Ēriks Koņeckis
Ēriks Koņeckis (dzimis 1920. gada 9. februārī Rīgā, Latvijā, miris 2006. gada 2. februārī Dortmundē, Vācijā) bija latviešu hokejists, uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. 1937.-38. un 1938.-39. sezonās, spēlējot ASK Rīga sastāvā, kļuva par divkārtējo Latvijas čempionu. Pateicoties savai izcilajai tehnikai, tika uzskatīts par vienu no Eiropas labākajiem uzbrucējiem.
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1920. gada 9. februārī Rīga, Latvija
| |
| Miris | 2006. gada 2. februārī Dortmunde, Vācija
| |
| Sporta veids | Hokejs | |
| Pozīcija | Uzbrucējs | |
| Profesionāļa karjera | 1938—1959 | |
| Nacionālā izlase | ||
| Sezonas | Valsts | |
| 1938 | Latvija
| |
|
Infokaste atjaunota 2012. gada 20. februārī. | ||
Otrā pasaules kara laikā emigrēja uz Vāciju, kur turpināja spēlēt hokeju. No 1946. līdz 1948. gadam viņš spēlēja Vācijas hokeja līgas klubā HC Augsburg, bet vēlāk pārcēlās uz Krēfeldes "Preussen", kuras sastāvā 1951. gadā kļuva par Vācijas čempionu, bet 1952. gadā viņš šo sasniegumu atkārtoja KEV komandas sastāvā, kur viņš bija spēlējošais treneris. Viņa spēlētāja karjera turpinājās līdz 1955. gadam, kad viņš bija Manheimas ERC spēlējošais treneris. 2005. gadā viņš tika iekļauts Vācijas Hokeja Slavas zālē. Viņa vārds ir atrodams arī Krēfeldes "Pinguine" Slavas zālē.
Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 1939. gada Pasaules čempionātā, Prāgā. Kopā spēlējis četrās spēlēs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Eliteprospects profils (angliski)
  | Šī Latvijas hokejista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |