Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā. Rietumos to apskalo Ohotskas jūra, austrumos Beringa jūra un Klusais okeāns.

Kamčatka
Камчатка
Kamčatka
Pussalas augstākās virsotnes Kļuču sopkas izvirdums 2013. gadā
Kamčatka (Krievija)
Kamčatka
Kamčatka
Kamčatka (Āzija)
Kamčatka
Kamčatka
Ģeogrāfija
Koordinātas 57°N 160°E / 57°N 160°E / 57; 160Koordinātas: 57°N 160°E / 57°N 160°E / 57; 160
Platība 270 000 km²
Augstākais kalns Kļuču sopka
4835 m
Administrācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Kamčatkas novads
Lielākā pilsēta Petropavlovska-Kamčatska
Demogrāfija
Pamatiedzīvotāji krievi, korjaki, itelmeņi, kamčadali
Kamčatka Vikikrātuvē

Pussala ir izstiepta ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 1200 km garumā. Ar kontinentālo Āziju to savieno 93 km plats šaurums. Visplatākā vieta pussalā ir 440 km. Kamčatkas pussala aizņem 472 300 km2 lielu platību.

Pussalas austrumu krasts ir stipri izrobots, ir lieli līči un pussalas. Pussalas galējais dienvidu punkts ir 50°52' D.p. Kamčatkas pussalas teritorijā ir Kamčatkas novads.

Pussalā daudz aktīvu vulkānu, zināmākie no tiem ir pussalas augstākais kalns Kļuču sopka, kā arī Šivelučs, Ičas sopka, Korjaku sopka, Avačas sopka, Kronoku sopka u.c.

Pirmie kazaki Kamčatkā ieradās 1697. gadā, neilgi pēc tam Krievijas cariste anektēja pussalu, vietējie iedzīvotāji korjaki, itelmeni, čukči un aleuti pakāpeniski tika iznīcināti. Vituss Berings vadīja divas ekspedīcijas uz Kamčatku no 1725. līdz 1730. gadam un no 1733. līdz 1743. gadam. 1740. gadā tika nodibināta Kamčatkas Petropavlovska.

1730.-1750. gados Čukotkā un Kamčatkā notika nepārtrauktas militāras sadursmes, kurās vairākkārti tika ieņemti krievu un iezemiešu forti. Čukču militāro panākumu iespaidā korjaki un jukagiri uz laiku atteicās no Krievijas pavalstniecības un pieslējās čukčiem.

Ārējās saites

labot šo sadaļu