2009. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Notikumi kosmonautikā:	2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.
Notikumi pasaulē:	2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

2009. gadā Irāna kļuva par kosmosa lielvalsti, pirmoreiz ar savu nesējraķeti palaižot savu pavadoni. ASV un Krievija veica deviņus pilotējamos lidojumus; SKS pastāvīgā apkalpe palielinājās no trijiem līdz sešiem cilvēkiem. Japāna palaida savu pirmo kravas kuģi HTV-1.

Plašu rezonansi izsauca mobilo sakaru pavadoņa Iridium 33 sadursme ar nestrādājošu Krievijas militāro pavadoni.

Jaunais NASA vadītājs Čārlzs Boldens (no kreisās) tiekas ar Roskosmos vadītāju Anatoliju Perminovu Lidojumu vadības centrā, Krievijā, 2. oktobrī

ASV aģentūras NASA direktora amatu atstāja Maikls Grifins, tā vietā stājās bijušais astronauts Čārlzs Boldens. Savukārt par Indijas Kosmosa pētījumu organizācijas vadītāju kļuva K. Radhakrišnans, nomainot G. Madhavanu Nairu.

Kosmiskie nesēji

2009. gadā trīs valstis: Irāna, Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja mēģināja ar savām nesējraķetēm ievadīt Zemes orbītā savā zemē izgatavotus pavadoņus. Tas veiksmīgi izdevās vienīgi Irānai, kad tā 2. februārī ar raķeti Safir-2 palaida pavadoni Omīd. Tādējādi Irāna kļuva devīto valsti, kurai tas izdevies. 5. aprīlī Ziemeļkorejā palaida raķeti Unha. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka orbītā ievadīts pavadonis Kwangmyŏngsŏng-2, citu valstu novērošanas dienesti to neapstiprināja. 25. augustā Dienvidkoreja palaida savu pirmo nesējraķeti Naro-1 (izgatavota ar Krievijas palīdzību), diemžēl pavadonis kļūmes dēļ netika ievadīts orbītā.

Veikti vairāku jaunu nesējraķešu starti: Japānas H-2B un ASV Ares I (tā tika palaista suborbitālā izmēģinājumu lidojumā Ares I-X). Savukārt pēdējā lidojumā devās Ukrainas nesējs Cikon-3 un Eiropas Ariane 5GS.

2009. gadā notika trīs startu avārijas. 24. februārī avarēja Taurus-XL ar NASA Zemes atmosfēras pētniecības pavadoni Orbiting Carbon Observatory, kas neatdalījās no pēdējās pakāpes. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka tā 5. aprīlī ievadījusi orbītā pavadoni Kwangmyŏngsŏng-2, neviens objekts pēc šī starta netika pamanīts, tāpēc nav skaidrs, vai tas bija neveiksmīgs kosmiskas nesējraķetes starts vai arī tikai ballistiskās raķetes suborbitāls izmēģinājums. Dienvidkorejas 25. augusta nesējraķetes Naro-1 starts beizās ar kļūmi, kad neatvērās pavadoni aptverošais plūsmvirzis.

Vairākas daļējas nevieksmes notika, kad derīgā krava tika ievadīta orbītā, kuras parametri tomēr neatbilda paredzētajiem. 21. maijā Krievijas raķetes Sojuz-2.1a otrā pakāpe izslēdzās priekšlaicīgi. Militārais pavadonis atradās zemākā orbītā, bet ar pavadoņa dzinējiem tas spēja sasniegt vajadzīgo orbītu. 31. augustā Ķīnas nesējraķetes CZ-3B trešās pakāpes dzinēja gāzģenerators pārdega, kā dēļ nevarēja veikt otro dzinēja darbināšanu. Rezultātā Indonēzijas sakaru pavadonis Palapa-D nesasniedza plānoto orbītu. Orbītu tas pacēla ar paša pavadoņa dzinejiem, tērējot degvielas krājumus, kas samazinās tā darbības ilgumu.

Starptautiskais konsorcijs Sea Launch paziņoja par bankrota procedūras sākšanu, un no okeāna starta platformas Odyssey notika tikai viens starts. Tālākā šī projekta nākotne bija neskaidra, lai gan tā akcionāri apgalvoja, ka tiks darīts viss, lai Sea Launch turpinātu darbību.

