Žans Batists Kamils Koro

Žans Batists Kamils Koro (Jean-Baptiste Camille Corot; dzimis 1796. gada 17. vai 26. jūlijā Parīzē, miris 1875. gada 22. februārī Parīzē) bija franču ainavists, kurš pamatā gleznoja reālisma stilā. Koro ir viens no būtiskākajiem impresionisma ietekmes avotiem. Kopā ar Žanu Fransuā Milē un Teodoru Ruso Koro bija viens no nozīmīgākajiem Barbizonas skolas pārstāvjiem. Koro darbu skaits ir milzīgs, taču vēlīnajos gados viņš bija tik populārs, ka ārkārtīgi liels ir arī viltojumu skaits.

Žans Batists Kamils Koro (Nadara fotogrāfija)

Dzīve

Koro dzimis 1796. gadā Parīzē vidusšķiras ģimenē. Izglītību Koro ieguva Ruānā un pēc tam kļuva par mākcekli pie manufaktūras preču tirgotāja, līdz 26 gadu vecumā tēvs viņam atļāva pievērsties mākslai un piešķīra ar finansiālu atbalstu. 1825. gadā Koro devās uz Romu, kur pavadīja trīs gadus, šajā laikā gleznodams Kampaņu un Romas lauku skatus. Apceļojis arī Neapoli un Venēciju, viņš atgriezās Francijā. 1833. gadā Parīzes salonā tika izstādīta Koro glezna, kurā attēlots Fontenblo mežs; tai piešķīra 2. pakāpes medaļu, kas deva Koro tiesības izstādīt darbus bez iepriekšēja žūrijas vērtējuma. 1834. gadā Koro vēlreiz devās uz Itāliju, kur skicēja Florences, Pizas, Dženovas un Venēcijas ainavas. Pēdējo reizi Koro uz Itāliju devās 1843. gadā. 1836. gadā Koro apmeklēja Aviņonu, 1842. gadā — Šveici, 1854. gadā — Nīderlandi un 1862. gadā — Londonu.

1830. gados Koro darbi bieži tika izstādīti Parīzes salonā; lai arī tie guva atsaucību, viņa gleznas tomēr pirka reti. 1840. gadā Francija iegādājās gleznu "Mazais gans", un 1846. gadā Koro tika piešķirts Goda Leģiona ordenis. Aptuveni šajā laikā Koro kļuva finansiāli neatkarīgs, jo viņa darbi tika ļoti augsti novērtēti un tos labprāt iegādājās. 1855. gadā Koro Parīzes Vispasaules izstādē ieguva pirmās pakāpes medaļu. Kādu Koro gleznu iegādājās imperators Napoleons III.

Koro bija pazīstams arī ar labdarību. 1871. gadā Koro ziedoja naudu nabadzīgajiem Parīzes iedzīvotājiem; 1872. gadā viņš uzdāvināja māju talantīgajam karikatūristam Onorē Domjē, kurš šajā laikā bija akls un bez iztikas līdzekļiem. 1875. gadā mākslinieks ziedoja 10 000 franku Milē atraitnei.

Koro nomira 1875. gada 22. februārī un tika apglabāts Perlašēza kapsētā.

Mākslinieciskā darbība

Koro darbi pamatā ir ainavas, lai arī viņš gleznojis arī mitoloģiskas ainas, portretus u.tml. 1860. gados Koro sāka gleznot t.s. "suvenīrus" — melanholiskas ainavas, kurās izmantoti standarta elementi (piemēram, ezers, kam pāri noliekušies koki).

Īpaša Koro mākslas īpatnība ir viņa prasmīgi veidotās skices, kuras viņas dzīves laikā tika uzskatītas par mazvērtīgām (priekšroka tika dota pabeigtām gleznām), taču tagad tiek uzlūkotas kā nozīmīga viņa daiļrades sastāvdaļa.

• 
  "Orfejs izved Eiridīki no pazemes" (1861)
• 
  Rīts Venēcijā (1834)
• 
  Dženovas skats (1834)
• 
  Siena pļāvēji (1850-51)
• 
  Lasošā meitene (ap 1868)