Zaubes pagasts

Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Nītaures, Skujenes un Kaives pagastiem, Ogres novada Mazozolu, Taurupes un Ķeipenes pagastiem, kā arī Siguldas novada Mālpils pagastu.

Zaubes pagasts
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Zaube
Kopējā platība:	163,4 km2
• Sauszeme:	160,2 km2
• Ūdens:	3,2 km2
Iedzīvotāji (2024):	679
Blīvums (2024):	4,2 iedz./km2
Zaubes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Amata, Āmurupīte, Bērzupe, Dzirnavupe, Iesalnīca, Kazupīte, Līčupe, Mazā Jugla, Ošupe, Stirve, Vārnupīte, Zaube.

Ezeri

Nelabais ezers, Augšezers, Lejas ezers, Ļūkānu ezers

Vēsture

Zaubes novadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrasta Ļūkānu ezera mītne un septiņi senkapi. 13. gadsimta beigās tagadējā Zaubes apkārtne tika iekļauts Livonijas ordeņa valsts sastāvā. Pēc plaši izplatīta uzskata 1257. gadā Livonijas ordenis Zaubē uzbūvēja Jirgenburgas pili (Jürgenburg). 1482. gadā Jirgenburgas pili nopostīja Rīgas pilsētas karaspēks. Pils vēlreiz tika izpostīta Livonijas kara laikā 1559. gadā. 1561. gadā pēdējais Livonijas mestrs Gothards Ketlers atdeva Jaunpils un Bērzu muižas teritorijas Jostam Klodtam. Jirgenburgas pils pilnīgi tika sagrauta 1577. gadā krievu karaspēka iebrukumā.

Pēc Altmarkas pamiera noslēgšanas 1629. gadā Vidzeme un līdz ar to arī Jirgenburga nonāca Zviedrijas pārvaldījumā. Vidzemi sadalīja četros apriņķos. Jirgenburga atradās Rīgas apriņķī. Zviedru valdība 1680. gadā uzsāka muižu redukciju — pārņemšanu atpakaļ valsts īpašumā. Ja muižnieks nevarēja ar dokumentiem pierādīt savas tiesības uz muižu, tā kļuva par valsts īpašumu. Jirgenburga palika Klodtu dzimtas īpašumā arī pēc redukcijas.

Bērzmuižas ūdensdzirnavas (augšā, Broce 1796).

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Vidzemi pievienoja Krievijas Impērijai. Pēc Vidzemes zemnieku 1819. gada brīvlaišanas likumiem zemnieki bija sadalīti Jaunpils, Bērzmuižas un Kliģenes pagastos. Pagasti savu īsto nozīmi ieguva tikai 19. gadsimta 60. gados. 19. gadsimta beigās mazie pagasti tika apvienoti un izveidojās viens liels Rīgas apriņķa Jaunpils pagasts. 1822. gada beigās un 1823. gada sākumā zemnieku nemieri Vidzemē skāra jau 34 muižu novadus, tostarp arī Jaunpili (Zaubi). Tiesnesis fon Hohenbahs savā ziņojumā Baltijas ģenerālgubernatoram 1822. gadā norādīja, ka tikai Jaunpils pagastā vien no klaušu nomas atteikušies 27 saimnieki, kas salīguši par kalpiem pie citiem saimniekiem. Par aiziešanu no mājām kāds Jaunpils saimnieks Gustavs Ozoliņš sodīts ar 25 nūjas sitieniem. 1841. gadā izplatījās baumas par to, ka Krievijā zemi dodot par brīvu visiem, kas to gribot apstrādāt un simtiem zemnieku gatavojās izceļot uz tagadējo Ukrainu. Daļēji šo baumu ietekmē sākās arī latviešu zemnieku pāriešana pareizticībā, jo bija izplatīts uzskats, ka „ķeizara ticība” dos viņiem tiesības iegādāties zemi dzimtenē. Arī Jaunpilī, cerībā iegūt zemi, 1847. gadā aptuveni puse luterāņu pārgāja pareizticībā un tika izveidota latviešu pareizticīgo draudze. 1905. gada revolūcijas laikā Jaunpilī bija aktīva Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) grupa. Daļa no tiem bija Madlienas LSDSP pulciņa „Sprungulis” biedri, bet jaunpilieši nodibināja arī savu pulciņu „Ausma”. To galvenie vadītāji bijuši P. Pidriksons (Čigata), J. Rullis (Mežmalis, Melnais) un Jānis Bērzons (grāfs Dubinskis).