Kosmosa pētniecība

Lai gan 2009. gadā netika palaista neviena starpplanētu zonde, 18. jūnijā uz Mēnesi startēja Lunar Reconnaissance Orbiter kopā ar LCROSS. LRO iegāja selenocentriskā orbītā, bet LCROSS ar Centaur raķešpakāpi 9. oktobrī ietriecās Mēness virsmā dienvidpola rajonā. Vēlākā LCROSS savākto datu analīze deva pieradījumus par ūdens esamību uz Mēness. Vēl citas Mēness zondes beidza darbību. Japānas zondes Kaguya mazais pavadonis Okina Mēness virsmā ietriecās 12. februārī. Arī pati Kaguya nogāja no orbītas 10. jūnijā. Ķīnas zonde Chang'e 1 beidza misiju 1. martā. Indijas aparāts Chandrayaan-1 beidza darbību 29. augustā, kad tika zaudēti sakari ar zondi.

Agrāk palaistās starpplanētu zondes turpināja aktīvu vai pasīvu darbību. Februārī Dawn veica Marsa pārlidojumu, lai izmantotu planētas gravitāciju ātruma palielināšānai; novembrī tā ielidoja asteroīdu joslā. Septembrī MESSENGER veica Merkura trešo pārlidojumu. Rosetta veica Zemes trešo pārlidojumu.

Saules izpētes zonde Ulysses darbība tika izbeigta 30. jūnijā, izslēdzot tā iekārtas.

Palaistas četras astronomiskās observatorijas. 7. martā Zemei sekojošā heliocentriskā orbītā tika ievadīta NASA aparāts Kepler citplanētu meklēšanai. 14. maijā startēja ESA observatorijas Herschel (infrasarkanais teleskops) un Planck (reliktstarojuma izotropijas novērošanai), kuras jūlija iegāja orbītā ap Lagranža punktu L₂. 14. decembrī solārsinhronā orbītā tika palaista NASA infrasarkanā spektra observatorija WISE.

30. janvārī Krievijā palaists Saules pētniecības pavadonis Koronas-Foton, kas gan uz gada beigām bija sabojājies. Šis bija pirmais zinātniskais pavadonis Krievijā pēdējo desmit gadu laikā.

Pilotējamie lidojumi

2009. gadā veikti deviņi kosmosa kuģu lidojumi ar cilvēkiem uz borta, visvairāk kopš 1997. gada. No tiem četri bija Krievijas Sojuz-TMA un pieci ASV Space Shuttle. Astoņu lidojumu mērķis bija Starptautiskā kosmosa stacija (SKS), bet viens (STS-125) tika rīkots Habla kosmiskā teleskopa remontam.

Krievija ar specializētu transportkuģi Progress M-MIM2 SKS nogādāja pētniecisko moduli / slūžu kameru Poisk (MIM-2).

Saistībā ar SKS apgādi, Krievija sūtīja četrus bezpilota transportkuģus Progress M (divus modernizētos ar ciparu vadības sistēmu un divus vecā parauga). Japāna palaida un izmēģināja savu pirmo kravas kuģi HTV-1.

7. decembrī ASV privātā kompānija The Spaceship Company prezentēja kosmoplānu SpaceShipTwo, kas paredzēts cilvēku vizināšanai suborbitālos lidojumos.

Hronoloģija

Janvāris

• 13. janvāris — EADS Astrium paziņoja, ka nopircis kompāniju Surrey Satellite Technology Limited (SSTL).
• 14. janvāris — starpplanētu zonde Stardust-NExT veica Zemes pārlidojumu.
• 18. janvāris — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists ASV militārais pavadonis USA 202 (NROL-26)
• 20. janvāris — NASA direktors Maikls Grifins atstāja posteni sakarā ar ASV prezidenta Baraka Obamas stāšanos amatā.
• 23. janvāris — Japānā ar nesējraķeti H-IIA palaisti pavadoņi Ibuki (GOSAT), SDS-1, Sohla-1, Raijin (Sprite-Sat), Kagayaki, Hitomi (PRISM), Kukai (STARS), Kiseki (KKS-1).
• 30. janvāris — Krievijā ar nesējraķeti Ciklon-3 palaists Saules pētniecības pavadonis Koronas-Foton.

