Mihails Kaļiņins (krievu: Михаил Иванович Калинин; dzimis 1875. gada 19. novembrī [v.s. 7. novembrī], miris 1946. gada 3. jūnijā) bija boļševiks, Padomju Krievijas un PSRS valsts darbinieks. No 1919. līdz 1946. gadam bija nomināls Krievijas, vēlāk PSRS, valsts galva. Lai arī no 1926. gada bija arī VK(b)P CK Politbiroja loceklis un bija Staļina tuvāko līdzgaitnieku lokā, Kaļiņina ietekme uz nopietnu lēmumu pieņemšanu bija neliela. Atšķirībā no daudziem līdzgaitniekiem un paša sievas, necieta Lielā terora laikā. Jau dzīves laikā, bet sevišķi pēc Kaļiņina nāves, viņa vārdā tika nosaukti daudzi PSRS ģeogrāfiskie un saimnieciskie objekti, to skaitā vairākas pilsētas - Tvera (no 1931. līdz 1990. gadam - Kaļiņina), Koroļova (no 1938. līdz 1996. gadam - Kaļiņingrada), kā arī Kaļiņingrada pie Baltijas jūras (līdz 1946. gadam Kēnigsberga).

Mihails Kaļiņins
Михаил Иванович Калинин
Kaļiņins 1920. gadā
PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā
1922. gada 30. decembris — 1946. gada 19. marts
Priekštecis -
Pēctecis Nikolajs Šverņiks
KPFSR Padomju kongresa Centrālās Izpildkomitejas priekšsedētājs
Amatā
1919. gada 30. marts — 1938. gada 15. jūlijs
Priekštecis Mihails Vladimirskis
Pēctecis Aleksejs Badajevs

Dzimšanas dati 1875. gada 19. novembrī
Verhņaja Troica (Верхняя Троица), Krievijas Impērija
(ciems Tveras apgabalā, Karogs: Krievija Krievija)
Miršanas dati 1946. gada 3. jūnijā (70 gadu vecumā)
Maskava, PSRS
(Karogs: Krievija Krievija)
Tautība krievs
Politiskā partija VK(b)P
Profesija virpotājs, atslēdznieks
Reliģija ateists

Dzimis Tveras guberņā, zemnieku ģimenē. No 14 gadu vecuma strādājis Sanktpēterburgā, iesākumā kā sulainis, vēlāk - virpotājs. 1898. gadā iestājās KSDSP. Vairākas reizes arestēts. 1899. gadā izsūtīts uz Tiflisu, kur iepazinās ar Staļinu. Vēlāk darbojās Rēvelē un Maskavā. 1906. gadā apprecējās ar igaunieti Katrīnu Lorbergu. Pēdējo reizi arestēts 1916. gadā, atbrīvots pēc Februāra revolūcijas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu