Alberts Šveicers
Alberts Šveicers (vācu: Albert Schweitzer; dzimis 1875. gada 14. janvārī, miris 1965. gada 4. septembrī)[1] bija Vācijas, vēlāk Francijas teologs, ērģelnieks, filozofs, ārsts un medicīnas misionārs.
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs. 19. gadsimta beigās viņš pats kļuva par mācītāja palīgu.[2] Ar 1906. gadā publicēto darbu Geschichte der Leben-Jesu-Forschung kļuva pazīstams teologu aprindās. 1913. gadā dibinājis slimnīcu Gabonas pilsētā Lamberēnā (Āfrika). Pašlaik tā ir viena no vadošajām slimnīcām Āfrikā izpētes jomā. 1952. gadā saņēmis Nobela miera prēmiju.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Albert Schweitzer, 90, Dies at His Hospital». Nytimes.com. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.
- ↑ «Alberts Šveicers». Satori.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.
- ↑ «The Nobel Peace Prize 1952». Nobel Foundation.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alberts Šveicers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi un sasniegumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Leons Žou |
Nobela miera prēmija 1952 |
Pēctecis: Džordžs Māršals |