Pasuga

taksonomiska vienība

Pasuga (latīņu: subspecies, vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā. Pasugas nevar tikt noteiktas izolēti: vai nu suga tiek noteikta bez pasugām, vai arī tai ir divas vai vairākas pasugas. Nekad pasuga nevar būt viena.

Vienas sugas organismi, kas attiecināti dažādām pasugām, ir spējīgi krustoties un radīt auglīgus pēcnācējus. Bet parasti tie nekrustojas ģeogrāfiskās izolācijas vai citu faktoru dēļ. Atšķirības starp pasugām ir mazāk izteiktas, nekā starp sugām, bet izteiktākas, nekā starp rasēm (par rasēm var tikt nosauktas dažādas pasugas, tās ir taksonomiski atšķirīgas). Pasugu nosakošās īpašības parasti veidojas ģeogrāfiskajā izplatībā vai izolācijā.

Nomenklatūra labot šo sadaļu

Nominālās pasugas un pasugu autonīmi labot šo sadaļu

Ja zooloģiskajā nomenklatūrā suga tiek dalīta pasugās, sākotnēji aprakstītā populācija paliek kā "nominālā pasuga", kas atkārto to pašu savas sugas nosaukumu. Piemēram, baltā cielava Motacilla alba alba (Bieži tiek saīsināta kā Motacilla a. alba) ir baltās cielavas Motacilla alba sugas nominālā pasuga. Sugas nosaukuma atkārtošana botāniskajā nomenklatūrā tiek minēts kā pasugu autonīms, bet pasugas kļūst par "autonīmām pasugām".

Šaubīgi gadījumi labot šo sadaļu

Kad biologi dalās uzskatos sakarā ar to, ka konkrētā populācija ir pasuga vai pilnvērtīga suga, sugas nosaukums var tikt rakstīts apaļajās iekavās. Tā nosaukums Larus (argentatus) smithsonianus nozīmē "Amerikas sudrabkaiju". Iekavas nozīmē, ka atsevišķi speciālisti uzskata to par lielākās sudrabkaijas pasugu un tāpēc to sauc Larus (argentatus) smithsonianus, kur tai pat laikā citi to uzskata par pilnvērtīgu sugu, un tāpēc to sauc par Larus smithsonianus. Apzīmējumu lietotājiem šajā gadījumā nav viennozīmīgas pozīcijas.

Ārējās saites labot šo sadaļu