Artis Pabriks

Artis Pabriks (dzimis 1966. gada 22. martā Jūrmalā) ir latviešu politiķis, politikas zinātnes doktors (1996), Latvijas aizsardzības ministrs un Ministru prezidenta biedrs (kopš 2019), 13. Saeimas deputāts. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs (2004—2007), Latvijas aizsardzības ministrs (2010—2014), Eiropas Parlamenta deputāts (2014—2018). Šobrīd pārstāv apvienību "Attīstībai/Par!", nebūdams to veidojošo partiju biedrs.

Artis Pabriks
Artis Pabriks 2018. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā 2004. gada 21. jūlijs — 2007. gada 28. oktobris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers
Premjerministrs	Indulis Emsis Aigars Kalvītis
Priekštecis	Rihards Pīks
Pēctecis	Māris Riekstiņš
Latvijas aizsardzības ministrs
Amatā 2010. gada 3. novembris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents	Valdis Zatlers Andris Bērziņš
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Imants Lieģis
Pēctecis	Raimonds Vējonis
Amata sākums 2019. gada 23. janvāris
Prezidents	Raimonds Vējonis
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Raimonds Bergmanis
Dzimšanas dati	1966. gada 22. martā Jūrmala, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Dzīvo	Jūrmala, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Tautas partija (1998-2007) SCP (2008-2011) Vienotība (2011-2018)
Dzīvesbiedrs(-e)	Undīne Pabrika-Bollova (Undine Pabriks-Bollow)
Bērni	divas meitas un dēls
Profesija	politologs, pasniedzējs
Augstskola	Latvijas Universitāte Orhūsas universitāte

Satura rādītājs

Biogrāfija

Pēc izglītības A. Pabriks ir politologs, beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē un Orhūsas universitāti. Pēc augstskolas beigšanas pievērsies akadēmiskai darbībai, bija Vidzemes augstskolas pirmais rektors (1996—1997), profesors (kopš 2006).

Politiskā darbība

1998. gadā A. Pabriks piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā. Pēc tam vairākus gadus uz vēlētiem amatiem valsts pārvaldē nav pretendējis, līdz 2002. gada rudenī piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji netika ievēlēts, bet 2004. gadā kļuva par 8. Saeimas deputātu uz laiku, kamēr partijas biedrs Atis Slakteris strādāja valdībā. 2004. gada 21. jūlijā pēc Riharda Pīka ievēlēšanas Eiropas Parlamentā A. Pabriks kļuva par ārlietu ministru Induļa Emša valdībā. Pēc valdības krišanas A. Pabriks palika savā amatā arī Aigara Kalvīša ministru kabinetā.

2006. gada oktobrī A. Pabriks tika ievēlēts 9. Saeimā, saglabājot ārlietu ministra amatu arī otrajā A. Kalvīša valdībā. 2007. gada pavasarī viņš tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu, taču valdošās partijas vienojās par bezpartijiska kandidāta Valda Zatlera virzīšanu vēlēšanām Saeimā. 2007. gada 19. oktobrī, nepiekrītot valdības lēmumam par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, viņš atkāpās no amata, 1. novembrī atgriežoties Saeimā. 8. novembrī A. Pabriks apturēja savu dalību Tautas partijā, piebilstot, ka, ja tas nav iespējams, viņš no tās izstāsies. Drīz pēc tam kopā ar citu Tautas partiju pametušo politiķi Aigaru Štokenbergu iesaistījās sabiedriskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī” veidošanā, kas nākamajā gadā pārtapa partijā.

2008. gada 6. septembrī ievēlēts par jaundibinātās partijas "Sabiedrība citai politikai" līdzpriekšsēdētāju. Partija iesaistījās apvienībā "Vienotība", no kuras A. Pabriku ievēlēja 10. Saeimā. 2010. gada 3. novembrī viņu ievēlēja par aizsardzības ministru un Ministru prezidenta biedru Valda Dombrovska otrajā valdībā. No "Vienotības" saraksta 2011. gada ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. Saglabāja aizsardzības ministra amatu arī V. Dombrovska trešajā valdībā.

2013. gada beigās, pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, "Vienotība" izvirzīja A. Pabriku kā savu nākamo pretendentu uz valdības vadītāja vietu. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš, minot maz pārliecinošus argumentus, noraidīja izvirzīto kandidātu un aicināja partijām atrast citu, piemērotāku Ministru prezidenta amata pretendentu.

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēlēts Eiropas Parlamentā no partijas "Vienotība" saraksta. 2018. gada jūnijā paziņoja par izstāšanos no partijas "Vienotība" un pievienošanos apvienībai "Attīstībai/Par!", nebūdams to veidojošo partiju biedrs. No tās saraksta kandidēja Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts 13. Saeimā. 2019. gada janvārī, kad apstiprināja Krišjāņa Kariņa valdību, A. Pabriks atkārtoti kļuva par Latvijas Republikas aizsardzības ministru, kā arī Ministru prezidenta biedru.

Darbi

• Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Zepa B., Zobena A. (zin. red.) Rīga: RANTI, 1996 (līdzautors)
• The Latvian NATO Membership — A Goal Without Alternatives. In: Baltic Security, NATO and the EU — Occasional Papers — No.1., Atlantic Council of Finland, 2001
• Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā. Rīga: Nordik, 2002. ISBN 9984-675-78-5
• Pabriks A., Purs A. Latvia, the Challenges of Change. London and New York: Routledge, 2002
• Ethnic Limits of Civil Society: The Case of Latvia. In: Civil Society in The Baltic Sea Region Norbert Gotz and Jorg Hackmann (eds.). Ashgate, 2003
• Pabriks A., Štokenberga A. Political Parties and Party System in Latvia. In: Susanne Jungerstam-Mulders (ed.) Parties and Party Systems. Ashgate, 2006
• Politikas mazais leksikons. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
• In Defiance of Fate: Ethnic Inequality and Governance in Latvia. In: Yusuf Bangura (ed.) Ethnic Inequalities and Public Sector Governance. Palgrave Macmillan. United Nations Research Institute for Social Development, 2006
• Lettland — EU medlem og Ruslands naere nabo. In: Udenrigs (DK), 2008
• Do Bridges Unite? The Euro-Atlantic: Fit For Global Action? Turkish Policy Quarterly, 2006/2007
• Pabriks A., Laizāne M. (ed.) EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region. Vidzeme University College: Elpa -2 Gutenbergs druka, 2009

Ārējās saites

• CV Ārlietu ministrijas mājas lapā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Rihards Pīks	Latvijas ārlietu ministrs 2004. gada 21. jūlijs — 2007. gada 28. oktobris	Pēctecis: Māris Riekstiņš
Priekštecis: Imants Lieģis Raimonds Bergmanis	Latvijas aizsardzības ministrs 2010. gada 3. novembris — 2014. gada 22. janvāris 2019. gada 23. janvāris — pašlaik	Pēctecis: Raimonds Vējonis amatā