.[2][3]

Viņi ir valdībā astoņās Eiropas valstīs: Austrijā (Zaļie), Beļģijā (Groen un Ecolo), Bulgārijā (Zaļā kustība), Vācijā (Apvienība 90./Zaļie), Īrijā (Zaļā partija), Latvijā (Progresīvie), Melnkalnē (Apvienotā reformu darbība) un Skotijā (Skotijas zaļie).

Pārstāvība

labot šo sadaļu

Zemāk esošajā tabulā ir parādīti Eiropas Zaļo rezultāti katrās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc vietu un balsu skaita. Tas arī parāda, cik daudz Eiropas komisāru ir Eiropas Zaļajiem un kas vadīja parlamentāro grupu. Tajā arī norādīts, kā tika saukta Zaļo parlamentārā grupa un pārnacionālās organizācijas un kādā Eiropas Parlamenta grupā tās atradās.[4]

Gads Deputāti Vietu % Balsis % EK Līderi EP apakšgrupa EP grupa Organizācija
1979
0 / 410
 0 2.4% 0 nav nav nav Eiropas Zaļo un Radikālo partiju koordinācija
1984
11 / 434
 2.5% 4.2% 0 Frīdrihs-Vilhelms Grēfs zu Bāringdorfs (1984—86)

Brems van der Leks (1984—86)

Bridžita Heinriha (1986)

Fransuā Roelants du Vivjē (1986)

Frenks Švalba-Hots (1986—87)

Pols Steiss (1987—88)

Vilfrīds Telkempers (1987—89) 		Zaļā alternatīva Eiropas saite Varavīksnes grupa Eiropas Zaļā koordinācija
1989
25 / 518
 4.8% 7.4% 0 Marija Amēlija Santosa (1989—90)

Aleksandrs Langers (1990)

Adelaida Aglieta (1990—94)

Pols Lannojs (1990—94) 		Zaļo grupa Eiropas parlamentā Eiropas Zaļā koordinācija
1994
21 / 567
 3.7% 7.4% 0 Klaudija Rota (1994—98),

Aleksandrs Langers (1994—95),

Magda Elvoeta (1997—99) 		Green Group in the European Parliament Eiropas Zaļo partiju federācija
1999
38 / 626
 6.1% 7.7% 1[a] Heidija Hautala (1999—2002),

Pols Lannojs (1999—2002),

Monika Frassoni (2002—04),

Daniels Kons-Bendits (2002—04) 		Eiropas Zaļie Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļo partiju federācija
2004
35 / 732
 4.8% 7.3% 0 Monika Frassoni (2004—09),

Daniels Kons-Bendits (2004—09) 		Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2009
48 / 736
[b] 		6.2% 7.3% 0 Rebeka Harmsa (2009—14),

Daniels Kons-Bendits (2009—14) 		Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2014
50 / 751
[5][c] 		6.7% 7.3% 0 Rebeka Harmsa (2014—2016),

Ska Kellere (2017—),

Filips Lamberts (2014—) 		Eiropas Zaļie Zaļie—Eiropas Brīvā apvienība Eiropas Zaļā partija
2019
67 / 751
 11.4% 10.0% 0 Ska Kellere un Bas Eikhouts Eiropas Zaļie Zaļie-EBA Eiropas Zaļā partija

Partijas struktūra

labot šo sadaļu

Eiropas Zaļā partija ir Eiropas politiskā partija, kas ir veidota no Eiropas valstu politiskajām partijām. Partijas var arī kļūt par asociētajiem biedriem. Zaļo/EBA grupas deputātus Eiropas Parlamentā, kas nepieder nevienai biedru partijai, var uzņemt kā īpašos deputāts ar runas tiesībām, bet bez balsstiesībām.

Sakaru tīkli

labot šo sadaļu

Europas Zaļajiem ir sakaru tīkli, kuri pārstāv specifiskas intereses, tostarp:

  • Balkānu tīkls
  • Vidusjūras tīkls
  • Dzimumu tīkls
  • Eiropas Zaļie Kvīri
  • Pašvaldību deputātu tīkli
  • Eiropas Zaļās invaliditātes tīkls
  • Eiropas Zaļo senioru tīkls
 
  Valstis ar biedru partijām
  Valstis ar asociētām partijām
  Valstis ar kandidātpartijām

Ideoloģija un pozīcijas

labot šo sadaļu

Eiropas Zaļie ir apņēmušies ievērot zaļās politikas pamatprincipus, piemēram, atbildību par vidi, indivīduālo brīvību, iekļaujošu demokrātiju, daudzveidību, sociālo taisnīgumu, dzimumu līdztiesību, globālu ilgtspējīgu attīstību un nevardarbību.

Eiropas Zaļie bija pirmā Eiropas politiskā partija, kas tika izveidota, apliecinot savu uzticību Eiropas projektam. Savā hartā tā paziņo, ka politiskā partija strādā, lai padarītu Eiropas Savienību taisnīgāku, demokrātiskāku un iekļaujošāku.[6]

Eiropas parlamenta kampaņas

labot šo sadaļu

Rezultāti

labot šo sadaļu

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu vadoši kandidāti jeb Spitzenkandidaten bija Ska Kellere un Bass Eikhouts, kuri aģitēja par klimata aizsardzību, sociālu Eiropu, lielāku demokrātiju un stingrāku tiesiskumu. Šajā gadā zaļie sasniedza savus labākos rezultātus visā Eiropā, daļēji pateicoties pieaugošajai sabiedrības informētībai par klimata pārmaiņām[7] un jauniešu klimata kustību ietekmei.[8] Vislielākais pieaugums bija Vācijā, kur Apvienība 90./Zaļie nomainīja Vācijas centriski kreiso Sociāldemokrātisko partiju kā otro spēcīgāko partiju.[9] Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 74 vietas. Zaļo rezultāti nozīmēja jaunu spēku līdzsvaru, jo Eiropas Tautas partija (EPP) un Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) zaudēja vairākumu.[10]

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās vadošie zaļie kandidāti bija Hosē Bovē un Ska Kellere. Šīs vēlēšanas bija pirmā reize, kad Eiropas vēlēšanās notika priekšvēlēšanas par partiju Spitzenkandidaten, kas ļauj eiropiešiem ne tikai balsot par to, kam vajadzētu viņus pārstāvēt Eiropas Parlamentā, bet arī palīdzēt izlemt, kam būtu jāvada Eiropas Komisija. Maijā Eiropas zaļie atklājot savu kampaņu prezentēja kopīgu programmu, tostarp Jauno zaļo kursu (angļu: Green New Deal),[11] kurā tika aicināts "izveidot jaunu ekonomikas politikas virzienu, kura mērķis ir samazināt oglekļa emisijas un uzlabot dzīvi". Kampaņas sauklis bija "Mainiet Eiropu, balsojiet par zaļi" (Change Europe, vote Green).[12] Zaļo/EFA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 50 vietas.

2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan Eiropas Parlamenta deputātu skaits tika samazināts, Eiropas Zaļo partijas biedru partijas ieguva 46 vietas, kas bija labākais Zaļo partiju rezultāts pēdējo 30 gadu laikā. Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopumā ieguva 55 vietas.

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas zaļo biedru partijas ieguva 35 vietas, bet Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā kopā ieguva 43 vietas.

Partneri

labot šo sadaļu

Partiju piederība

labot šo sadaļu

Pilnie biedri

labot šo sadaļu
Valsts Nosaukums EP Deputāti Deputāti valstī Status valdībā
  Apvienotā Karaliste   Anglija

  Velsa

Anglijas un Velsas zaļā partija Nav ES
1 / 573
 Opozīcija
  Skotija Scotu Zaļie
0 / 59
 Ārpus parlamenta
  Ziemeļīrija Zaļā partija Ziemeļīrijā [f]
0 / 18
 Ārpus parlamenta
  Albānija Albānijas Zaļā partija Nav ES
0 / 140
 Ārpus parlamenta
  Austrija Zaļie – Zaļā alternatīva
3 / 18
26 / 183
 Valdībā
  Beļģija  Flāmu Groen
1 / 12
[h]
8 / 102
[i] 		Valdībā
 Franču

 Vāciešu

Ecolo
2 / 9
[j]
13 / 63
[k] 		Valdībā
  Bulgārija Zaļā Kustība
26 / 183
26 / 183
 Valdībā
  Horvātija Mēs varam!
0 / 12
4 / 151
 Opozīcija
  Kipra Ekologu kustība – Iedzīvotāju sadarbība
0 / 6
2 / 56
 Opozīcija
  Čehija Zaļā partija
0 / 22
0 / 200
 Ārpus parlamenta
  Dānija Zaļie Kreisie
2 / 13
15 / 179
 Opozīcija
  Igaunija Igauņu Zaļie
0 / 7
0 / 101
 Ārpus parlamenta
  Somija Zaļā Līga
3 / 14
13 / 200
 Opozīcija
  Francija Eiropas ekoloģija – Zaļie
11 / 47
16 / 577
 Opozīcija
  Gruzija Gruzijas Zaļā partija Nav ES
0 / 150
 Ārpus parlamenta
  Vācija Apvienība 90./Zaļie
21 / 96
118 / 736
 Valdībā
  Grieķija Ekologu Zaļie
0 / 21
0 / 300
 Ārpus parlamenta
  Ungārija LMP – Ungārijas Zaļā partija
0 / 21
5 / 199
 Opozīcija
  Īrija Zaļā partija [l]
3 / 13
12 / 160
 Valdībā
  Itālija Zaļā Eiropa
0 / 76
6 / 400
 Opozīcija
  Itālija ( Dienvidtirole) Zaļie
0 / 76
0 / 400
 Ārpus parlamenta
  Latvija Progresīvie
0 / 8
10 / 100
 Valdībā
  Luksemburga Zaļie
1 / 6
4 / 60
 Opozīcija
  Malta AD+PD
0 / 6
0 / 79
 Ārpus parlamenta
  Moldova Ekologu Zaļā partija Nav ES
0 / 101
 Ārpus parlamenta
  Melnkalne Apvienotā Reformu darbība Nav ES
4 / 81
 Opozīcija
  Nīderlande GroenLinks
3 / 26
13 / 150
 Opozīcija
  Norvēģija Zaļā partija Nav ES
3 / 169
 Opozīcija
  Polija Zaļie
1 / 51
3 / 460
 Valdībā
  Portugāle LIVRE
0 / 21
4 / 230
 Opozīcija
Ekologu partija "Zaļie"
0 / 21
0 / 230
 Ārpus parlamenta
  Rumānija Zaļā partija
0 / 32
0 / 330
 Ārpus parlamenta
  Slovēnija Jauniešu partija – Eiropas Zaļie
0 / 8
0 / 90
 Ārpus parlamenta
  Spānija Zaļie Equo
0 / 54
0 / 350
 Ārpus parlamenta
  Spānija ( Katalonija) Zaļie Kreisie
1 / 54
[m]
2 / 48
[n] 		Valdībā
  Šveice Šveices Zaļā partija Nav ES
28 / 200
 Opozīcija
  Ukraina Ukrainas Zaļo partija Nav ES
0 / 450
 Ārpus parlamenta
  Ziemeļmaķedonija Maķedonijas demokrātiskā atjaunošana Nav ES
1 / 120
 Atbalsts valdībai
  Zviedrija Zaļā partija
3 / 20
18 / 349
 Opozīcija

Piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Mihaels Šraijers no Apvienība 90./Zaļie
  2. ↑ Ieskaitot 6 neatkarīgus deputātus, kurus ievēlēja no Europe Écologie grupas
  3. ↑ Ieskaitot 14 deputātus, no 8 valstīm, kas nav saistītas ar EZP biedru partijām, t.i. pieder kopējai Zaļo/EBP EP grupai.
  4. ↑ Anglijas un Velsas vietas parlamentā.
  5. ↑ Scotijas vietas parlamentā (partijai ir 7 vietas Skotijas parlamentā).
  6. ↑ Partijai nav atsevišķa dalība EZP, jo tā ir Īrijas Zaļās partijas daļa.
  7. ↑ Ziemeļīrijas vietas parlamentā.
  8. ↑ Holandiešu valodā runājošo vēlēšanu apgabals
  9. ↑ Flāmu vietas Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
  10. ↑ Vietas franču un vāciski runājošajā vēlēšanu apgabalos.
  11. ↑ Vietas franču un vāciski runājošajām kopienām Beļģijas parlamentā, tostarp vietas divvalodīgajā Briselē.
  12. ↑ Īru Zaļā partija darbojas arī Ziemeļīrijā kā "Zaļā partija Ziemeļīrijā". Ziemeļīrijas partija šajā tabulā ir norādīta atsevišķi, lai gan tai nav atsevišķa dalība EZP.
  13. ↑ Ernests Urtasuns ir gan Catalunya en Comú, gan Zaļo kreiso biedrs.
  14. ↑ Katalonijas vietas parlamentā; divai deputāti no Catalunya en Comú ir arī Zaļo kreiso biedri.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ History of the European Green Party at greens-efa.eu
  2. ↑ 2,0 2,1 History of the European Green Parts at europeangreens.eu
  3. ↑ Local Councillors Network
  4. ↑ «Directory». Skatīts: 2015. gada 26. augusts.
  5. ↑ «Results of the 2014 European elections – European Parliament». results-elections2014.eu. Skatīts: 2016. gada 16. oktobris.
  6. ↑ «Charter of the European Greens». European Greens. 2023-10-26. Skatīts: 2024-03-20.
  7. ↑ Frédéric Simon. «Climate change will be key issue in EU elections, poll shows», 16.04.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  8. ↑ Jon Henley. «Greens surge as parties make strongest ever showing across Europe», 27.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  9. ↑ Tobias Gerhard Schminke. «The Green Wave: A tsunami or just a storm in a teacup?», 16.07.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  10. ↑ «EU election: Surge for Greens, losses for centrist blocs». 26.05.2019. Skatīts: 20.03.2024.
  11. ↑ «Green New Deal». 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.03.2023. Skatīts: 20.03.2024.
  12. ↑ Laurens Cerulus. «Greens present ‘Green New Deal’ at campaign convention», 27.02.2014. Skatīts: 20.03.2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiropas_Zaļā_partija&oldid=4033482"