Atvērt galveno izvēlni

Saturns (planēta)

Saules sistēmas sestā planēta
Šis raksts ir par Saules sistēmas planētu. Par citām jēdziena Saturns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules. Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta un tālākā planēta, ko no Zemes var redzēt ar neapbruņotu aci. Planēta ir nosaukta romiešu dieva Saturna vārdā. Saturna īpaša pazīme ir tā gredzeni, kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir daudz pavadoņu — 61.

Saturns  Saturna astronomiskais simbols
Saturns
Saturns, attēls iegūts no starpplanētu zondes Cassini—Huygens
Orbitālie parametri[2]
Epoha J2000
Afēlijs 1 513 325 783 km
10,11595804 AU
Perihēlijs 1 353 572 956 km
9,04807635 AU
Lielā pusass (rādiuss) 1 433 449 370 km
9,58201720 AU
Ekscentricitāte 0,055723219
Apriņķojuma periods 10 832,327 dienas
29,657296 gadi
Sinodiskais periods 378,09 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums 9,69 km/s[1]
Vidējā anomālija 320,346750°
Slīpums 2,485240°
5,51° attiecībā pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 113,642811°
Pericentra arguments 336,013862°
Zināmie pavadoņi ~ 200 novēroti (60 ar zināmām orbītām)
Fiziskie parametri
Ekvatoriālais rādiuss 60 268 ± 4 km[3][4]
9,4492 Zemes ekvatoriālie rādiusi
Polārais rādiuss 54 364 ± 10 km[3][4]
8,5521 Zemes polārie rādiusi
Saspiedums 0,09796 ± 0,00018
Virsmas laukums 4,27×1010 km²[5][4]
83,703 Zemes virsmas
Tilpums 8,2713×1014 km³[1][4]
763,59 Zemes tilpumi
Masa 5,6846×1026 kg[1]
95,152 Zemes masas
Vidējais blīvums 0,687 g/cm³[1][4]
(mazāks nekā ūdens blīvums)
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 8,96 m/s²[1][4]
0,914 g
Otrais kosmiskais ātrums 35,5 km/s[1][4]
Sideriskais rotācijas periods 0,439 — 0,449 dienas[6]
(10 h 32 — 47 min)
Lineārais ātrums uz ekvatora 9,87 km/s[4]
35 500 km/h
Ass slīpums 26,73°[1]
Ziemeļu pola rektascensija 2 h 42 min 21 s
40,589°[3]
Ziemeļu pola deklinācija 83,537°[3]
Albedo

0,342 (saites)

0.47 (ģeom.)[1]
Virsmas temperatūra min vid maks
1 bāra līmenī 134 K[1]
0,1 bāra līmenī 84 K[1]
Redzamais spožums no +1,2 līdz -0,24[7]
Leņķiskais diametrs 14,5" — 20,1"[1]
(ieskaitot gredzenus)
Atmosfēra[1]
Scale height 59,5 km
Sastāvs
~96%ūdeņradis (H2)
~3%hēlijs
~0.4%metāns
~0.01%amonjaks
~0.01%ūdeņraža deitērijs (HD)
0.000 7%etāns
Ledus:
amonjaks
ūdens
amonjaka hidrosulfīts(NH4SH)

Saturna astronomiskais simbols ir Saturn symbol.svg. Tas attēlo dieva Saturna sirpi.

Orbitālie parametriLabot

Saturna ekvatoriālais diametrs ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā Zemei. Saturns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 29,9 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundās un 36 minūtēs. Ātrās rotācijas dēļ Saturns ir stipri saplacināts polu virzienā.

 
Skats uz Saturnu caur mūsdienu teleskopu (pa kreisi) un caur Galileja laika teleskopu (pa labi).

Atmosfēra un klimatsLabot

Saturnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā temperatūra ir 143 kelvini.

IzpēteLabot

Saturna izpēte mūsdienās ir veikta ar robotizētām kosmiskajām zondēm. Trīs pirmās Saturna izpētes misijas tika veiktas ar planētai garām lidojošām zondēm, kas paplašināja zināšanu bāzi par Saturna planetāro sistēmu, bet Cassini-Huygens starpplanētu zonde savu misiju veica Saturna orbītā.