Tā kā jaunajā Latvijas valstī sākotnēji bija divi Jaunpils pagasti — viens Rīgas apriņķī un otrs Tukuma apriņķī, 1926. gadā Zaubes pagasts ieguva savu pašreizējo nosaukumu, kurš aizgūts no Zaubes upes vārda. Jaunpils luterāņu draudze saglabāja savu nosaukumu līdz 1943. gadam. 1920. gadā īstenotajā agrārreformā visas Zaubes pagasta muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās un amatnieku saimniecībās. Ap bijušo Jaunpils muižu izveidojās vismaz 80 jauno zemes īpašnieku.

1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju no Zaubes 1941. gadā uz Sibīriju aizsūtīja 38 cilvēkus. 1944. gada septembrī Zaubes apkārtnē notika sīvas Otrā pasaules kara kaujas. 23. septembrī vācu armijas specvienības Zaubē nodedzināja tautas namu, doktorātu, pastu, pienotavu. 24. septembrī pie Zaubes pienāca padomju karaspēks un kaujas notika līdz 25. septembra vakaram. Naktī no 25. uz 26. septembri vācu karaspēks atstāja Zaubi. Pēc kara pie Āriņu mājām ierīkoja kritušo karavīru Brāļu kapus.

1949. gada 25. martā no Zaubes pagasta tagadējās teritorijas uz attāliem PSRS rajoniem izsūtīja apmēram 80 cilvēku. 1948. gada rudenī un 1949. gada pavasarī, baidoties no represijām, cilvēki masveidā sāka stāties kolhozos. Zaubes pagastā izveidojās daudzas mazas kolektīvās saimniecības. 1957. gada 3. februārī, apvienojot ekonomiski atpalikušos kolhozus: „Drosme” un „Liesma”, tika izveidota padomju saimniecība „Zaube”. 1964. gada aprīlī padomju saimniecībai pievienoja kolhozu „Druva”, kura teritorija ietvēra Zaubes centru, kā arī tā saucamo Bērza un Pauļu galu. Padomju saimniecības „Zaube” teritorijas platība 1965. gada 1. janvārī bija 11448 ha, lauksaimniecības izmantojamā zeme 7520 ha. 1965. gada aprīlī saimniecības centrs no Annām pārcēlās uz Zaubi (bijušo pagastnamu) un līdz ar to tika izstrādāts jaunā centrā apbūves ģenerālplāns un sāka būvniecību. 1992. gada p/s „Zaube” tika pārveidota par paju sabiedrību „Zaube”, sākās lauksaimniecības privatizācijas process, kurš noslēdzās 1993. gada rudenī ar paju sabiedrības likvidāciju.

Administratīvās izmaiņas

19. gadsimta beigās, apvienojot Jaunpils, Bērzmuižas un Kliģenes muižu pagastus, izveidoja Jaunpils pagastu. 1925. gadā tas tika pārdēvēts par Zaubes pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Zaubes pagasta platība bija 155,18 km² un tajā dzīvoja 2388 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Zaubes, Bērzu un Kliģenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zaubes ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947-1949), Ērgļu (1949-1959), Siguldas (1959-1962) un Cēsu (pēc 1962. g.) rajonos. Zaubes ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Bērzu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1954. gadā - Kliģenes ciema kolhoza «Uzvara» teritoriju, 1959. gadā padomju saimniecības «Taurupe» teritoriju pievienoja Taurupes ciemam, 1964. gadā pievienoja likvidēto Kliģenes ciemu, 1965. gadā padomju saimniecības «Skujene» teritoriju pievienoja Skujenes ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu Nītaures ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zaubes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Pieminekļi

• Zaubes viduslaiku pils

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 450 —     1959 1 650 −32.7% 1969 1 513 −8.3%	Gads Iedz. ±% 1979 1 378 −8.9% 1989 1 179 −14.4% 2000 1 117 −5.3%	Gads Iedz. ±% 2011 813 −27.2% 2021 660 −18.8%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zaube (pagasta centrs), Annas, Bērzs, Kliģene.

Ievērojamas personības

• Vilhelms Purvītis (1872—1945), ainavu gleznotājs un pedagogs

Saimniecība