Mitoloģija

mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta mītus

Mitoloģija (grieķu: μυθολογία, muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne,[1] kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas. Tā ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Mijiedarbībā ar mitoloģiju veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi literatūras un mākslas šedevri nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.[nepieciešama atsauce]

Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā

Katras tautas unikalitāti un savdabību raksturo tās kultūra, kas savukārt sakņojas attiecīgajā mitoloģijā. Nopietna iepazīšanās ar kādu nāciju jāsāk ar tās mītu un mitoloģisko priekšstatu sistēmu studijām.[nepieciešama atsauce] Šī atziņa ir īpaši nozīmīga šodien, kad ir iespēja izsvērt un attīstīt sakarus ar visas pasaules tautām un nācijām. Dažās kultūras ir mītu radītāji kā šamaņi, citās ir mītu stāstītāji tālāk kā priesteri.

Termins labot šo sadaļu

Termins ‘mitoloģija’ neatbilst vispārējām likumsakarībām. Vārda izskaņa -loģija liek domāt, ka tā ir zinātne kā ģeoloģija, socioloģija un bioloģija. Parasti ar terminu mitoloģija netiek izprasta mācība, zinātne par mītiem. Tulkojumā no grieķu valodas mitoloģija nozīme ‘stāstu stāstīšana’. Mitoloģija ir mītu kopums. Amerikāņu mītu pētnieks Viljams Dotijs (William Doty, 1939–2017) ir ieteicis labāk lietot terminu ‘mitogrāfija’ (burtiskā tulkojumā ‘mītu aprakstīšana’). Šādu terminu viņš izmantoja arī savu grāmatu virsrakstos.

Mitoloģija un reliģija labot šo sadaļu

Mitoloģija un reliģija ir savstarpēji saistītas, bet to kopsakarības nav viegli paskaidrojamas.[2] Katra no tām tiek uztverta atsevišķi kā patstāvīga garīgās dzīves joma.[2] Reliģija izpaužas kā dievu pielūgšana, tikmēr mitoloģija tiek stāstīts par dievu un varoņu dzīvi.

Mitoloģiskie tēli labot šo sadaļu

Gandrīz ikvienas tautas mitoloģijā var atrast tādus tēlus kā dievu, dievības, varoņus, eņģeļus, velnus, sātanus, dēmonus, pūķus un fejas. Daudzu tautu mitoloģijās ir sastopami arī vampīri, zombiji un nemirstīgie.

Latviešu mitoloģija labot šo sadaļu

Pamatraksts: latviešu mitoloģija

Latviešu mitoloģijai ir ne vien līdzība ar citu baltu tautu (lietuviešu un prūšu) mitoloģiju, bet arī ar somugriem — lībiešiem un igauņiem — raksturīgajiem dabas kultiem. Ieskatu latviešu mitoloģijā sniedz lielākoties 18.—20. gadsimtā pierakstītās un apkopotās latviešu tautasdziesmas, kā arī kopš 12. gadsimta veiktie hroniku ieraksti, ceļojumu apraksti, baznīcu vizitāciju protokoli, vārdnīcas un citi avoti.[3]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Mitoloģija» (latviešu). Tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. Marts. Skatīts: 2020. gada 12. februārī.
  2. 2,0 2,1 «Antīkā literatūra» (latviešu). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-11. Skatīts: 2011-08-10.
  3. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 167. lpp. ISBN 5-89960-044-6.

Ārējās saites labot šo sadaļu