Februāris

• 2. februāris — Irānā pirmoreiz ar savu nesējraķeti (Safir-2) palaists savs pavadonis (Omīd).
• 6. februāris:
  • kravas kuģis Progress M-01M atvienojās no SKS.
  • ASV ar nesējraķeti 7320-10C palaists meteoroloģiskais pavadonis NOAA-19 (NOAA-N)
• 7. februāris — zonde Cassini veica Saturna pavadoņa Titāna pārlidojumu.
• 8. februāris — kravas kuģis Progress M-01M tika novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 10. februāris:
  • ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas kravas kuģis Progress M-66.
  • pavadoņu sadursme: 780 km augstumā sadūrās mobilais sakaru pavadonis Iridium 33 ar nestrādājošu Krievijas militāro pavadoni Kosmos-2251.
• 11. februāris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaisti Krievijas sakaru pavadoņi Ekspress-AM44 un Ekspress-MD1.
• 12. februāris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Hot Bird 10, NSS-9 un mikropavadoņi Spirale-A, Spirale-B.
• 13. februāris — Progress M-66 saslēdzās ar SKS.
• 18. februāris — zonde Dawn veica Marsa pārlidojumu.
• 23. februāris — Krievijas militārā pavadoņa Kosmos-2445 nolaižamais aparāts nolaidās Baškīrijas teritorijā.
• 24. februāris — pirmajā nesējraķetes Taurus-3110 lidojumā, neatveroties plūsmvirzim, neizdevās orbītā ievadīt meteoroloģisko pavadoni OCO.
• 26. februāris — ar nesējraķeti Zeņit-3SLB palaists Kanādas sakaru pavadonis Telstar 11N.
• 28. februāris — ar nesējraķeti Proton-K/DM-2 palaists Krievijas sakaru pavadonis Raduga-1.

Marts

• 1. marts — Ķīnas zonde Chang'e 1 ietriecās Mēness virsmā.
• 7. marts — ASV ar nesējraķeti Delta-7925-10L palaista Kepler orbitālā observatorija Zemei līdzīgu citplanētu meklēšanai.
• 10. marts — SKS-18: J. Lončakovs un M. Finks veica iziešanu kosmosā.
• 15. marts — STS-119: startēja Discovery SKS montāžas misijā, 7 kosmonauti.
• 17. marts:
  • Krievijā ar nesējraķeti Rokot-KM palaists ESA pavadonis GOCE Zemes gravitācijas lauka pētīšanai.
  • STS-119: Discovery saslēdzās ar SKS.
• 19. marts — STS-119: S. Svensons un R. Arnolds veica iziešanu kosmosā.
• 21. marts — STS-119: S. Svensons un Dž. Akaba veica iziešanu kosmosā.
• 23. marts — STS-119: Dž. Akaba un R. Arnolds veica iziešanu kosmosā.
• 24. marts — ASV ar nesējraķeti Delta-7925 palaists GPS pavadonis USA 203 (Navstar-2RM 7, GPS 2R-20).
• 25. marts — STS-119: Discovery atvienojās no SKS.
• 26. marts — SKS-19: ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-14 ar 3 kosmonautiem.
• 28. marts:
  • SKS-19: Sojuz TMA-14 saslēdzās ar SKS;
  • STS-119: Discovery nolaidās uz zemes.

Aprīlis

• 3. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists Eutelsat sakaru pavadonis W2A.
• 4. aprīlis — ASV palaists militārais sakaru pavadonis USA-204 (WGS 2), nesējraķete Atlas 5/421.
• 5. aprīlis — Ziemeļkorejā palaista raķete Unha; Ziemeļkoreja apgalvoja, ka orbītā ievadīts pavadonis Kwangmyŏngsŏng-2, bet citu valstu novērošanas dienesti to neapstiprināja.
• 8. aprīlis — SKS-18: kosmosa kuģa Sojuz TMA-13 nolaižamais aparāts nolaidās uz zemes.
• 15. aprīlis — ar nesējraķeti CZ-3C palaists Ķīnas navigācijas pavadonis Beidou-2B.
• 20. aprīlis:
  • ar nesējraķeti PSLV-CA palaisti: Indijas Zemes virsmas novērošanas pavadonis RISAT 2, mikropavadonis ANUSAT.
  • ar nesējraķeti Zeņit-3SL palaists Itālijas militārais sakaru pavadonis Sicral-1B.
• 22. aprīlis — ar nesējraķeti CZ-2C-III palaists Ķīnas Zemes novērošanas pavadonis Yaogan 6.
• 29. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2450.

Maijs

• 5. maijs — ar nesējraķeti Delta-7920-10C palaists ASV militārs eksperimentāls pavadonis STSS-ATRR (Space Tracking and Surveillance System Advanced Technology Risk Reduction).
• 6. maijs — kravas kuģis Progress M-66 atvienojās no SKS.
• 7. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas kravas kuģis Progress M-02M.
• 11. maijs — STS-125: palaists Space Shuttle Atlantis Habla teleskopa remonta misijā; 7 kosmonauti.
• 12. maijs — kravas kuģis Progress M-02M saslēdzās ar SKS.
• 13. maijs — STS-125: Atlantis satvēra Habla teleskopu.
• 14. maijs:
  • ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaistas ESA orbitālās observatorijas Herschel un Planck.
  • STS-125: Dž. Gransfelds un E. Feistels veica iziešanu kosmosā, nomainot Hubble kameru.
• 15. maijs — STS-125: M. Massimino un M. Gūds veica 2. iziešanu kosmosā, nomainot Hubble žiroskopus un akumulatoru.
• 16. maijs:
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Indostar 2/ProtoStar 2.
  • STS-125: Dž. Gransfelds un E. Feistels veica 3. iziešanu kosmosā.
• 17. maijs — STS-125: M. Massimino un M. Gūds veica 4. iziešanu kosmosā.
• 18. maijs:
  • STS-125: Dž. Gransfelds un E. Feistels veica 5. iziešanu kosmosā.
  • kravas kuģis Progress M-66 beidza darbību, sadegot atmosfērā.
• 19. maijs:
  • ar nesējraķeti Minotaur-1 palaists ASV militārais tehnoloģiju pavadonis TacSat-3, kā arī nanopavadoņi PharmaSat 1, HawkSat 1, CP 6, AeroCube 3.
  • STS-125: Atlantis palaida Habla teleskopu brīvā lidojumā.
• 21. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2-1a/Fregat palaists Krievijas militārais sakaru pavadonis Kosmos-2451 (Meridian-2).
• 24. maijs — STS-125: Atlantis nolaidās uz zemes.
• 27. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-15, 3 kosmonauti.
• 29. maijs — SKS-20: kosmosa kuģis Sojuz TMA-15 saslēdzās ar SKS.

Jūnijs

• 5. jūnijs — SKS-20: G. Padalka un M. Berets veica 1. iziešanu kosmosā.
• 10. jūnijs:
  • SKS-20: G. Padalka un M. Berets veica 2. iziešanu kosmosā (dehermetizētā telpā stacijas iekšienē).
  • Japānas zonde Kaguja kontrolēti ietriecās Mēness virsmā.
• 18. jūnijs — ar nesējraķeti Atlas 5/401 palaistas ASV Mēness zondes LRO un LCROSS.
• 21. jūnijs — ar nesējraķeti Zeņit-3SLB palaists sakaru pavadonis Measat-3A.
• 22. jūnijs — kompānija Sea Launch tiesā iesniedza bankrota pieteikumu.
• 23. jūnijs — zondes LRO un LCROSS iegāja Mēness orbītā.
• 27. jūnijs — ar nesējraķeti Delta-4 M+(4,2) palaists ASV meteoroloģiskais pavadonis GOES-14 (GOES-O).
• 30. jūnijs:
  • kravas kuģis Progress M-02M atvienojās no SKS;
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Sirius FM5;
  • beigta Saules izpētes zondes Ulysses aktīvā darbība.

Jūlijs

• 1. jūlijs — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis TerreStar-1.
• 2. jūlijs — SKS-20: kosmosa kuģis Sojuz TMA-14 tika pārvietots no SKS viena porta uz otru.
• 6. jūlijs — ar nesējraķeti Rokot-KM palaisti Krievijas militārie sakaru pavadoņi Kosmos-2451, Kosmos-2452, Kosmos-2452.
• 13. jūlijs — kravas kuģis Progress M-02M beidza darbību, sadegot atmosfērā.
• 14. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 1 palaists Malaizijas eksperimentālais pavadonis RazakSAT ar 2 nanopavadoņiem.
• 15. jūlijs:
  • STS-127: palaists Space Shuttle Endeavour; 7 kosmonauti.
  • par NASA direktoru apstiprināts Čārlzs Boldens.
• 17. jūlijs — STS-127: Endeavour pieslēdzās pie SKS.
• 18. jūlijs — STS-127: Volfs un Kopra veica 1. iziešanu kosmosā.
• 20. jūlijs — STS-127: Volfs un Maršbērns veica 2. iziešanu kosmosā.
• 21. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaisti Krievijas sakaru un navigācijas pavadoņi Kosmos-2454 (Parus) un Sterh-1.
• 22. jūlijs — STS-127: Volfs un Kesidijs veica 3. iziešanu kosmosā.
• 24. jūlijs:
  • ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas kravas kuģis Progress M-67
  • STS-127: Kesidijs un Maršbērns veica 4. iziešanu kosmosā.
• 27. jūlijs — STS-127: Kesidijs un Maršbērns veica 5. iziešanu kosmosā.
• 28. jūlijs — STS-127: Endeavour atvienojās no SKS.
• 29. jūlijs:
  • Progress M-67 pieslēdzās pie SKS;
  • ar nesējraķeti Dņepr-1 (RS-20) palaisti pavadoņi: DubaiSat-1, Deimos-1, UK-DMC 2, Nanosat 1B, AprizeSat-3, AprizeSat-4.
• 30. jūlijs — STS-127: no Endeavour palaisti pavadoņi DRAGONSAT un ANDE-2.
• 31. jūlijs — STS-127: Endeavour nolaidās uz zemes.

Augusts

• 11. augusts — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists Ķīnas sakaru pavadonis AsiaSat-5.
• 17. augusts:
  • ar nesējraķeti Delta 7925-9.5 palaists ASV navigācijas pavadonis GPS IIR-21/M8.
  • ASV suborbitālā lidojumā izmēģināta piepūšama nolaižāmā aparāta konstrukcija IRVE, palaista ar raķeti Black Brant 9.
• 21. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi JCSAT-12 un Optus D3.
• 25. augusts — pirmais Dienvidkorejas nesējraķetes Naro-1 (KSLV-1) starts, daļēji sekmīgs, bet pavadonis STSAT-2 nav ievadīts orbītā.
• 28. augusts:
  • STS-128: startēja Space Shuttle Discovery, 7 kosmonauti.
  • zaudēts radiokontakts ar Indijas Mēness zondi Chandrayaan-1.
• 31. augusts:
  • STS-128: Discovery saslēdzās ar SKS.
  • ar Ķīnas nesējraķeti CZ-3B palaists sakaru pavadonis Palapa-D (nesasniedza plānoto orbītu).

