Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga. Ligzdo Eirāzijas un daļēji Ziemeļamerikas taigas zonā, ziemās pārvietojas uz dienvidiem. Izdala divas pasugas.[1]
| Zīdaste Bombycilla garrulus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Zīdastes pīlādžos | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Zīdastu dzimta (Bombycillidae) |
| Ģints | Zīdastes (Bombycilla) |
| Suga | Zīdaste (B. garrulus) |
 Zīdaste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Zīdaste kā ligzdotāja izplatītā visā Eirāzijas skujkoku taigas zonā, tai skaitā arī Eiropā, sākot ar Zviedriju un Norvēģiju rietumos un beidzot ar Kamčatku austrumos, austrumu virzienā areāls turpinās Ziemeļamerikas rietumu daļā — Kanādā un Aļaskā. Vienu reizi ligzdošana pierādīta arī Igaunijā.[2][3][4] Ziemās zīdastes pārvietojas uz dienvidiem, Eiropā sasniedzot Lielbritāniju, Alpus (Šveici), Karpatus, Ukrainu un Balkānus (reti tālāk).[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā zīdaste (senākā literatūrā atrodami arī sugas nosaukumi kadiķu irbīte un ziemas strazds[5]) ir parasta caurceļotāja un ziemotāja. Novērojama katru gadu no septembra līdz maijam. Īpaši bieži novērojama rudeņos, parasti apdzīvotās vietās, kur dārzos un apstādījumos pieejamas ogas un augļi (sevišķi pīlādži un āboli). Ziemā un pavasara ceļošanas laikā mazākā skaitā nekā rudenī. Ziemojošo putnu skaits katru gadu ir mainīgs un saistīts ar pieejamās barības daudzumu ligzdošanas areālā un ziemošanas vietās.[2][3] Latvijā sastopama nominālā pasuga B. g. garrulus.[2]
Izskats
labot šo sadaļu
Zīdaste ir ļoti krāšņs putns ar garu cekulu. Pēc izskata tā nav sajaucama ar citiem Eiropā sastopamajiem putniem. Zīdaste ir aptuveni mājas strazda lielumā: ķermeņa garums 16—23 cm, spārnu plētums 32-45 cm, svars 34-85 g (parasti ap 55 g).[6][7][8]
Apspalvojums pelēcīgi sārts, ar spilgtiem laukumiem (baltiem un dzelteniem) uz tumšajiem spārniem, melnu masku uz acīm un melnu pazodi. Ķermenis spēcīgs ar masīvu kaklu, spārni plati un smaili, līdzīgi kā strazdiem. Aste ļoti īsa ar taisnstūrveida astes galu, kas ir koši dzeltenā krāsā. Dažām spārnu sekundārajām lidspalvām ir sarkani gali — raga plātnītes kā spalvu pagarinājumi, atgādinot zīmogu vasku. Jo putns kļūst vecāks, jo sarkanie gali kļūst lielāki.[6][7][9][10]
Kājas melnas, jaunajiem putniem rozīgas. Knābis melns ar sarkanu pamatni, jaunajaiem putniem tumši pelēku. Acis sarkanas, jaunajiem putniem tumši brūnas. Īpašas pazīmes ir krāšņais, smailais cekuls un bieži dzirdamā augstā, maigā balss.[6][11]
Uzvedība
labot šo sadaļuZīdaste vasaras periodā uzturas skujkoku (egļu un priežu) mežos, bet tuvumā parasti ir arī augļus ražojoši koki vai krūmi. Ligzdai vietu izvēlas ezera, upes vai kādas slīkšņas tuvumā. Ziemas mēnešos zīdaste izmanto dažādākas biomas. To var novērot gan mežos, gan pilsētas vidē (parkos un dārzos), kur pieejami augļu koki.[7][10][12]
Ārpus vairošanās sezonas veido lielus, kompaktus, skaļus barus, kuros reizēm ir vairāki tūkstoši īpatņu. Bars dienas laikā kopīgi klejo, meklējot barību.[6][10] Ja barības trūkst, tad bari strauji pārvietojas dienvidu virzienā, reizēm sasniedzot Vidusjūras krastu un Kaukāzu. Labos augļu ražas gados pārziemo ziemeļos, piemēram, Somijā vai Latvijā. Pavasarī zīdastes atgriežas taigā.[2][6]
Barība
labot šo sadaļuZīdaste vasarā galvenokārt barojas ar kukaiņiem, bet barojas arī ar ziediem, koku sulu un pumpuriem. Līdzko ir pieejami augļi, zīdaste sāk baroties ar tiem. Rudenī un ziemā barojas tikai ar augļiem, īpaši iecienītas ir ogas (piemēram, pīlādži, kadiķogas, īleksogas, zemenes, avenes, dzērvenes u.c.). Zīdastes mēdz apreibināties ar ierūgušām ogām, uzņemot pārāk daudz alkohola. Reizēm novēroti pat nāves gadījumi.[6][7][10][12] Kukaiņus ķer lidojumā, tos noskatot no kāda augstāka zara.[10]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona vēla, retos gadījumos sākas maija beigās, bet daudz biežāk jūnija vidū un turpinās līdz jūlija beigām.[8] Veido monogāmus pārus. Pāris kopīgi būvē vaļīga kausa formas ligzdu — no sūnām, ķērpjiem, zāles un sausiem egļu zariņiem. No iekšpuses tā izklāta ar usnejām (krūmu ķērpju plūksnām), salmiem, matiem un spalvām. Atrodas uz horizontāla zara, visbiežāk kādā eglē, apmēram 1,5-8 m augstumā.[6][7]
Dējumā 4-6 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 14-15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Kamēr putnēni ir mazi, tos baro ar kukaiņiem, bet vēlāk ar ogām. Jaunie putni izlido 14-19 dienu vecumā. Tie joprojām vairākas dienas paliek ligzdas tuvumā, vecākiem tos turpinot barot. Ģimene bieži paliek kopā visu rudeni.[6][7]
Aizsardzība
labot šo sadaļuSugas izplatības areāls ir plašs un tā nav būtiski apdraudēta.[13]
Sistemātika
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Waxwings and allies, tits, penduline tits, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Putni LV: Zīdaste Bombycilla garrulus
- ↑ 3,0 3,1 «Putni Daba: Zīdastes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. augustā. Skatīts: 2018. gada 24. oktobrī.
- ↑ del Hoyo J., Elliot A., Christie D.A. (2005): Handbook of the Birds of the World. Vol. 10. Cuckoo-shrikes to Thrushes. Lynx Edicions, Barcelona.
- ↑ «Dažādie putnu nosaukumi». Funtaputni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. februārī. Skatīts: 2009. gada 12. decembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 Nature Gate: Waxwing
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 «Planet of Birds: Bohemian Waxwing (Bombycilla garrulus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. janvārī. Skatīts: 2018. gada 24. oktobrī.
- ↑ 8,0 8,1 Alive: Bohemian Waxwing (Bombycilla garrulus)
- ↑ Dabas Dati: Zīdastes
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 All About Birds: Bohemian Waxwing
- ↑ Strazds M. (red.) (1998): Latvijas lauku putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
- ↑ 12,0 12,1 Oiseaux-birds: Family Bombycillidae[novecojusi saite]
- ↑ Bird Life: Bohemian Waxwing Bombycilla garrulus
- ↑ ADW: Bombycilla garrulus