Ziemera pagasts
Ziemera pagasts[2] ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar Igauniju, kā arī sava novada Alūksnes pilsētu un Mārkalnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Reuges pagastu (agrāk Hānjas un Miso pagastiem).
Ziemera pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Alūksnes novads | |
Centrs: | Māriņkalns | |
Platība: | 117,02 km2 | |
Iedzīvotāji (2016): | 819[1] | |
Blīvums: | 7 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
vācu: | Semershof | |
krievu: | Земерская | |
![]() |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
EzeriLabot
VēstureLabot
1935. gadā Valkas apriņķa Ziemera pagasta platība bija 94,3 km² un tajā dzīvoja 1630 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Māriņkalna un Ziemera ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ziemera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), tad Alūksnes (1949-1962; 1967-2009) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Ziemera ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Māriņkalna ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam, 1961. gadā Ziemera ciemam pievienoja Alūksnes ciema kolhoza «Straume» teritoriju, 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ziemeru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
PieminekļiLabot
- Nr. 229.: Baltkauļu senkapi - pie bij. Baltkauļiem un bij. Ķikutiem
- Nr. 230.: Kalnmeijeru senkapi (Miroņkalns) - pie Kalnmeijeriem un Niedrītēm
- Nr. 231.: Semeiku senkapi (Zviedru kapi) - pie Semeikām
- Nr. 233.: Zamanu senkapi - pie Zamaniem pie Vaidavas upes tilta
- Nr. 234.: Spieķu senkapi - starp Spieķiem un Gailīšiem pie Spieķu ezera
- Nr. 2710.-2725.: Ziemera muižas apbūve (Semershof, 18. gs. b.-19.gs. 1.p.) - kungu māja, mežkunga un mežsarga dzīvojamās mājas (2), pārvaldnieka māja, kalpotāju māja, kalpu mājas (3), kambaris, klēts, kūtis (2), lielā kūts ar uzbrauktuvi (1823), magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs, parks[5]
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Māriņkalns (pagasta centrs), Vengerski, Ziemeri, Blūmji, Gobas, Bieranti, Garoži, Griguļi, Ratenieki, Stāmeri, Strautiņi, Šķērsti, Šļukums.
CilvēkiLabot
- Kārlis Egle (1881–1974), literatūrzinātnieks, mācījās pagastskolā Kaktiņos;
- Teodors Paulovics (1912–1971), gleznotājs, dzimis Poliešos
- Miervaldis Paulovics (1943), tekstilmākslinieks, dzimis Poliešos;
- Jānis Anerauds (1924–2010), rakstnieks, bērnību pavadījis Skrejās;
- Modris Melzobs (1927–2014) , farmakologs, dzimis Melzobos;
- Gunārs Selga (Gunārs Zaķis, 1929–1986), dzejnieks, dzimis Dravniekos;
- Jānis Blūms (1936–1986), skaņu režisors, dzimis Melderkalnā;
- Jēkabs Raipulis (1939), ģenētiķis, dzimis Stiebriņos;
- Dace Markus (1950), valodniece, dzimusi Kaktiņos.
SaimniecībaLabot
Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" (agrāk SIA "Vistako"), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.[6]
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces un piezīmesLabot
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Atsevišķos oficiālos dokumentos saukts arī Ziemeru pagasts.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ Gunta Matisone. «Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā». lsm.lv, 2017. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlī.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |