1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Pasaulē:	1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Latvijā:	1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Laikapstākļi:	1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Sportā:	1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635
Kino:	1629 1630 1631 - 1632 - 1633 1634 1635

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa. Pēc karaļa nāves vara pārgāja viņa dēla Vladislava IV Vāsas rokās.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
• Zviedru Vidzemi pārvaldīja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. Pēc karaļa nāves formāli valdīt sāka viņa meita Kristīne I Vāsa. Taču viņas mazgadības dēļ faktiski Vidzemi pārvaldīja reģents Aksels Ūksenšerna.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Melhiors fon Felkerzāms kļuva par Jēkaba Ketlera padomnieku un Kandavas pilskungu.
• Kurzemes hercogs Frīdrihs maijā un jūnijā uzturējās Rucavā.
• Alsungas novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins savā novadā ieviesa katoļu ticību. Uz Alsungu tika ataicināti jezuīti, lai tie pievērstu katoļticībai pārējos novada iedzīvotājus. Tika apspiesta jebkāda opozīcija. Tiem, kas pārgāja katoļticībā, tika dots vilkt pēc Varšavas galma parauga darinātus tērpus. Līdz ar to aizsākās katoliskā Suitu novada vēsture.
• Tika izdots rīkojums, kas Grobiņas iedzīvotājiem aizliedz slimību gadījumā griezties pēc palīdzības pie velna, burvjiem, vārdotājiem, sāls pūtējiem un tamlīdzīgiem darboņiem.
• Rīgā tika izdots atkārtots tērpu greznības ierobežojums.
• Sakarā ar Zviedrijas karaļa rīkojumu par zirgu pasta ierīkošanu Vidzemē, Rīgā tika izveidots pirmais privātais pasta kantoris, kurš atradās tagadējā Alberta laukumā. Tā dibinātājs un pirmais pastmeistars bija zviedrs Jākobs Bekers. Tika izveidots pasta pārvadāšanas trakts Rīga–Jelgava–Liepāja–Klaipēda. Tā, kā izveidotais pasta ceļš šķērsoja arī Kurzemi, zviedru Vidzemes pastu varēja izmantot arī Kurzemes hercogistes iedzīvotāji. Jaunā zviedru sakaru līnija savienoja Rīgu arī ar Rēveli ziemeļos, ar Amsterdamu rietumos, ar Venēciju dienvidos. Sakarā ar to daudzās vietās Latvijas teritorijā (Straupe, Jelgava, Saldus u.c.) tika izveidotas zirgu pasta stacijas.
• Bauskas apkārtnē sāka iegūt kaļķakmens atradnes, kā arī tika uzcelti pirmie Kurzemes hercogistes kaļķu cepļi.
• Rīgā notika apspriede, kurā Jākobs Bekers piedāvāja izdot avīzi Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām Tērbatas apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja Kēnigsbergā.
• Valmierā tika atvērta zemnieku jeb «nevācu» skola latviešiem.
• Par Ģertrūdes draudzes skolotāju sāka strādāt ķesteris latvietis Mārtiņš Baķītis. Skola bija tapusi ar viņa materiālu atbalstu un pašas latviešu Ģertrūdes draudzes iniciatīvu.
• Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas tornī tika uzstādīts pulkstenis. Hanss Hameltons, torņa pulksteņu meistars, to bija izgatavojis par 18 florīniem.
• Suntažu katoļu draudze un koka baznīca nonāk luterāņu draudzes pārziņā. Tās pirmais luterāņu mācītājs (līdz 1636. gadam) ir Dāvids Šteinbergs.
• Piedrujā nodega Lietuvas valsts kanclera, kņaza Leona Sapiehas celtā koka baznīca.
• Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Tīnūžu muižu apstiprināja privātīpasumā tiesnesim Retgeram Horstam. Tīnūžu muiža ar 16 zemnieku saimniecībām ietilpa Ikšķiles pils novadā un kā teritoriāli administratīvā vienība bija izveidojusies jau Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā.
• Bruzilu muiža tika pārdota Kristiānam fon Brinkenam.
• Rīteru ciemā Kokneses amtmanim Heinriham Ernstam Grīteram tika piešķirta dzimtas īpašumā muižiņa ar sešām zemnieku sētām.

Aprīlis

• 18. aprīlis — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs izdeva rīkojumu par zirgu pasta ierīkošanu Vidzemē. Lai pasts spētu efektīvāk darboties tika izdoti noteikumi, kuros bija paredzēts pie zemes ceļiem ik pēc 1,5-2 jūdzēm ierīkot krogus, kur par atlīdzību varēja apmainīt nogurušos zirgus, paēst un pārlaist nakti. Katram krodziniekam šīm vajadzībām bija jātur divi pasta zirgi, par ko viņš saņēma 60 sudraba dālderus no norēķinu kameras Stokholmā. Šo uzskata par Latvijas pasta dibināšanas dienu.

Jūlijs

• 16. jūlijs — Pēc aktīvas diplomātiskās cīņas Žečpospolitas seims piekrita apstiprināt Jēkaba Ketlera mantošanas tiesības uz Kurzemes hercogisti. Palīgā nāca Ketleru radinieks Radzivils, kas pēc Sigismunda III nāves uzņēmās valsts pagaidu pārvaldi, un jaunais karalis Vladislavs IV bija spiests piekāpties.
• 20. jūlijs — Notika Kurzemes hercogu oficiālā lēņu zvēresta nodošana Polijas karalim.

Oktobris

• 28. oktobris—30. oktobris — Valmierā notika rudens gadatirgus, tā sauktais Simjūda tirgus. Nosaukums celies no svēto Sīmaņa un Jūdas saīsinājuma, kuru piemiņu svinēja 28. oktobrī.

Novembris

• 8. novembris — par Polijas karali, un līdz ar to Livonijas lielhercogu kļuva Jana Kazimira vecākais pusbrālis Vladislavs IV Vāsa.

Kultūra

• Tērbatā publicēja Ropažu mācītāja Frīdriha Mēnija pierakstīto pirmo latviešu tautasdziesmu.

Zinātne

• Sākot ar šo gadu Rīgā tika izdoti dabzinātniska satura darbi, kas saistīti ar Domskolā notikušajiem zinātnieku disputiem. Domskolas fizikas un ētikas profesors Johans Hēfelns, vēlākais Kurzemes hercoga Jēkaba miesas ārsts šajā gadā runāja par dabas parādību principiem (“De principiis rerum naturalium, materia, forma et privatione”).
• Georgs Mancelis tika iecēlts par teoloģijas profesoru jaundibinātās Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas Universitātes) teoloģijas fakultātē.

Dzimuši

• Jānis Reiters, latviešu mācītājs un Bībeles tulkotājs. (miris 1695 vai 1697.)

Miruši

• 30. aprīlis — Sigismunds III Vāsa, Polijas un Zviedrijas karalis, kā arī Livonijas lielhercogs. (dzimis 1566.)
• 16. novembris — Gustavs II Ādolfs, Zviedrijas karalis un faktiskais zviedru Vidzemes valdnieks. (dzimis 1594.)
• Jēkabs fon Šverins, Alsungas novada īpašnieks, Ulriha fon Šverina tēvs.