1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Valdnieki labot šo sadaļu

Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Vladislavs IV Vāsa.
Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers. Polijas karalis par Kurzemes un Zemgales hercogistes troņmantinieku atzina Jēkabu Ketleru.
Zviedru Vidzemē formāli valdīja Kristīne I Vāsa. Taču viņas mazgadības dēļ faktiski Vidzemi pārvaldīja reģents Aksels Oksenšerna.

Pēc postījumiem Livonijas kara laikā un 1604. gadā nejauši uzspridzinātā pulvera pagraba dēļ tika atjaunota Cēsu pils.
Sesavā tika uzcelta jauna mūra baznīca ar torni, bet bez sakristejas. Vecā koka baznīca tika pārveidota par kapliču.
Poļu karalis Vladislavs Bēni par dzimtīpašumu galīgi uzdāvināja Kurzemes lielkungu padomniekam Dr. Bergam.
Kārtenes muiža tika nodota Bīlovu (Bülow) dzimtai, kuru vārds vēlāk iegājies muižas latviskajā nosaukumā kā Beļavas muiža.
Vārenbrokas muiža nonāca fon Bēru dzimtas īpašumā.

6. februāris — par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu, kā arī par nominālo Livonijas lielhercogu oficiāli tika kronēts Vladislavs IV Vāsa.

Mēnija Historischer Prodromus des Lieffländischen Rechtens und Regiments

Livoniju savā ceļojumā uz Krieviju un Persiju apmeklēja vācu zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs un bibliotekārs Ādams Oleārijs. Savā ceļojuma aprakstā, pieminot Valmieru, viņš saka, ka pilī, kur vēl bijušas lietojamas dažas plašākas telpas, pie sevis uzņēmis delegāciju vietējais „pavēlnieks jeb komandants”. Vēl viņš raksta, ka pilsēta „krievu un poļu iebrukuma dēļ ir ļoti nopostīta. Iedzīvotāji savus dzīvokļus atkal uzcēluši no koka pēc zviedru un krievu parauga uz un pie vecajiem nopostīto lielo māju mūriem”.
Tērbatā tika izdots Frīdriha Mēnija "Prodromus" jeb priekšvēstnesis Vidzemes tiesībās un tradīcijās no provinces dibināšanas līdz ķēniņa Gustava Lielā nāvei.

1. marts — Martins Vulfs, Rīgas pilsētas monētu meistars no 1615. līdz 1633. gadam (dzimis ap 1593)
19. maijs — Volmārs fon Fārensbahs, Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis, poļu ieceltais Livonijas gubernators, karavīrs Trīsdesmitgadu kara laikā (dzimis 1586)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.