Televīzija
Televīzija (no grieķu: τῆλε (tēle) un latīņu: visio — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus. Televīzijas pārraides uztver ar televizoru. Vārds "televīzija" parasti tiek attiecināts uz vairākām lietām, taču galvenokārt apzīmē raidīšanu.
Pirmo publisko televīzijas pārraidi 1926. gada 23. janvārī nodemonstrēja skotu izgudrotājs Džons Logijs Bērds (John Logie Baird).[1]
Pamatprincipi
labot šo sadaļuGaismai nokļūstot televīzijas kamerā, tā tiek sadalīta sarkanās, zaļās un zilās krāsas (RGB) komponentos, kuri veido pamatkrāsu attēlus trijās atsevišķās lampās. Lampas skenē attēlu 625 horizontālu rindu sērijās, spilgtumu katras rindas garumā pārveidojot par elektrisko signālu. Sinhronizācijas signāls nodrošina to, ka visas trīs lampas skenē reizē, tādēļ, šos trīs signālus kombinējot, iegūst krāsu un spilgtuma datus par vienu un to pašu attēla daļu vienā un tajā pašā laikā. No šiem skenējumiem vienā sekundē tiek salikti 25 kadri. Videoattēla signāli pirms pārraidīšanas tiek papildināti ar sinhronizācijas un skaņas signāliem.
Televizoros galvenokārt izmanto katodstaru lampu, kurai vienā galā ir trīs elektronu lielgabali, bet otrā galā — ar luminoforu pārklāts ekrāns. Katrs elektronu lielgabals izstaro katodstarus, kas skenē ekrānu ar mainīgu intensitāti atbilstoši videosignāla lielumam. Kad ekrāna luminofora svītriņām vai punktiņiem trāpa elektroni, tie izstaro sarkanu, zaļu vai zilu gaismu. Elektronu stari, skenējot fosforescējošo ekrānu, atveido katru pārraidīto kadru rindu pa rindai. Ātri mainīgās spīdošo luminofora punktu rindas acs apvieno kustīgā, krāsainā attēlā.
Televīziju iedalījums
labot šo sadaļuMūsdienās pastāv divu veidu televīzijas tehnoloģijas — ciparu un analogā televīzija. Parasti ar jēdzienu "televīzija" saprot analogo televīziju.[nepieciešama atsauce]
Vēl televīziju iedala:
- zemes apraides televīzijā (vienkārši televīzija),
- kabeļtelevīzijā (signālu pārraida caur kabeļtīklu),
- pavadoņtelevīzijā (signālu pārraida caur pavadoni, lietojot ievērojami augstākas nesējfrekvences),
- interneta televīzijā (ciparu televīzijas paveids, signāls tik nodots caur interneta tīkliem).
Analogā televīzija
labot šo sadaļuAnalogā televīzija ir televīzija, kur attēlu un skaņu pārraida kā analogu signālu, tas ir, mainot tā amplitūdu un/vai frekvenci. Visas televīzijas sistēmas pirms ciparu televīzijas bija analogas. Vēl agrāk (krietni pirms Otrā pasaules kara) tika lietota mehāniskā televīzija, kur attēla izvēršanai lietoja mehānismus. Analogā un ciparu televīzija pretstatā tai ir elektroniskā televīzija.
Ciparu televīzija
labot šo sadaļuCiparu televīzija ir televīzija, kur video pārraida MPEG2, MPEG4 vai citādi kodētas ciparu straumes (stream) veidā, atšķirībā no analogās televīzijas. Ciparu signālu var izplatīt kabeļtīklos (ciparu kabeļtelevīzija), no pavadoņa (ciparu pavadoņtelevīzija) vai arī ar parasto TV raidīšanas aparatūru (ciparu virszemes televīzija). Atšķirībā no analogās televīzijas, te ir iespējams mainīt kvalitāti.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Television History: Pre-1935» (angliski). www.tvhistory.tv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-03-16. Skatīts: 2011-09-04.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Televīzija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Šis ar televīziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |