Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Āboltiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Āboltiņš (dzimis 1943. gada 19. februārī[1] Rīgā, miris 2006. gada 31. jūlijā[2]) bija latviešu ekonomists, pirmais Latvijas ekonomikas ministrs.[3] No 2004. gada līdz savai nāvei biznesa augstkolas "Turība" rektors.

Jānis Āboltiņš
Janis Aboltins.jpg
Jānis Āboltiņš 2004. gadā.
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Jānis Blumbergs1
Pēctecis Arnis Kalniņš2

Dzimšanas dati 1943. gada 19. februārī
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Latvija, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2006. gada 31. jūlijā (63 gadu vecumā)
Valsts karogs: Vācija Hamburga, Vācija
Politiskā partija PSKP
TSP
Jaunā partija
Profesija ekonomists
Augstskola LLA
LVU

1kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā
2kā ekonomisko reformu ministrs

BiogrāfijaLabot

IzglītībaLabot

Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur 1966. gadā ieguva inženiera-tehnologa diplomu. No 1980. līdz 1984. gadam studēja aspirantūrtā Latvijas Valsts universitātē, bet ekonomikas zinātņu kandidāta grādu ieguva 1986. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā. 1992. gadā tas pielīdzināts ekonomikas zinātņu doktora grādam.[4]

Politiskā darbībaLabot

Bijis Komjaunatnes un PSKP biedrs un rajona komitejas sekretārs.[5] Latvijas PSR pastāvēšanas pēdējā posmā J. Āboltiņš bija Valsts plāna komitejas vadītājs.

Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē. Viņam bija būtiska loma atjaunotās Latvijas pirmās nodokļu sistēmas plānošanā.[3] 1990. gadā, kad tika izveidota Ekonomikas ministrija, viņš kļuva par Latvijas pirmo ekonomikas ministru Ivara Godmaņa valdībā. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu noraidīja valdības vadītājs.[6] Amatā bijis līdz 1991. gadam,[2] kad viņa vietā stājās Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs).

1994. gadā J. Āboltiņš bija Tautas saskaņas partijas dibinātāju skaitā,[7] vēlāk darbojies tās valdē. Savukārt 1998. gadā viņš bija starp "Jaunās partijas" dibinātājiem.[8]

KarjeraLabot

1996. gadā J. Āboltiņš kļuva par Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētāju un "Zenico Ltd." valdes priekšsēdētāju.[2] 2003. gadā kļuva par Uzņēmumu vadības institūta direktoru.[9] 2004. gadā J. Āboltiņš kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu.[3] Tā paša gada 22. septembrī tika ievēlēts par biznesa augstkolas "Turība" rektoru, darbību uzsāka 15. oktobrī.[9] Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei. Astoņus gadus bijis auditoru kompānijas "Deloitte" valdes priekšsēdētājs.[10]

NāveLabot

J. Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē 2006. gada 31. jūlijā Hamburgā.[2] Viņš saļima basketbola spēles laikā pasaules senioru basketbola čempionātā.[10] Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.[11]

AtsaucesLabot


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Blumbergs
(kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā)
Latvijas ekonomikas ministrs
1990. gada 11. maijs1991. gada 13. novembris
Pēctecis:
Arnis Kalniņš
(kā ekonomisko reformu ministrs)