Lidojumi garām SaturnamLabot

Pioneer 11Labot

Pirmo reizi cilvēku radīts objekts Saturnu sasniedza 1979. gadā, kad robotizētā kosmiskā zonde Pioneer 11 palidoja 21 000 km attālumā no planētas atmosfēras.[8] Misijas laikā zonde uzņēma daudzus zemas izšķirtspējas planetārās sistēmas attēlus, kuru analīze liecināja, ka Saturns sastāv galvenokārt no šķidra ūdeņraža. Zonde atklāja arī tievo F gredzenu un vienu līdz tam nezināmu Saturna pavadoni.[9]

Voyager misijasLabot

1980. gada novembrī Saturnu sasniedza zonde Voyager 1, kuras uzdevums, lidojot garām planētai, bija tuvāka pašas planētas, tās gredzenu un lielāko pavadoņu izpēte. Zonde gar planētu lidoja 62 000 km attālumā no augšējās mākoņu robežas,[10] atklāja trīs jaunus Saturna pavadoņus, G gredzenu un nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus.

Deviņus mēnešus pēc Voyager 1, 1981. gada augustā Saturnu sasniedza Voyager 2 zonde, kuras mērķis Saturna izpētē bija sekot Voyager 1 sūtītajiem datiem un attēliem.[11] Voyager misijās iegūtie dati un attēli pastiprināja zinātnieku interesi par Saturna planetāro sistēmu un bija pamats Cassini-Huygens Saturna izpētes programmai.[12]

Misija Saturna orbītāLabot

2004. gada 1. jūlijā pēc septiņu gadu ceļojuma Cassini-Huygens zonde ielidoja Saturna orbītā. Tā veica divus lidojumus gar Saturna lielāko pavadoni, Titānu, pirms Huygens zondes palaišanas 2004. gada decembrī. Huygens zondes mērķis bija padziļināta Titāna izpēte. Zonde iegāja Titāna atmosfērā 2005. gada 14. janvārī un pēc 2,5 stundām nosēdās uz pavadoņa virsmas.[13]

Savas misijas laikā Cassini veica virkni nozīmīgu atklājumu, starp kuriem kā vienu no svarīgākajiem var minēt pierādījumus ūdens eksistencei zem sasalušās virsmas uz Saturna pavadoņiem Titāna[14] un Encelāda,[15] kas NASA zinātniekiem ļauj domāt, ka šie pavadoņi varētu būt potenciāli apdzīvojami.[16]

Cassini Saturna orbītā pavadīja 13 gadus, 294 reizes apriņķojot planētu.[17] Šajā laikā zondes raķešdegvielas rezerves bija izsīkušas, tāpēc tika nolemts Cassini iznīcināt, lai tā nejauši nesadurtos ar kādu no Saturna pavadoņiem.[18] Cassini misija beidzās 2017. gada 15. septembrī, kad zonde sadega pēc ielidošanas Saturna atmosfērā.[19]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 Dr. David R. Williams. «Saturn Fact Sheet». NASA, 2006. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-21. Skatīts: 2007-07-31.
  2. Donald K. Yeomans. «HORIZONS System». NASA JPL, 2006-07-13. Skatīts: 2007-08-08.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mech. Dyn. Astr. 90: 155—180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 Refers to the level of 1 bar atmospheric pressure
  5. NASA: Solar System Exploration: Planets: Saturn: Facts & Figures
  6. Ker Than. «Length of Saturn's Day Revised». Space.com, 2007. gada 6. septembris. Skatīts: 2007-09-06.
  7. Richard W Junior Schmude. «Wideband photoelectric magnitude measurements of Saturn in 2000». Georgia Journal of Science, 2001. Skatīts: 2007-10-14.
  8. «Saturn - Spacecraft exploration». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2019-02-07.
  9. «In Depth | Pioneer 11». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  10. «Voyager - Fact Sheet». voyager.jpl.nasa.gov (angļu). Skatīts: 2019-02-07.
  11. «In Depth | Voyager 2». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  12. Linda Spilker. Passage to a Ringed World: The Cassini-Huygens Mission to Saturn and Titan, 1997. 3., 11. lpp. ISBN 9781503339576.
  13. «In Depth | Huygens». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  14. «Titan - Exploration». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  15. «Enceladus». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  16. «Moons | Habitability Outside the Habitability Zone». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  17. «Overview | Cassini». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  18. «Overview | The Grand Finale | Why End the Mission?». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.
  19. «Overview | The Grand Finale». Solar System Exploration: NASA Science. Skatīts: 2019-02-07.