Atvērt galveno izvēlni

Rainers Marija Rilke

Paulas Modersones-Bekeres gleznots Rainera Marijas Rilkes portrets

Rainers Marija Rilke, īstajā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (Rainer Maria Rilke, René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke; dzimis 1875. gada 4. decembrī Prāgā, miris 1926. gada 29. decembrī sanatorijā pie Montro Šveicē), bija austriešu rakstnieks, prozaiķis un dzejnieks. Rilke tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem vācu valodā rakstošajiem 20. gadsimta dzejniekiem.

BiogrāfijaLabot

 
Rilkes dzejas krājuma "Stundu grāmata" (Das Stundenbuch, 1899) 1920. gada izdevuma vāks

1875-1896Labot

Rilke dzimis Prāgā. Viņa tēvs Jozefs Rilke pēc neveiksmīgas militārās karjeras bija kļuvis par dzelzceļa ierēdni, viņa māte Sofija Enca bija cēlusies no kādas Prāgas fabrikantu ģimenes. Attiecības starp Rilkes vecākiem bija visai sliktas, un 1884. gadā viņi izšķīrās. Rilki audzināja māte.

1885. gadā, vecāku spiests, Rilke iestājās karaskolā, lai sagatavotos virsnieka karjerai. 1891. gadā slimības dēļ viņš mācības šajā iestādē pārtrauca. No 1892. līdz 1895. gadam Rilke pie privātskolotājiem gatavojās abitūrijai. 1895./1896. gadā Rilke studēja literatūru, mākslas vēsturi un filozofiju Prāgā un Minhenē.

1897-1902Labot

1897. gadā Minhenē Rilke satika Lū Andreasu-Salomē — intelektuāli un rakstnieci, kurā iemīlējās un ar kuru viņam izveidojās intensīvas attiecības, kas ilga līdz 1900. gadam. Andreasa-Salomē šajā laikā bija precējusies ar valodnieku Karlu Frīdrihu Andreasu

Rilke 1897. gada rudenī sekoja Andreasai-Salomē uz Berlīni. 1898. gadā Rilke devās pirmajā vairāku nedēļu ārzemju ceļojumā uz Itāliju. 1899. gadā viņš kopā ar Andreasu pāri devās uz Maskavu, kur satikās ar Ļevu Tolstoju. 1900. gada vasarā viņš — šoreiz kopā tikai ar Lū Andreasu-Salomē — vēlreiz apmeklēja Krieviju (Maskavu un Sanktpēterburgu).

1900. gada rudenī pēc attiecību izbeigšanas ar Andreasu-Salomē, Rilke kādu laiku uzturējās Vorpsvēdes ciemā Lejassaksijā pie mākslinieka Heinriha Fogelera. Tur Rilke sastapa skulptori Klāru Vesthofu, ar kuru 1901. gadā apprecējās. Tā paša gada decembrī piedzima viņu meita Ruta. Tomēr ģimene izjuka, un 1902. gadā Rilke devās uz Parīzi, lai rakstītu monogrāfiju par tēlnieku Ogistu Rodēnu.

1902-1910Labot

Parīzē Rilke intensīvi iepazinās ar moderno mākslu (Rodēns, Pols Sezāns). Parīzes dzīves pieredze atspoguļojas Rilkes vienīgā, 1904. gadā iesāktā romāna "Maltes Lauridsa Briges piezīmes" (Die Aufzeichnungen des Malte Laurids Brigge, 1910) pirmajā daļā. Parīze šajā laikā aizvien vairāk kļuva par Rilkes galveno mājvietu. No 1905. līdz 1906. gadam viņš bija Rodēna privātsekretārs.

Parīzes laikā Rilke publicēja vairākus dzejas krājumus.

1910-1919Labot

No 1911. gada oktobra līdz 1912. gada maijam Rilke uzturējās Duinas (Duino) pilī Triestes tuvumā Itālijā pie grāfienes Marijas fon Turnas. Tā iespaidā 1913. gadā viņš iesāka rakstīt "Duinas elēģijas" (Duineser Elegien).

Aizsākoties Pirmajam pasaules karam, Rilke atradās Vācijā. Atgriezties Parīzē nebija iespējams. Lielāko daļu kara laika Rilke pavadīja Minhenē. 1916. gada sākumā viņš tika mobilizēts un bija spiests Vīnē piedalīties militārajās apmācībās, taču ietekmīgi draugi iekārtoja viņu darbā kādā militārā arhīvā, un 9. jūnijā viņš tika demobilizēts.

1919-1926Labot

1919. gada 11. jūnijā Rilke no Minhenes devās uz Šveici. Rilke dzīvoja Soglio, Lokarno un citur, līdz apmetās Valē kantonā Sjerras tuvumā, kur nodevās intensīvai radošajai darbībai. Šajā laikā tapa arī dzejoļu cikls "Soneti Orfejam" (Sonette an Orpheus).

Kopš 1923. gada Rilkes veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš vairākkārt bija spiests pavadīt ilgu laiku sanatorijās. 1925. gadā no janvāra līdz augustam Rilke uzturējās Parīzē, lai, mainot dzīvesveidu un apstākļus, mēģinātu uzlabot veselību.

Rilke nomira 1926. gada 29. decembrī, nāves cēlonis — leikēmija.

Grāmatas latviešu valodāLabot

  • Vēstījums par karodznieka Kristapa Rilkes mīlu un nāvi. Tulk. Fricis Dziesma. Rīga: Zelta ābele, 1939.
  • Dzejas. Atdz. F. Dziesma. Rīga: Latvju grāmata, 1941.
  • Vēstules kādam jaunam dzejniekam. Tulk. F. Dziesma. Rīga: Zelta ābele, 1942.
  • Lirika [dzejas izlase]. Atdz. Daina Avotiņa, Māris Čaklais un Valdis Bisenieks. Rīga: Liesma, 1975.
  • Proza un dzeja. Tulk. Austra Aumale, Māris Čaklais. Rīga: Jumava, 1998.
  • Lirika [dzejas izlase]. Atdz. Māris Čaklais. Rīga: Draugi/N.I.M.S., 2000.
  • Stundu grāmata. Gleznu un tēlu grāmata. Atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Neputns, 2005.

Ārējās saitesLabot