Jānis Āboltiņš
- Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Āboltiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Āboltiņš (dzimis 1943. gada 19. februārī[1] Rīgā, miris 2006. gada 31. jūlijā[2]) bija latviešu ekonomists, Latvijas PSR, tad Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs (1990–1991).[3] biznesa augstkolas "Turība" rektors (2004–2006).
Jānis Āboltiņš | |
---|---|
Jānis Āboltiņš 2004. gadā. | |
Latvijas ekonomikas ministrs | |
Amatā 1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris | |
Premjerministrs | Ivars Godmanis |
Priekštecis | Jānis Blumbergs1 |
Pēctecis | Arnis Kalniņš2 |
| |
Dzimšanas dati |
1943. gada 19. februārī Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
2006. gada 31. jūlijā (63 gadu vecumā) Hamburga, Vācija |
Politiskā partija |
PSKP TSP Jaunā partija |
Profesija | ekonomists |
Augstskola |
LLA LVU |
1kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā 2kā ekonomisko reformu ministrs |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1943. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur 1966. gadā ieguva inženiera-tehnologa diplomu. No 1980. līdz 1984. gadam studēja aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē, bet ekonomikas zinātņu kandidāta grādu ieguva 1986. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā.[4] Bija komjaunatnes un PSKP biedrs un rajona komitejas sekretārs.[5]
Latvijas PSR pastāvēšanas pēdējā posmā J. Āboltiņš bija Valsts plāna komitejas vadītājs, 1988. gadā Arņa Kalniņa vadībā darbojās Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, I. Feiferis, O. Kehris, I. Priedītis un E. Siliņš. Tā izstrādāja Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam.[6] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku, Latvijas PSR ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[7]
Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontē. Viņam bija būtiska loma atjaunotās Latvijas pirmās nodokļu sistēmas plānošanā.[3] 1990. un 1991. gadā viņš bija Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Ivara Godmaņa valdībā. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu noraidīja valdības vadītājs.[8] Amatā bijis līdz 1991. gadam,[2] kad viņa vietā stājās Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs).
1994. gadā J. Āboltiņš bija Tautas saskaņas partijas dibinātāju skaitā,[9] vēlāk darbojies tās valdē. Savukārt 1998. gadā viņš bija starp "Jaunās partijas" dibinātājiem.[10]
Karjera
labot šo sadaļu1996. gadā J. Āboltiņš kļuva par Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētāju un "Zenico Ltd." valdes priekšsēdētāju.[2] 2003. gadā kļuva par Uzņēmumu vadības institūta direktoru.[11] 2004. gadā J. Āboltiņš kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu.[3] Tā paša gada 22. septembrī viņu ievēlēja par biznesa augstskolas "Turība" rektoru, darbību uzsāka 15. oktobrī.[11] Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei. Astoņus gadus bija auditoru kompānijas "Deloitte" valdes priekšsēdētājs.[12]
Nāve
labot šo sadaļuJ. Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē 2006. gada 31. jūlijā Hamburgā.[2] Viņš saļima basketbola spēles laikā pasaules senioru basketbola čempionātā.[12] Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.[13]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Āboltiņš Nekropole
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Miris biznesa augstskolas 'Turība' rektors Jānis Āboltiņš». Delfi. 2006.08.02.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Marta Rībele. «Mūžībā aizgājis augstu vērtēts ekonomists Jānis Āboltiņš». Diena, 2006. gada 2. augustā. Skatīts: 2009. gada 23. septembrī.
- ↑ V. Medne Latvijas Universitātes Aspiranti un doktoranti
- ↑ Komjaunatnes kalums — nezūdošs Arhivēts 2012. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē. Lato Lapsa. TVNET.lv
- ↑ Latvijas ĻKJS CK darba grupa piedāvā Padomju Jaunatne, 1988. gada 7. septembrī
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ «Piedalies vēstures rakstīšanā! Kredītkartes, datori, internets – I». TVNET. 2008.02.07.
- ↑ Integrācija, valoda un nacionālais jautājums L. Lapsa, S. Metuzāls Pietiek.com
- ↑ Nellija Ločmele. «Jaunā partija solās būt kreisi centriska». Diena, 1998. gada 19. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ 11,0 11,1 «Par ‘Turības’ rektoru ievēl Jāni Āboltiņu». Delfi. 2004.09.23.
- ↑ 12,0 12,1 «Miris bijušais Deloitte valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš». Deloitte. 2006.08.10.[novecojusi saite]
- ↑ «Aizbrauca, ieraudzīja, uzvarēja!». Cēsis. 2006.08.14.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Jānis Blumbergs (kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā) |
Latvijas ekonomikas ministrs 1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris |
Pēctecis: Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs) |