Velns

pārdabiska būtne, kas sevī iemieso ļaunumu un visas cilvēku sliktās īpašības
Šis raksts ir par ļauno garu daudzās reliģijās, mītos un kultūrās. Par velnu latviešu mitoloģijā skatīt rakstu velns (latviešu mitoloģija).
Velna attēlojums grāmatā Codex Gigas

Velns ir pārdabisks tēls, kas ir ļaunuma iemiesojums, kā arī pretstats dievam daudzās reliģijās, mītos un kultūrās. Velns parasti iemieso cilvēku sliktās īpašības. Jūdaismā velns tiek saukts par Sātanu, bet islāmā par Iblīsu. Kristietībā velns pārvalda elli, un vēlas iegūt cilvēku dvēseles.

Velns latviešu mitoloģijāLabot

Latviešu valodas vārds ‘velns’ ir radies no vārda ‘velis’, kam ir papildus pievienots burts n.[1] Šis burts iespējams pielikts vārda melns iespaidā (‘melns kā velns’).[1]

Citi vārdiLabot

Nosaukumi, kas gandrīz vienmēr attiecas uz Velnu vai Sātanu:

  • Al-Šaitans, velna vārds arābu mitoloģijā
  • Der Leibhaftige (Teufel), viens no velna apzīmējumiem vācu mitoloģijā
  • Diabolos vai Diabolus, grieķu
  • Iblīzs, velna apzīmējums Islāmā
  • Lucifers / Rīta zvaigzne, grieķu un romiešu apzīmējums; lietots arī kristietībā
  • Kölski, islandiešu
  • Mefistofelis
  • Vecais skrāpis vai Vecais Niks, iesauka velnam, kas radusies no sātana vārda stāstā "Velns un Toms Vokers"
  • Tumsas princis, velna apzīmējums Maniakeismā
  • Ruprehts (vārda Roberts senvācu forma), bieži lietots velna vai sātana apzīmējums vācu mitoloģijā
  • Pitons, Bībeles apzīmējums velnam

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Konstantīns Karulis. Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca. Rīga : AVOTS, 1992, 2001. ISBN 9984-700-12-7.