1,2,3-Triazols

ķīmisks savienojums
(Pāradresēts no 1,2,3-triazols)

1,2,3-Triazols (nesimetriskais triazols, C2H3N3) ir viens no triazola izomēriem - heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 3 blakus esošus slāpekļa atomus (atšķirībā no 1,2,4-triazola, kura molekulā starp diviem no tiem ir viens oglekļa atoms). 1,2,3-Triazols ir viegli kūstoša bezkrāsaina kristāliska viela ar vāju amīniem līdzīgu smaku, kas ļoti labi šķīst ūdenī.

1,2,3-Triazols

1,2,3-triazola struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs 288-36-8
Ķīmiskā formula C2H3N3
Molmasa 69,07 g/mol
Blīvums 1192 kg/m3
Kušanas temperatūra 23-25 °C
Viršanas temperatūra 203 °C (pie 739 mm Hg
Šķīdība ūdenī ļoti labi šķīstošs

Iegūšana labot šo sadaļu

1,2,3-Triazolu un tā atvasinājumus iegūst, iedarbojoties ar slāpekļūdeņražskābi HN3 vai tās organiskajiem atvasinājumiem (azīdiem) uz savienojumiem ar trīskāršo saiti (tā saucamā ciklopievienošanās reakcija).

Var iegūt, dekarboksilējot triazolkarbonskābes.

Īpašības labot šo sadaļu

1,2,3-Triazola gredzens ir neparasti stabils, salīdzinājumā ar citiem savienojumiem, kuri satur 3 slāpekļa atomu ķēdi. Karsējot vakuumā līdz 500 °C, tas atšķeļ N2 molekulu, veidojot aziridīnu - trīslocekļu ciklu. 1,2,3-Triazola cikls ir stabilāks pat par benzola gredzenu (oksidējot benzotriazolu - savienojumu, kura molekulā benzola gredzens savienots ar triazola gredzenu - vispirms oksidējas benzols un veidojas 1,2,3-triazoldikarbonskābe). Jutīgāks triazols ir pret reducētājiem.

1,2,3-Triazola atvasinājumi vienlaicīgi ir vājas bāzes (pie slāpekļa atoma esošo ūdeņraža atomu var aizvietot ar metāla atomu) un vājas N−H skābes.

Izmantošana labot šo sadaļu

Triazolu izmanto organiskajām sintēzēm. 1,2,3-Triazola cikls ietilpst dažu medikamentu sastāvā.

Literatūra labot šo sadaļu

  • O. Neilands. Organiskā ķīmija. R: Zvaigzne, 1977, 710.-712. lpp.
  • П. Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 1008. lpp. (krieviski)