Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns. Izdala 13 pasugas.[1]
| Mājas strazds Sturnus vulgaris (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Mājas strazds ziemas apspalvojumā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Strazdi (Sturnus) |
| Suga | Mājas strazds (Sturnus vulgaris) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks
Introdukcijas areāls
| |
 Mājas strazds Vikikrātuvē | |
Tas ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvidu un rietumu teritorijas, kā arī Mazāzijas strazdi, dzīvo savās mītnes zemēs pastāvīgi. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas ziemeļteritorijas, sākoties vēsākam laikam, migrē uz dienvidiem: Pireneju pussalu un Ziemeļāfriku. Mūsdienās mājas strazdi sastopami daudzās pasaules zemēs, jo ir intoducēti Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.[2]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā mājas strazds ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kā arī tas lielā skaitā caurceļo.[3] Neliels skaits Latvijas rietumu daļā arī regulāri pārziemo. Kopš 1970. gadiem šo putnu skaits samazinājies, toties ziemotāju skaits pēdējos gados pieaug.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē. Tas ir 19—22 cm garš, tā spārnu plētums ir apmēram 37—42 cm, svars 60—90 g. Tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu, kas ir zaļā vai purpura krāsā. Tam ir nelieli, gaiši raibumiņi, kas izceļas īpaši ziemas laikā. Tēviņiem raibumu ir mazāk nekā mātītēm. Rīkles apspalvojums ir pagarināts, kuru tēviņi izrādoties mēdz uzbozt. Jaunie putni ir pelēkbrūni. Kājas ir spēcīgas, sarkanbrūnas. Knābis konisks ar asu galu; vasarā mātītēm tas ir dzeltens, tēviņiem dzeltens ar zilganpelēku pamatni; ziemā gan pieaugušajiem, gan jaunajiem putniem knābis ir melns. Reizi gadā vasaras beigās pēc bērnu izbarošanas mājas strazdi maina spalvas. Jaunās spalvas aug ar košiem raibumiņiem, kas ir balti tumšo spalvu galiņi, kuri ar laiku nobružājas, tādēļ vasaras sezonā raibumiņi ir gandrīz pazuduši.
Mājas strazds pa zemi soļo, nevis lec, kā to dara melnais meža strazds (Turdus merula).[4] Lidojums ir spēcīgs un taisnvirziena; lidojumā tie izskatās ar trīsstūrveidīgiem spārniem un īsu asti. Mājas strazdu Pireneju pussalā un Vidusjūras krastā mēdz sajaukt ar vienmuļo strazdu (Sturnus unicolor), kas ir mājas strazdam tuvs radinieks. Kā jau nosaukums norāda, tam apspalvojumā trūkst raibumu.
Skaņas
labot šo sadaļuMājas strazds ir runīgs putns. Strazdu baru var parasti dzirdēt vairāku simtu metru attālumā. Tam ir gan melodiskas dziesmas, gan dažādi trokšņaini saucieni. Mājas strazds var atdarināt citus putnus, kā lielākā daļa strazdu dzimtā. Nebrīves apstākļos mājas strazds iemācās atdarināt dažādus mājas trokšņus.
Lai gan mājas strazdam dzied abi dzimumi, tēviņi dzied biežāk nekā mātītes. Strazdu dziesmas ir diezgan sarežģītas un izkoptas, bagātinātas ar dažādiem svilpieniem, klakšķiem un čirkstoņām. Bez dziesmām mājas strazdam ir arī bara sasaukšanās sauciens, briesmu sauciens, uzbrukuma sauciens, vienkārši vidžināšana un kopošanās sauciens.
Ieradumi
labot šo sadaļu
Mājas strazdi rudenī salasās baros un paliek kopā lielākos vai mazākos baros visu ziemu. Bara lielums var būt ļoti dažāds. Lielie bari var apvienot pat 1,5 miljonus putnu, tie pārvietojas ar lielu troksni, kas pievilina zvirbuļu vanagus (Accipiter nisus), lielos piekūnus (Falco peregrinus), brūnos piekūnus (Falco berigora) un purva piekūnus (Falco columbarius).
Lidojuma laikā bars veido ciešu, apļveidīgu formu, kas lidojuma laikā mainās un plūst, izstiepjas, viļņojas vai saspiežas. Baram šķietami nav līdera. Ligzdošanas laikā mājas strazdus apdraud sermuļi, lapsas un cilvēki.
