Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā. Balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principu, attīstībai jānotiek, saudzīgi rīkojoties ar planētas resursiem un rūpējoties par to, lai uz Zemes tiktu saglabāta bioloģiskā daudzveidība.

Četru saules kolektoru bloks ēkas siltumapgādei

Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējā nākotne” (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992.gada ANO konferences Riodežaneiro “Vide un attīstība”.

Galvenie principi

Ilgtspējīgas attīstības shēma:

  1. Sabiedrība

  2. Vide

  3. Tautsaimniecība

  4. Paciešama

  5. Vienlīdzīga

  6. Dzīvotspējīga

   7. Ilgtspējīga

• Integrācija - vides aspekti ir jāintegrē visā plānā, nodrošinot, ka izvirzītie rīcības virzieni nav pretrunā ar rīcību, kas nepieciešama, lai samazinātu nevēlamo slodzi uz vidi.

• Piesardzības princips - pieņemot lēmumus, nepieciešams izmantot piesardzības principu, pat, ja plānotās darbības tieša negatīva ietekme nav pierādīta, jo ekosistēmu nestspēju jeb ietilpību un sakarība starp slodzēm un dabas kapitālu nav iespējams precīzi noteikt. Vispārēja šī principa lietošana ir novedusi pie atšķirībām tā pielietošanā. Ja principa netiks atšķirīgi piemērotas pie augstas un zemas iespējamības riskiem, ir bažas, ka tas tiks būtiski devalvēts vai diskriminēts, piemēram, tirdzniecības jautājumos.

• Piesārņotājs maksā - tiem, kuri rada slodzi uz dabas kapitālu, ir jāsedz ar slodzes izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu saistītās izmaksas (Riodežanero deklarācija, Eiropas kopienas dibināšanas līgums

• Lietotājs maksā - preču un pakalpojumu lietotājiem ir jāsedz visas preces pilna dzīves cikla radītās izmaksas, tai skaitā ārējās izmaksas (angļu: externalities), kas saistās ar ārpus tirgus esošo dabas resursu (piem. gaiss, ozona slānis u.tml.) izmantošanu un radītajiem atkritumiem

• Aizvietošanas princips – videi kaitīgus ražošanas un patēriņa modeļus nepieciešams aizvietot ar ilgtspējīgiem vai ietekmes uz vidi ziņā mazāk kaitīgiem

• Aprites cikla pieeja - izvērtēt ražošanas un patēriņa modeļu pilnu aprites ciklu

• Starppaaudžu taisnīgums - pašreizējai paaudzei ir jāsaglabā vai jāvairo sociālais, dabas un cilvēku radītais kapitāls un jādod nākamajām paaudzēm iespējas attīstīties (Riodežanero deklarācija)

• Vienas paaudzes taisnīgums - nevienlīdzību novēršana pašreizējā paaudzē.

• Efektivitāte - cilvēku un dabas kapitālu izmantot efektīvi, lai veicinātu tādu ekonomisko attīstību, kas nodrošinātu efektīvu cilvēku, kultūras, vēstures un dabas resursu izmantošanu vietējās sabiedrības labā.

• Demokrātiskums - celt mūsu kapacitāti, ieviest IA principus, ar labāk izglītotu un integrētu administratīvo, tirgus un personīgās lēmumu pieņemšanas praksēm.

• Sabiedrības līdzdalība – pēc iespējas plašākai sabiedrībai ir jābūt laicīgi iesaistītai IA plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā.
• Tūlītēja un ilgtermiņa integrācija - lietot visus IA principus reizē, meklējot savstarpēji atbalstošus ieguvumus.

• Integritāte / viengabalainība - veidot cilvēku un vides attiecības tā, lai saglabātu ekoloģiskās sistēmas vienotību un uzturētu neaizstājamās dzīvību uzturošās sistēmas, uz kā balstās cilvēku labklājība.

• Pietiekamība un iespējas - ja pastāv drauds, ka kāda darbība vai bezdarbība varētu izraisīt būtiskas un/vai neatgriezeniskas sekas vidē, zinātnisko pierādījumu trūkums, nevar būt par iemeslu atlikt nepieciešamās darbības, lai novērstu vides degradāciju.

• Piesardzības princips - ja pastāv drauds, ka kāda darbība vai bezdarbība varētu izraisīt būtiskas un/vai neatgriezeniskas sekas vidē, zinātnisko pierādījumu trūkums, nevar būt par iemeslu atlikt nepieciešamās darbības, lai novērstu vides degradāciju