Septembris

• 1.—2. septembris — STS-128: Dž. Olivass un N. Stota veica 1. iziešanu kosmosā.
• 3.—4. septembris — STS-128: Dž. Olivass un K. Fuglesangs veica 2. iziešanu kosmosā.
• 5.—6. septembris — STS-128: Dž. Olivass un K. Fuglesangs veica 3. iziešanu kosmosā.
• 8. septembris:
  • STS-128: Discovery atvienojās no SKS.
  • ar nesējraķeti Atlas 5/401 palaists ASV militārais pavadonis USA 207 (PAN).
• 10. septembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists Japānas kravas kuģis HTV-1.
• 12. septembris:
  • STS-128: Discovery nolaidās uz zemes.
  • kompānijas Armadillo Aerospace būvētais aparāts Scorpius veica divus lidojumus 60 m attālumā, izpildot Mēness nolaižamā aparāta izveides konkursa Lunar Lander Challenge otrā posma noteikumus.
• 14. septembris — Ķīnā sākta jauna kosmodroma būve Hainaņas salā.
• 17. septembris:
  • ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaisti pavadoņi Meteor-1M, Uņiversitetskij-2, Sterh-2, IRIS, UGATUSAT, Sumbandila, BĻIC.
  • ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Nimiq-5.
  • Japānas kravas kuģis HTV-1 saslēdzās ar SKS.
• 19. septembris — ASV palaista raķete Black Brant-XI suborbitālā lidojumā, veikts eksperiments CARE I, jonosfērā izveidojot mākslīgus mākoņus.
• 21. septembris — kravas kuģis Progress M-67 atvienojās no SKS.
• 23. septembris — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi Oceansat-2, BeeSat, UWE-2, ITU-pSat1, SwissCube-1 (pirmais Šveices pavadonis).
• 25. septembris — ar nesējraķeti Delta 7920 palaisti ASV eksperimentālie militārie pavadoņi USA 208 (STSS-Demo 1) un USA 209 (STSS-Demo 2).
• 27. septembris — kravas kuģis Progress M-67 tika novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
• 29. septembris — zonde MESSENGER veica Merkura 3. pārlidojumu.
• 30. septembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-16, 3 kosmonauti.

Oktobris

• 1. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Amazonas-2 un COMSATBw-1 (Satcom BW-2A).
• 2. oktobris — SKS-21: kosmosa kuģis Sojuz TMA-16 saslēdzās ar SKS.
• 8. oktobris — ar nesējraķeti Delta 7920-10 palaists Zemes virsmas attēlu uzņemšanas pavadonis Worldview-2.
• 9. oktobris — zonde LCROSS novēroja Atlas V raķešpakāpes ietriekšanos Mēness krāterī, pēc tam arī LCROSS ietriecās Mēnesī.
• 11. oktobris — kosmosa kuģa Sojuz TMA-14 nolaižamais aparāts atgriezās uz zemes.
• 15. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas kravas kuģis Progress M-03M.
• 18. oktobris:
  • kravas kuģis Progress M-03M saslēdzās ar SKS.
  • ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists ASV militārais meteoroloģiskais pavadonis DMSP-5D3 F18.
• 28. oktobris — Ares I-X: nesējraķetes Ares I 1. izmēģinājumu lidojums ar otrās pakāpes un kosmosa kuģa Orion maketu.
• 29. oktobris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Thor-6 un NSS-12.
• 30. oktobris — kravas kuģis HTV-1 atvienojās no SKS.
• 31. oktobris — par ISRO vadītāju kļuva K. Radhakrišnans, nomainot G. Madhavanu Nairu.

Novembris

• 1. novembris — kravas kuģis HTV-1 nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
• 2. novembris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti ESA pavadoņi SMOS un Proba-2.
• 10. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas kravas kuģis Progress M-MIM2 ar SKS moduli MIM-2.
• 12. novembris:
  • ar nesējraķeti Chang Zheng-2B palaists Ķīnas tehnoloģisku eksperimentu pavadonis Shijian 11-1.
  • kravas kuģis Progress M-MIM2 ar moduli MIM-2 pieslēdzās pie SKS.
• 13. novembris — komētas zonde Rosetta veica 3. Zemes pārlidojumu.
• 16. novembris — palaists Space Shuttle Atlantis misijā STS-129, 6 kosmonauti.
• 18. novembris — STS-129: Atlantis saslēdzās ar SKS.
• 19. novembris — STS-129: M. Formens un R. Setčers veica 1. iziešanu kosmosā.
• 20. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists Krievijas militārais pavadonis Kosmos-2455.
• 21. novembris — STS-129: M. Formens un R. Bresniks veica 2. iziešanu kosmosā.
• 23. novembris:
  • ar nesējraķeti Atlas V/431 palaists sakaru pavadonis Intelsat 14.
  • STS-129: R. Setčers un R. Bresniks veica 3. iziešanu kosmosā.
• 24. novembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat W7.
• 25. novembris — STS-129: Atlantis atvienojās no SKS.
• 27. novembris — STS-129: Atlantis nolaidās uz zemes.
• 28. novembris — ar nesējraķeti H-IIA palaists Japānas militārais pavadonis IGS O-3 (IGS-3B).
• 30. novembris — ar nesējraķeti Zeņit-3SLB palaists sakaru pavadonis Intelsat 15.