Diēta
labot šo sadaļuMājas strazdi ir visēdāji, bet ligzdošanas laikā tie ir izteikti kukaiņēdāji, tie barojas ar dažādiem kukaiņiem, ieskaitot tauriņu kāpurus, naktstauriņus, sienāžus, kā arī zirnekļus.[2] Beidzoties mazuļu barošanai, mājas strazdi labprāt barojas arī ar graudiem, sēklām, augļiem, ziedu nektāru un cilvēku atkritumiem. Barību strazdiem patīk uzzlasīt no zemes, pārbaudot zemi centimetru pa centimetram. Bet tie var medīt kukaiņus arī lidojumā, uzlasīt kukaiņus koku zaros un izrakt kukaiņus no zemes, piemēram, sliekas.
Reprodukcija
labot šo sadaļu
Vientuļi tēviņi būvē ligzdas, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Tēviņi bieži dekorē ligzdu ar tādiem elementiem kā ziedi vai svaigi, zaļi zāles stiebri, kurus mātīte vēlāk izlasa laukā. kas kalpo kā zīme, ka ligzda un tēviņš ir pieņemts. Ligzdas būvēšanas laikā tēviņi daudz dzied, un, ja tuvojas kāda mātīte, tad dziedāšana kļūst vēl intensīvāka. Ligzdas visbiežāk tiek būvētas koku dobumos, ēku konstrukciju nišās vai cilvēku veidotos putnu būros.[4] Ligzda tiek veidota no sausas zāles, zariņiem un izklāta ar spalviņām, vilnu vai mīkstām lapiņām. Ligzda tiek būvēta kādas 4—5 dienas, reizēm tā tiek uzlabota visu laiku, kamēr tiek sēdēts uz olām. Ligzdā tiek iepīti svaigi augi, kas atbaida parazītiskos kukaiņus.
Mājas strazdi veido gan monogāmus pārus, gan tie var būt poligāmi. Reizēm pārim ir palīgi, kas palīdz pabarot mazuļus. Mājas strazdi var veidot arī ligzdu kolonijas, veidojot vienā vietā vairākas ligzdas vairākām ģimenēm.
Mājas strazds ziemeļu puslodē ligzdo agri pavasarī un vasarā. Mātīte vairāku dienu garumā katru dienu izdēj pa vienai olai. Ja ola aiziet šajā laikā bojā, tā tiek aizvietota ar citu olu. Parasti ir 4—5 mazas, ovālas, gaiši zilas (reizēm baltas) oliņas. Perēšana ilgst 13 dienas, lai gan cālēns no pēdējās olas var izšķilties 24 stundas vēlāk kā no pirmajām olām. Abi vecāki pārmaiņus perē olas, lai gan mātīte uz olām sēž ilgāk, un ir vienīgā, kas sēž uz olām nakts laikā. Tēviņš nakti pavada kokā tēviņu barā. Mazie putnēni piedzimst kaili un akli. Pēc septiņām dienām tie ir ieguvuši vieglas pūkas, bet acis atveras 9 dienā. Mazuļi ligzdā pavada 3 nedēļas, tikmēr vecāki tos centīgi baro. Arī pēc ligzdas pamešanas 1—2 nedēļas vecāki baro jaunos putnus. Vienas vairošanās sezonas laikā pāris var izperēt līdz 3 perējumiem, lietojot vienu un to pašu ligzdu, atjaunojot tajā mīksto oderējumu. Pēc diviem mēnešiem jaunie putni nomaina apspalvojumu, pieauguša putna apspalvojuma krāsas tas iegūst tikai pēc gada.
Sistemātika
labot šo sadaļuMājas strazdam ir 13 pasugas:[1][5][6]
- Sturnus vulgaris vulgaris, Linnejs, 1758 — parastais mājas strazds apdzīvo lielāko daļu Eiropas, izņemot pašus galējos ziemeļrietumus un galējos dienvidaustrumus. Tie dzīvo arī Islandē un Kanāriju salās, kā arī visās pasaules zemēs, kur cilvēks to ir ievedis; Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā. Tam uz galvas, vēdera un sāniem ir zaļš spīdums, kakls, krūtis un mugura bronzas brūna, spārni sarkanbrūni, zem spārniem ir gaišs apspalvojums. Austrumu rajonos sarkanbrūnais tonis dominē pār bronzas toni.
- Sturnus vulgaris caucasicus, Lorencs, 1887 — Kaukāza mājas strazds apdzīvo Kaukāza kalnu austrumdaļu un Volgas deltu. Uz galvas tam ir zaļš spīdums, uz kakla un vēdera purpura spīdums, bet uz spārniem violets. Zem spārniem tumšs apspalvojums, ar dažām gaišām spalviņām.
- Sturnus vulgaris faroensis, Feldens, 1872 — Fēru salu mājas strazds. Tas ir nedaudz lielāks par parasto mājas strazdu, īpaši knābis un kāju pirksti. Pieaugušiem Fēru strazdiem ir tumši zaļš spīdums, raibumi uz ķermeņa mazāk. Jaunie strazdi ir melni ar gaišu zodu un pavēderi, kakls punktēti melns.
