Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm). Tā tika palaista 2009. gada maijā (reizē ar Planck observatoriju) un atradās Lagranža punktā L2.

Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory
KA veidsOrbitālā observatorija
Organizācija:Eiropas Kosmosa aģentūra
IzgatavotājiThales Alenia Space
Bāzes platformaHerschel un Planck servisa modulis
Starts14.05.2009. 13:12:02 UTC
Starta vietaKuru
NesējraķeteAriane 5ECA
Aktivitātes beigas13.06.2013.
Darbības ilgums3 gadi 11 mēneši 15 dienas
NSSDC ID2009-026A
SCN34937
Tīmekļa vietnehttps://www.esa.int/herschel
Orbītas elementi
Centr. ķermenisSaule

Kosmiskais aparāts nosaukts britu astronoma Viljama Heršela, kurš atklāja infrasarkano spektru un Urāna planētu, kā arī viņa māsas un novērojumu partneres Karolīnas vārdā.

Herschel teleskopa spogulis ir 3,5 m diametrā, kas ir vislielākais, kāds jebkad palaists kosmosā.

Aktīvo zinātnisko darbību Herschel beidza 2013. gada aprīlī.[1] Tagad tās aparatūra ir izslēgta, un observatorija atrodas Saules orbītā.

Mērķi labot šo sadaļu

Herschel paredzēts Saules sistēmas, Piena Ceļa un ārpusgalaktikas objektu izstarotās gaismas uztveršanai. Galvenie pētniecības virzieni:

Uzbūve labot šo sadaļu

Zinātniskie instrumenti labot šo sadaļu

  • FIRST (Far Infrared and Sub-millimetre Telescope) — "tālā infrasarkanā spektra un submilimetru teleskops".
  • PACS (Photodetecting Array Camera and Spectrometer) — "fotodetektēšanas masīva kamera un spektrometrs".
  • SPIRE (Spectral and Photometric Imaging Receiver) — "spektrālais un fotometriskais attēlu uztvērējs".
  • HIFI (Heterodyne Instrument for the Far Infrared) — "heterodīna instruments tālajam infrasarkanajam starojumam".

Servisa modulis labot šo sadaļu

Observatorijām Herschel un Planck Itālijā bāzētais uzņēmums Thales Alenia Space izstrādāja strukturāli līdzīgu servisa moduli. Tam ir oktagonāla forma.

Elektroenerģētiskā sistēma labot šo sadaļu

Elektroenerģētiskā sistēma sastāvēja no saules baterijām, akumulatoru baterija un enerģijas vadības iekārta. Saules baterijām bija 30 sekcijas, nodrošinot 28 V spriegumu. Saules bateriju panelis bija izvietotas uz aizsargekrāna, kas aizsargā kriostatu no Saules. Kosmiskā aparāta stāvokļa kontroles sistēma noturēja šo aizsargekrānu vienmēr pavērstu pret Sauli.

Lidojuma gaita labot šo sadaļu

Herschel Space Observatory tika palaista 2009. gada 14. maijā 13:12:02 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA kopā ar Planck orbitālo observatoriju. Sākotnēji abi aparāti tika ievadīti ļoti eliptiskā orbītā (perigejs 270,0 km, apogejs 1 197 080 km, slīpums 5,99°).

2009. gada jūlija vidū Herschel iegāja Lisažū orbītā ar 800 000 km rādiusu ap Zemes — Saules Otro Lagranža punktu (L2), 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes.

2009. gada 21. jūlijā Herschel observatorija oficiāli tika nodota ekspluatācijā, un sākās zinātniskie novērojumi.

2013. gada 29. aprīlī paziņots, ka Herschel iztērējis visus hēlija krājumus (2300 l), kas nepieciešami teleskopa dzesēšanai. Līdz ar to beigti zinātniskie novērojumi.[1] Misijas vadītāji observatoriju ievadīja orbītā ap Sauli, kur tā netraucētu citiem kosmiskajiem aparātiem.[2] Vēl tika veikti daži tehnoloģiski eksperimenti: žiroskopu, navigācijas kameru un programmatūras testi. 17. jūnijā tika dota komanda iztērēt visus Herschel degvielas krājumus un pēc tam izslēgt sakaru aparatūru.

Atsauces labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu