Gustavs Štrēzemanis (vācu: Gustav Stresemann; dzimis 1878. gada 10. maijā, miris 1929. gada 3. oktobrī) bija Veimāras Republikas laika politiķis. Vācijas kanclers no 1923. gada augusta vidus līdz novembra beigām un ilggadīgs Vācijas ārlietu ministrs no 1923. līdz 1929. gadam. Kopā ar Francijas ārlietu ministru Aristidu Briānu 1926. gadā ieguva Nobela miera prēmiju[1] par Lokarno līgumu noslēgšanu.

Gustavs Štrēzemanis
Gustav Stresemann
Vācijas kanclers
Amatā
1923. gada 13. augusts — 1923. gada 23. novembris
Prezidents Frīdrihs Eberts
Priekštecis Vilhelms Kūno
Pēctecis Vilhelms Markss

Dzimšanas dati 1878. gada 10. maijā
Berlīne, Vācijas Impērija
(Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1929. gada 3. oktobrī (51 gada vecumā)
Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Politiskā partija Nacionālliberālā partija (1907-1918), Vācu Demokrātiskā partija (1918), Vācu Tautas partija (1918-1929)
Profesija ekonomists
Augstskola Berlīnes Universitāte, Leipcigas Universitāte
Paraksts

Dzimis Berlīnē, krodzinieka ģimenē. Studējis politekonomiju Berlīnē un Leipcigā. 1907. gadā kļuva par Reihstāga deputātu. Pēc Pirmā pasaules kara kļuva par nacionālliberālās Vācu Tautas partijas līderi. 1923. gada augustā kļuva par Vācijas kancleru. Kopā ar centrālās bankas vadītāju Hjalmaru Šahtu ieviesa t.s. Rentenmark, izbeidzot hiperinflāciju. Pēc Alus puča sociāldemokrāti pameta valdošo koalīciju, un Štrēzemanis zaudēja kanclera amatu. Līdz savai nāvei 1929. gadā insulta rezultātā pildīja Vācijas ārlietu ministra pienākumus. Ārlietu ministra amatā centās normalizēt attiecības ar Franciju un Lielbritāniju, neatzīstot Vācijas robežas austrumos. Izveidoja koleģiālas un pragmatiskas attiecības ar Francijas ārlietu ministru Aristīdu Briānu.

  1. «The Nobel Peace Prize 1926». Nobel Foundation.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilhelms Kūno
Vācijas kanclers
1923—1923
Pēctecis:
Vilhelms Markss
Apbalvojumi
Priekštecis:
Ostins Čemberlens, Čārlzs Doss
Nobela miera prēmija
1926
(kopā ar Aristidu Briānu)
Pēctecis:
Ferdinands Bisons, Ludvigs Kvide