Bāze (ķīmija)

Šis raksts ir par bāzes/sārma jēdzienu ķīmijā. Par citām jēdziena bāze nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH⁻. Ūdenī disociē, veidojot katjonus un hidroksiljonus, tātad uzskatāmas par bāziskajiem hidroksīdiem. Stiprākās ūdenī šķīstošās bāzes sauc par sārmiem. Pēc citas definīcijas, bāzes ir vielas, kuru molekulas ir protonu akceptori (atšķirībā no skābēm, kas ir protonu donori, t.i. atšķeļ protonus). Organiskajā ķīmijā pēc tradīcijas par bāzēm uzskata savienojumus, kas veido sāļiem līdzīgas vielas (aduktus) ar stiprām skābēm, piemēram, alkaloīdus.

Iedalījums

Bāzes iedala šādi:

• molekulārās bāzes, piemēram, NH₃, H₂O;
• anjonbāzes, piemēram, Cl^-, S^2-, NO₂^-, OH^- (hidroksiljons piešķir bāziskās īpašības ūdenī šķīstošajiem hidroksīdiem, tādiem kā LiOH);
• katjonbāzes, kā [Al(H₂O)₅OH]²⁺, [Zn(H₂O)_nOH]⁺ u.c.

Savienojumus, kas atkarībā no apstākļiem var būt gan skābe, gan bāze, sauc par amfolītiem jeb amfiprotiskiem savienojumiem. Tie var būt

• daudzprotonu skābju protonus saturošie anjoni: HSO₄^-, H₂PO₄^-, HPO₄^2-, HS^-, HCO^3- un citi;
• molekulārie amfolīti: H₂O, Al(OH)₃ ⋅ 3H₂O u.c.

Īpašības

Bāzes ūdens šķīdumos atšķeļ hidroksiljonu (hidroksīdjonu OH⁻) vai piesaista protonu. Bāzes reaģē ar skābēm, veidojot sāļus, izspiež vājākas bāzes no to sāļiem. Bāzu šķīdumiem ir raksturīga liela pH vērtība.

BOH → B⁺ + OH⁻ (metālu hidroksīdiem)

Piemēram, NaOH → Na⁺ + OH⁻

B + H₂O → BH⁺ + OH⁻ (amonjaka un fosfīna atvasinājumiem)

Piemēram, CH₃NH₂ + H₂O → CH₃NH₃⁺ + OH⁻

Skatīt arī

Lūisa skābes un bāzes

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bāze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)