- Sturnus vulgaris granti, Harterts, 1903 — Azoru salu mājas strazds. Nedaudz mazāks par parasto mājas strazdu, īpaši kāju pirksti. Uz muguras izteikts purpura spīdums.
- Sturnus vulgaris humii, Brūks, 1876 — Kašmiras mājas strazds sastopams Kašmirā un Nepālā. Tas ir maza auguma, ar purpura spīdumu uz kakla, sāniem un astes, pārējās daļas ar zaļu zpīdumu.
- Sturnus vulgaris minor, Hume, 1873 — Pakistānas mājas strazds sastopams Pakistānā. Maza auguma, ar zaļu spīdumu uz galvas, vēdera un muguras, spārni, aste, krūtis ar purpura spīdumu
- Sturnus vulgaris nobilior, Hume, 1879 — Afganistānas mājas strazds sastopams Afganistānā, Turkmenistānā, Uzbeksitānā līdz Irānas austrumiem. Līdzīgs purpura mājas strazdam, bet mazāks, ar īsākiem spārniem. Ausu rajons uz galvas, spārni ar košu purpura spīdumu, zem spārniem sarkanīgs apspalvojums.
- Sturnus vulgaris oppenheimi, Neumann, 1915 — Turcijas mājas strazds, sastopams, sākot ar Turcijas dienvidaustrumiem un beidzot ar Irākas ziemeļiem.
- Sturnus vulgaris poltaratskyi, Finšs, 1878 — Baškīrijas mājas strazds, sastopams Baškortostānas austrumos, Urālos, Sibīrijā līdz Baikāla ezeram un Mongolijas rietumiem. Augumā līdzīgs parastajam mājas strazdam, bet spīdums uz galvas ir purpura krāsā, uz muguras zaļš, uz sāniem violets, uz spārniem zilganzaļš. Zem spārniem gaišs, kanēlķrāsas apspalvojums.
- Sturnus vulgaris porphyronotus, Šarps, 1888 — Centrālāzijas mājas strazds sastopams Altaja reģionā. Ļoti līdzīgs Krimas mājas strazdam, bet mazāks par to.
- Sturnus vulgaris purpurascens, Goulds, 1868 — purpura mājas strazds, apdzīvo teritorijas Turcijas austrumos, ir novērots Kaukāzā gan Tbilisi tuvumā, gan pie Sevana ezera. Izspiež Krimas mājas srazdu Melnās jūras austrumkrastā. Augumā līdzīgs parastajam mājas strazdam, bet ar garākiem spārniem, izteikti zaļš spīdums ausu rajonā uz galvas, kakla un krūtīm. Pupura spīdums uz muguras, spārniem, vēdera, izņemot sāniem, kas ir ar bronzas spīdumu. Zem spārniem tumšs apspalvojums, ar dažām gaišām spalviņām.
- Sturnus vulgaris tauricus, Buturlins, 1904 — Krimas mājas strazds apdzīvo Krimu, Melnās jūras krastus, Dņepras upes austrumkrastus līdz Mazāzijas rietumiem. Augumā tāds pats kā parastais mājas strazds, bet ar garākiem spārniem. Spīdums uz galvas zaļš, uz ķermeņa bronzas sarkans, uz sāniem un spārniem zaļgansārts. Zem spārniem pelēks apspalvojums. Bērnu barošanas laikā apspalvojumā gandrīz nav raibumu.
- Sturnus vulgaris zetlandicus, Harterts, 1918 — Šetlendas salu mājas strazds. Tas ir sastopams arī Skotijā. Strazds ir nedaudz mazāks par Fēru salu strazdu, bet lielāks par parasto mājas strazdu. Skotijā un citās tuvējās salās ir novēroti strazdi, kas ir sajaukušies starp Šetlendas un Fēru salu strazdiem.
Literatūrā ir pieminētas vēl citas pasugas, kuras vairs netiek oficiāli uzskaitītas. Lielākā daļa no tām ir integrējušās esošajās pasugās. Tās ir S. v. ruthenus (Krievija), S. v. graecus (Ukraina, Balkāni, Grieķija), S. v. heinrichi (Irānas ziemeļos), S. v. persepolis (Irānas dienvidos).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IOC World Bird List: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings & oxpeckers, 2020
- ↑ 2,0 2,1 «the SASOL Bird e-Guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. februārī. Skatīts: 2008. gada 18. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Mājas strazds Sturnus vulgaris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 14. novembrī.
- ↑ 4,0 4,1 «Gājputnu atgriešanās reģistrācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 4. aprīlī.
- ↑ Snow, D. W. & Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic Concise Edition. OUP ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ Svensson, L. (1992). Identification Guide to European Passerines. Stockholm ISBN 91-630-1118-2.