Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Jūras māte latvju dainās

labot šo sadaļu

Tautasdziesmās Jūras māte gādā par zvejniekiem, bet viņa ir arī jūrā nogrimušo bagātību saimniece. Jūras mātei ziedoja, lai viņa savaldītu savus viļņus un labprātīgi atlaistu jūrniekus krastā. Tāpat viņu kopā ar Vēja māti varēja lūgt gan vētras, gan arī bezvēja laikā.

Jūŗas māte, Jūŗas māte,
Valdi savas kalponītes:
Sasegušas baltas sagšas,
Nelaiž mani maliņâi.
30772

Jūŗas māte man vaicāja,
Ko zvejnieku meitas dara.
Smalki vērpa baltus linus,
Siļķītèm valgus taisa.
30775

Upes māte, Jūras māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilâ viegļi
Baltajos zēģelīšus!
30890

Vēja māte, Jūras māte,
Kur jūs laiku pavadiet?
Zvejniekam gara diena,
Uz ūdeņa līgojot.
30910-1

Es redzēju Jūras māti
Siekiem dingas mērojot;
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man sieka padibeni.
30911

Es redzēju Jūras māti
Siekiem naudas mērojam,
Siekiem naudas mērojam,
Pūriem vecu dālderīšu.
Es tev lūdzu, Jūras māte,
Dod man kādu riekužiņu.
30911-1

Es redzēju jūriņâ
Uz akmeņa uguntiņu;
Tur žāvēja Jūras māte
Savu zeltu, sudrabiņu.
30914