Atvērt galveno izvēlni

Jānis (Janis) Reiters (Johannes Reuter; ap 1632.—1695./1697.) bija latviešu izcelsmes Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, poliglots, valodnieks un tulkotājs. Izdeva Tēvreizi 40 valodās Oratio Dominica XL Linguarum (1662), kā arī latviešu valodā pārtulkoja daļu no Bībeles.

Jānis Reiters
Personīgā informācija
Dzimis 1632. gadā
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1697. gadā
Duderhofa (Tuutari), Ingrija (tagad Krasnoje selo pie Pēterburgas, Karogs: Krievija Krievija)
Dzīves vieta Rauna
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne valodniecība
Alma mater Tērbatas universitāte, Rostokas universitāte
Sasniegumi, atklājumi Tēvreizes tulkojums 40 valodās
Jāņa Reitera tradīciju atjaunotājs - Kārlis Mīlenbahs

Satura rādītājs

Dzīves gājumsLabot

Dzimis ap 1632. gadu Rīgas amatnieka Indriķa Jātnieka (Heinrich Jatnek) un viņa sievas, dzimušas Melleres (Möller), ģimenē kā Jānis Jātnieks. Mācījās Rīgas Domskolā, kur viņa uzvārdu vāciskoja uz Reuter vai Rytter, bet pats parakstījās kā Johanes Reuter, Riga-Livonus. Sešus gadus studēja teoloģiju Tērbatas Gustava akadēmijā (1650—1656), bez teoloģijas apguva arī filosofijas, jurisprudences un medicīnas pamatus. Studiju laikā sacerēja divus zinātniskus darbus — „Lēnprātība no filozofijas viedokļa” (1654) un disertāciju „Svētais vakarēdiens no filozofijas viedokļa” (1656). Pēc disertācijas aizstāvēšanas kļuva par teoloģijas maģistru. Bez dzimtās latviešu valodas un vācu valodas Reiters apguva arī zviedru, somu, igauņu, latīņu, sengrieķu, senebreju, vājāk krievu, poļu un franču valodas. Pēc 1656. gada Rīgas aplenkuma Otrā Ziemeļu kara laikā Jānis Reiters tika ordinēts par mācītāju, un kopš 1658. gada strādāja Raunas, Dzērbenes un Drustu draudzēs. 1662. gadā viņš publicēja tēvreižu krājumu 40 valodās Oratio Dominica XL linguarum, bet 1664. gadā sagatavoja un lika iespiest Mateja evaņģēlija tulkojumu. 1664. gada 7.—9. novembrī mācītāju Reiteru apsūdzēja ķecerībās Vidzemes ģenerālsuperintendentam, kas viņu atcēla no amata. Pēc tam, kad 1665. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs noraidīja Reitera lūgumu iecelt par mācītāju savā hercogvalstī, viņš pārgāja katoļticībā un devās pie Romas pāvesta Aleksandra VII, bet arī pāvests viņam neatļāva sludināt dzimtajā valodā. No 1667. gada Reiters bija profesors Viļņas un Krakovas Universitātēs.

1670. gada 10. novembrī Reiters lūdza Vidzemes virskonsistoriju atjaunot viņa luterāņu mācītāja tiesības, bet viņa lūgumu noraidīja. Viņš devās uz Krieviju, kur bija luterāņu mācītājs Maskavā (1670—1671). Pēc atgriešanās dzimtenē Reiters 1672. gadā mitinājās pie grāmatu iesējēja Albrehta Hakelmaņa, bet tika apsūdzēts par piepelnīšanos ar nelegālu amatniecību. Pēc tam, kad Rīgas rāte 1673. gadā viņam nedeva atļauju mācīt bērnus, Reiters 1673./1674. gada mijā devās uz Vāciju, 1675. gadā apmeklēja Rostokas Universitāti un atkārtoti iespieda Oratio Dominica XL Linguarum. 1675. gadā rudenī Reiters devās pie Zviedrijas karaļa Gustava III uz Stokholmu, kas viņu atjaunoja luterāņu mācītāja amatā. Pirms tam Rīgā iespieda Vecās un Jaunās Derības latviskā tulkojuma paraugus, vienu eksemplāru veltot Zviedrijas karalim. Pēc superintendanta Johana Fišera norādījuma un karaļa pavēles Reiters 1676. gadā Rīgas Jēkaba baznīcā publiski nožēloja grēkus. 1676. gadā viņš bija Kokneses un Aiviekstes zviedru garnizona draudzes mācītājs.

1677. gadā Reiteru apsūdzēja Rīgas dedzināšanā. Kaut arī pierādījumu trūkuma dēļ viņu atbrīvoja, viņš devās prom un strādāja par luterāņu mācītāju un valodu skolotāju Vācijā un Zviedrijā, bija Ingrijas somu draudzes mācītājs Dūderhofā.

Miris 1695. vai 1697. gadā Dūderhofā, Ingrijā (tagadējā Ļeņingradas apgabalā Krievijā).

Konflikts ar Vidzemes konsistorijuLabot

Raunas un tās apkārtnes zemnieku ticējumos līdz pat 18 gadsimtam izpaudās katolisma sajaukums ar latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem. Reiters piemērojās šiem priekšstatiem, ievērojot zemnieku tradīcijas, atbalstīja zemniekus viņu dzīvē un aizstāvēja viņus pret muižnieku patvarībām. 1664. gadā Raunas muižas pārvaldnieks Kristiāns Tumbs Reiteru apsūdzēja ķecerībās Vidzemes ģenerālsuperintendentam. Pamata apsūdzība bija par 1663. gadā Bērtuļu dienā kādā vecā katoļu baznīciņā noturēto dievkalpojumu. Reiters esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis vasku kā ziedojumus. Tai pašā laikā Reiters savus reliģiskos uzskatus aizstāvēja disputā ar ģenerālsuperintendentu Johanesu Geceliusu. Reiters 1664. gadā sagatavoja un lika iespiest Mateja evaņģēlija tulkojumu. 1664. gada 7—9. novembrī Reiteru Vidzemes konsistorijā nopratināja pats ģenerālsuperintendants. Bez apsūdzības izskatīšanas, bija arī pārmetums kamdēļ Reiters peļot Georga Manceļa tulkojumu, uz ko Reiters nekavējoties atbildējis: tāpēc ka Manceļa grāmatās neesot nevienas lapas, kurās nebūtu latviešu valodas kļūdas.[1] 1664. gada 9. novembrī no amata atceļ līdz lietas izskatīšanai Tērbatas virskonsitorijā. Atcelts no Raunas mācītāja amata, Reiters ar ģimeni devies uz Jelgavu un lūdza Kurzemes hercogu iecelt viņu par mācītāju kāda brīvā vietā. Hercogs lūgumu noraidījis. Jelgavas katoļu mācītāji apsolīja, ka viņš varēšot sludināt savā mātes valodā, ja pāries katoļticībā; esot tik jāsaņem pavesta atļauja. 1665. gadā pārgājis katoļticībā un devies uz Romu.

Vīnē 1665. gada 28 septembrī viņš saņēma pāvesta nuncija J. Spinolas ieteikuma vēstuli. Pāvests Aleksandrs VII pieņēma Romā Reiteru audiencē, bet neatļāva sludināt dzimtajā valodā. 1667. gadā Reiters dodas uz Viļņas Universitāti par civiltiesību profesoru. Šajā vietā viņu atbalsta jaunais pāvests Klements IX, kas piešķīra viņam naudas pabalstus. Līdzīgi strādājis zinātnisku darbu Francijā un Krakovas Universitātēs.

Reitera izdevumiLabot

  • 1662. Oratio Dominica XL Linguarum (Tēvreize 40 valodās), Rīga
  • 1664. Mateja evaņģēlijs (tulkojums latviešu valodā) Rīga
  • 1675. Eine Übersetzungsprobe.. (Tulkojuma paraugs) Rīga (Bībeles daļu tulkojums)
  • 1675. Oratio Dominica XL Linguarum 2.izdevums Rostokā
  • Oratio Dominica XL Linguarum Collecta a Joh. Reuter Rostochii, Anno MDCLXXV Editio Nova Phototypice Expressa Praefatus Est B. JEGERS. J.Reitera tēvreižu krājuma izdevums trimdas latviešu izdevniecībā "Imanta" Kopenhāgenā ar B. Jēgera komentāriem 1954. gadā, 46 lappuses.

Reiteram veltīti izdevumiLabot

 
Konstantīna Karuļa 1986. gada izdevuma „Jānis Reiters un viņa tulkojums” vāks
  • Jānis Straubergs. „Jānis Reiters un viņa laikmets” (manuskripts) — Valsts bibliotēka (27 lpp).
  • Edgars Dunsdorfs, Benjamiņš Jēgers. „Jāņa Reitera dzīve avotu gaismā”. Arhīvs [Melburnā]. 9. 1969;
  • Jānis Reiters. Tulkojuma paraugs: 1675. gadā Rīgā iznākušo Bībeles tekstu faksimiliespiedums / Ar B. Jēgera apceri.[Stokholmā], 1975;
  • Lācis M. Jāņa Reitera dzīve (precizējumi un papildinājumi);
  • Konstantīns Karulis. „Jānis Reiters un viņa tulkojums”. Rīga, 1986;
  • Latviešu konversācijas vārdnīca. 18. sējums. 1928—1939 — Straubergs J. „Reiters Jānis”;
  • Jānis Straubergs. "Mācītāja latvieša Dr.Reutera stāsts par dzīvi trimdā" — „Jaunākās ziņas”, 1936. gada 31. janvāris;
  • Jānis Straubergs. „Kā dzīvoja un cīnījās pirmais mācītājs latvietis Dr.Reuters” — „Jaunākās ziņas”, 1936. gada 30. janvāris.

PiezīmesLabot

  1. Dunsdorfs E. Jegeris B. "Jāņa Reitera dzīve avotu gaismā". 70 lpp

Ārējās saitesLabot