1926. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1926. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 1923 1924 1925 - 1926 - 1927 1928 1929 |
Latvijā: | 1923 1924 1925 - 1926 - 1927 1928 1929 |
Laikapstākļi: | 1923 1924 1925 - 1926 - 1927 1928 1929 |
Sportā: | 1923 1924 1925 - 1926 - 1927 1928 1929 |
Kino: | 1923 1924 1925 - 1926 - 1927 1928 1929 |
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 25. janvāris - ugunsgrēkā pilnībā izdeg Asares muižas kungu māja. Tā vairs netiek atjaunota.
Februāris
labot šo sadaļu- 5. februāris — pie Ikšķiles stacijas vilcienā Maskava - Riga notika bruņots uzbrukums PSRS diplomātiskajiem kurjeriem. Aizstāvot diplomātisko pastu bojā gāja diplomātiskais kurjers Teodors Nete.
Marts
labot šo sadaļu- 12. marts — Rīgā, Kalēju ielā 48, sāka darboties pirmā automātiskā telefonu centrāle ar vācu firmas "Mix und Genest" ražoto iekārtu.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 5. aprīlis — Rīgas 1. ģimnāzijas telpās tika atklāta pirmā Latvijas radiouztvērēju izstāde.
Maijs
labot šo sadaļu- 13.—19. maijs — Valsts prezidents Jānis Čakste ieradās oficiālā vizītē Somijā.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 7. jūnijs — Madonai tika piešķirtas pilsētas tiesības.
- 18.—21. jūnijs — Rīgā notika VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kopkori veidoja 6526 dziedātāji.
- 18. jūnijs - Rīgā dibināta latviešu studentu korporācija Salgalia.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — Francijas kuģu būvētavā "Ateliers et Chantier de la Loire" tika nolaista ūdenī Latvijas republikas pirmā zemūdene "Ronis".
Septembris
labot šo sadaļu- 9. septembris — iepretī Vecāķiem nogrima tvaikonis “Neibāde”. Bojā aizgāja 38 cilvēki. Izglābās 7 cilvēki.
- 16. septembris — vairāki V. Olava komercskolas absolventi Rīgā dibina latviešu studentu korporāciju "Fraternitas Lataviensis".
- 20. septembris — Latvijas Universitātes "Studentu biedrība Patria" pilnsapulcē nolemj pārveidoties par studentu korporāciju Patria.
- 26. septembris - pirmās arāju sacensības[1] Latvijā, Durbes muižā.
Oktobris
labot šo sadaļu- 6. oktobris — Francijas kuģu būvētavā "Chantiers et Ateliers Augustin Normand" ūdenī tika nolaista Latvijas otrā zemūdene "Spīdola".
- 25. oktobris — Ābramam Leibovicam izdota atļauja radioaparātu ražošanai, kā rezultātā tika dibināta radioaparātu ražotne a/s "Ābrama Leibovica foto radio centrāle", kas vēlāk saražoja ap 40 radioaparātu modeļu.
- 29. oktobris — Rīgā, Tērbatas ielā 15/17 (A. Ķeniņa) namā, notiek latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibināšanas sapulce.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- Sasmakas pilsētiņa tika pardēvēta par Valdemārpili.
- Emīls Melngailis uzrakstīja baletu „Maija”.
- kā Latvijas Radiofona simfoniskais orķestris dibināts tagadējais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 17. janvāris — Hercs Franks, ebreju izcelsmes dokumentālo filmu veidotājs (miris 2013. gadā)
- 2. marts — Egons Zablovskis, fiziķis, LU docētājs, alpīnists, orientierists (miris 2020. gadā)
- 22. marts — Arvīds Purvs, diriģents (miris 2023. gadā)
- 6. aprīlis — Elija Kacs, ebreju izcelsmes komiksu mākslinieks (miris 2000. gadā)
- 11. jūnijs — Ausma Žūriņa, keramiķe un pedagoģe (mirusi 2023. gadā)
- 10. jūlijs — Laimonis Siliņš, aktieris un režisors (miris 2019. gadā)
- 25. oktobris — Harijs Gulbis, rakstnieks un dramaturgs (miris 2019. gadā)
- 25. decembris — Zigmunds Skujiņš, žurnālists un prozaiķis, Latvijas PSR Tautas rakstnieks (miris 2022. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 6. aprīlis — Francis Trasuns, sabiedrisks darbinieks, publicists un katoļu garīdznieks (1864)
- 14. maijs — Ernests Bauers, politiķis un agronoms (1882)
- 8. novembris — Matīss Kaudzīte, rakstnieks (1848)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «title: Brīvās Zemes Ilustrētais Pielikums». periodika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2018-04-28.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |