Loberģu muižas (vācu: Blumbergshof) kungu māja atrodas Smiltenes novada Bilskas pagasta Lobērģos.

Loberģu muiža
Loberģu muiža (Latvija)
Loberģu muiža
Loberģu muiža
Iepriekšējie nosaukumi Gut Blumbergshof
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Lobērģi, Bilskas pagasts, Smiltenes novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°31′52″N 26°05′15″E / 57.531089°N 26.087540°E / 57.531089; 26.087540Koordinātas: 57°31′52″N 26°05′15″E / 57.531089°N 26.087540°E / 57.531089; 26.087540
Pabeigta 1803. gads, 1887. gads

Senākā muižas kungu māja celta 1803. gadā klasicisma stilā. 1834. gadā Loberģu muižu iegādājās Fēgezaku dzimta, 1887. gadā kungu māja pamatīgi pārbūvēta, uzceļot jumta stāvu. 1888. gada 20. martā Loberģu muižas īpašnieka Oto Gotharda fon Fēgezaka ģimenē kā devītais bērns piedzima vēlākais rakstnieks Zigfrīds fon Fēgezaks (1888—1974).

Pēc 1920. gada zemes reformas Loberģu muižu sadalīta 56 vienībās 1308 ha kopplatībā.[1] Muižas kungu māju sadalīja divās daļās, tās neatsavināmajā daļā ēkas turpināja dzīvot Fēgezaku ģimene, bet otrā galā Aumeisteru piensaimnieku savienība iekārtoja tvaika kopmoderniecību (pienotavu) un veikalu. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā ēka pēc ugunsgrēka pārbūvēta, tajā turpināja darboties pienotava.

Mūsdienās ēka privatizēta. Netālu no tās atrodami bijušo muižas īpašnieku apbedījumi ar pāris salūzušām kapu plāksnēm.[2]

Rakstnieka Olģerta Rozīša (1912-1984) atmiņas:

"Loberģu muiža, maza muižiņa, salīdzinot ar citām Vidzemes muižām, piederēja Feizaku (Vegesack) ģimenei. Viņi bija divi brāļi, viens (Manfrēds fon Fēgezaks) Rīgā bankas direktors un kādu laiku arī Saeimas deputāts vācu frakcijā, otrs ārsts, bet nelabojams dzērājs. Bieži viņu satiku izmīdītajās koka kāpnēs agrākajā kungu mājā, kur otrā stāvā bija arī pasta kantoris.

Agrārā reforma Feizakiem bija atstājusi neatsavināmo daļu ar bijušo pārvaldnieku māju par mitekli. Tā saucamā „pils” bija piešķirta publiskām vajadzībām. Bieži kad nācu, pāri izbraukātajam rundēlim uz pastu vai kooperatīvu veikalu, kas mitinājās kungu mājas otrā galā, tai telpā, kas agrāk bija bijusi muižnieka kabinets, man likās, ka pa to pašu logu, pa kuru es bērnībā biju vērojis veco freileni lokāmies ap puķu dobēm, mani pavada ziņkārīgi bērnu skati. Dažkārt redzēju bālu, sērīga izskata bērniņu ēnas dārzā aiz žoga, kas tagad nodalīja neatsavināmo daļu no atsavinātās. Feizaku ģimene, pretstatā citiem vācu muižniekiem, paturēja sev to, ko viņiem atstāja, spītīgi turējās pie tā, kas viņiem vēstures un likuma ļauts. Izkopa savu saimniecību un labi satika ar jaunajiem kaimiņiem un agrākajiem kalpiem. Dzērājs dakters, kad bija skaidrāks, ārstēja pagasta slimos, bieži par velti."[3]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3808-3809. sleja.
  2. Līga Landsberga. «Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas: Lobērģu muiža (Loberģu muiža, Blumbergshof, Beumenbergshof)». Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas, 2019-01-07. Skatīts: 2023-03-09.
  3. Olģerts Rozītis. Viesulis, Jaunā Gaita nr. 223, decembris 2000.