Decembris

• 1. decembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-15 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
• 2. decembris — dibināta kosmisko sakaru operatoru nekomerciāla organizācija Space Data Association.
• 6. decembris — ar nesējraķeti Delta IV Medium+ (5,4) palaists ASV militārais sakaru pavadonis WGS-3.
• 9. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng-2D palaists Ķīnas Zemes virsmas novērošanas pavadonis Yaogan Weixing 7.
• 14. decembris:
  • ar nesējraķeti Proton-M/DM2 palaisti Krievijas 3 navigācijas pavadoņi GLONASS-M.
  • ar nesējraķeti Delta II 7320 palaista ASV orbitālā observatorija WISE.
• 15. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng-4B palaists Ķīnas Zemes virsmas novērošanas pavadonis Yaogan Weixing 8 un mikropavadonis Xi Wang 1.
• 18. decembris — ar nesējraķeti Ariane 5GS palaists sakaru pavadonis Helios 2B.
• 20. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-17, 3 kosmonauti.
• 22. decembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-17 saslēdzās ar SKS.
• 29. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis DirecTV 12.

Miruši

• 16. februāris — Konrāds Dannenbergs (Konrad Dannenberg), vācu raķešu inženieris, konstruktors (dzimis 1912.)
• 19. februāris — Roberts Džeksons Vūds (Robert Jackson Wood), ASV kosmonauts, inženieris (dzimis 1957.)
• 7. marts — Dmitrijs Kozlovs (Дмитрий Ильич Козлов), PSRS raķešu inženieris, konstruktors (dzimis 1919.)
• 15. aprīlis — Aleksejs Bogomolovs (Алексей Фёдорович Богомолов), PSRS radiotehnikas zinātnieks, konstruktors (dzimis 1913.)
• 29. aprīlis — Vladimirs Sergejevs (Владимир Григорьевич Сергеев), PSRS raķešu konstruktors (dzimis 1914.)
• 17. jūlijs — Volters Kronkaits (Walter Cronkite), ASV žurnālists (dzimis 1916.)
• 19. augusts — Valters Jakobi (Walter Jacobi), vācu raķešu konstruktors (dzimis 1918.)
• 23. augusts — Jevgeņijs Sokolovs (Евгений Иванович Соколов), PSRS inženieris (dzimis 1940.)
• 29. septembris — Pāvels Popovičs (Павел Романович Попович), PSRS kosmonauts (dzimis 1930.)
• 3. oktobris — Fernando Kaldeiro (Fernando Caldeiro), ASV kosmonauts, inženieris (dzimis 1958.)
• 26. oktobris — Aleksandrs Serjapins (Александр Дмитриевич Серяпин), PSRS aviācijas un kosmosa medicīnas un bioloģijas darbinieks (dzimis 1918.)
• 31. oktobris — Cjaņs Sjueseņs (錢學森, Qián Xuésēn), ķīniešu raķešu un kosmonautikas zinātnieks (dzimis 1911.)
• 6. novembris — Tomass Omeilijs (Thomas J. O'Malley), ASV inženieris (dzimis 1915.)
• 21. novembris — Konstantīns Feoktistovs (Константин Петрович Феоктистов), PSRS kosmonauts, konstruktors (dzimis 1926.)
• 9. decembris — Kazbeks Kasajevs (Казбек Касаев), osetīnu raķešu zinātnieks (dzimis 1936.)
• 15. decembris — Čārlzs Šneclers (Charles Schnetzler), ASV zinātnieks (dzimis 1930.)
• 23. decembris — Stenlijs Lebars (Stanley Lebar), ASV inženieris (dzimis 1925.)