Saule (mitoloģija)
- Šis raksts ir par saules nozīmi mitoloģijā. Par citām jēdziena Saule nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu. Tā ir debesu dievība, pretstatā Zemei. Senajā Šumerā Saules dievs bija Utu, Babilonijā — Šamašs, Ēģiptē — Ra, Senajā Grieķijā — Hēlijs utt.
Saules dievība ir centrālais tēls debesu mītu sistēmā arī latviešu mitoloģijā, kur viņa ir debesu sētas saimniece. Viņa pārvietojas ratos vai kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, bet pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā. Atsevišķos dziesmu variantos Saule pārnakšņo vai noriet jūras vidū, aiz deviņām jūrām, viņā pusē Daugavai u.c.[1]