Kaguja
Kaguja (japāņu: かぐや Kaguya, sākotnējais nosaukums SELENE) bija Japānas Mēness mākslīgais pavadonis. Tas bija apgādāts ar 13 zinātniskajiem instrumentiem un diviem maziem atdalāmiem kosmiskajiem aparātiem. Zonde palaista 2007. gada 14. septembrī no Tanegasimas kosmodroma. Tā iegāja Mēness orbītā 2007. gada 3. oktobrī. Misija ilga 1 gadu un 8 mēnešus.
| Kaguja (SELENE) かぐや (Kaguya) | |
| KA veids | Mēness mākslīgais pavadonis |
| Organizācija: | JAXA |
| Starts | 14.09.2007. 01.31.01 UTC |
| Nesējraķete | H-2A |
| Beigu datums | 10.06.2009. |
| NSSDC ID | 2007-039A |
| SCN | 32054 |
| Masa | 2914 kg |
| Enerģija | saules baterijas 3486 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Mēness |
| Slīpums | 90° |
| Periods | 2 h |
| Aposelēnijs | 100 km |
| Periselēnijs | 100 km |
| Orbītā ieiešanas datums | 03.10.2007. |
Nosaukumi
labot šo sadaļuKosmiskā aparāta sākotnējais nosaukums bija SELENE (no angļu: Selenological and Engineering Explorer). Selēne bija Mēness dieviete sengrieķu mitoloģijā. Lai dotu zondei nosaukumu, tika rīkots konkurss, kurā tika izvēlēts vārds Kaguja. Kaguja bija Mēness princese senā japāņu pasakā. Pēc mazo pavadoņu Rstar un Vstar atdalīšanas tiem tika piešķirti nosaukumi Okina un Ouna (arī no tās pašas pasakas). [1]
Uzdevumi
labot šo sadaļuMisijas galvenie uzdevumi:
- Pētīt Mēness izcelsmi un tā ģeoloģisko evolūciju.
- Iegūt informāciju par Mēness virsmu.
- Radiopārraides eksperimenti Mēness orbītā
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuSELENE sākotnēji tika paredzēts palaist 2003. gadā, bet nesējraķetes avārija citā misijā un tehniski sarežģījumi aizkavēja startu līdz 2007. gadam. Starts 2007. gada 16. augustā nenotika, jo tika atklāta nepareizi uzstādīta elektroniska iekārta.
Kaguja tika palaista 2007. gada 14. septembrī 01.31.01 UTC ar nesējraķeti H-2A no Tanegasimas kosmodroma. Sākotnējā orbīta bija 281,55 km (perigejs) / 232960 km (apogejs).
2007. gada 3. oktobrī zonde sasniedza Mēness apkārtni un iegāja sākotnējā 101 x 11741 km polārā orbītā. 9. oktobrī autonomā lidojumā tika palaists retranslācijas pavadonis Okina (Rstar), kura orbītas parametri bija 100 x 2400 km. 12. oktobrī tika izlaists otrais pavadonis Ouna (Vstar) 100 x 800 km orbītā. 19. oktobrī Kaguja iegāja aptuveni 100 km riņķveida orbītā. Ar Okina tika mērīts Kaguya ātrums, bet Ouna ar lielu precizitati noteica visu trīs aparātu pozīcijas. Tas ļāva sastādīt gravitācijas karti.
JAXA 2007. gada 31. oktobrī paziņoja, ka Kaguja ir izvērsusi Mēness magnetometru, Mēness radara zondi (Lunar Radar Sounder), ka arī Zemes Augšējās atmosfēras un plazmas kameru (Upper atmosphere and plasma imager).
2007. gada 21. decembrī tika paziņots, ka zondes divu mēnešu pārbaužu laiks ir beidzies, un Kaguja sāka pilna apjoma zinātniskos pētījumus.[2]
2008. gada oktobra beigās Kaguja bija pabeidzis sākotnēji plānotos uzdevumus. Pavadonis Okina Mēness virsmā ietriecās 2009. gada 12. februārī. Kaguya misija tika pagarināta līdz 2009. gada martam. Pēc tam bija plānots pakāpeniski samazināt zondes orbītas augstumu un 2009. gada augustā aparāts beigtu savu darbību, ietriecoties Mēnesī. Tomēr plāns tika mainīts, jo Kaguja sistēmas pilnībā vairs nedarbojās un aparāta orbīta tika samazināta straujāk. 2009. gada 10. jūnijā 18:25 UTC Kaguja ietriecās Mēnesī. Sadursmes brīdī kosmiskais aparāts lidoja ar ātrumu apmēram 6000 km/h. Sadursme notika, tam lidojot gandrīz paralēli Mēness virsmai, apmēram 1 grāda slīpā leņķī.
Misijas rezultāti
labot šo sadaļu- Tika precizēta Mēness topogrāfiskā karte;
- Izveidota Mēness neredzamās puses gravitācijas karte, atklātas gravitācijas anomālijas;
- Pirmoreiz optiski novērota Šekltona krātera iekšpuse.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "KAGUYA" selected as SELENE's nickname JAXA.
- ↑ Major lunar probe begins full operation: Japan Arhivēts 2007. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. spacedaily.com 26.12.2007
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaguja.
 | Šis ar kosmonautiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |