Vālodze
- Šis raksts ir par putnu. Par aktrisi skatīt rakstu Aija Vālodze.
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
| Vālodze Oriolus oriolus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
 Mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Vālodžu dzimta (Oriolidae) |
| Ģints | Vālodzes (Oriolus) |
| Suga | Vālodze (Oriolus oriolus) |
| Izplatība | |
|
Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Vālodze Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Vālodze ir gājputns. Ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā. Eiropas areāls ziemeļos sasniedz Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas dienvidus, ziemeļrietumos Angliju. Ārpus Eiropas ligzdo arī Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, Aizkaukāzā un Irānas ziemeļos. Austrumu virzienā areāla atzars iestiepjas Rietumsibīrijā, dienvidos sasniedzot Ķīnas ziemeļrietumus.[2]
Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[2] Uzturas mežainos apvidos ap ekvatoru, no Gvinejas līča līdz Etiopijas dienvidiem un vēl tālāk uz dienvidiem, līdz pat Dienvidāfrikai. Eiropas populācijas visbiežāk ziemu pavada Āfrikas rietumu krastos.
Latvijā labot šo sadaļu
Vālodze Latvijā ir samērā parasta un izplatīta ligzdotāja.[2] Vālodze Latvijā atgriežas maija sākumā, kad kokiem jau izplaukušas lapas, tāpēc to dabā grūti ieraudzīt.[3][4] Ligzdo dažāda tipa mežos upju tuvumā, visbiežāk lapukoku (it īpaši platlapju) mežos, retāk parkos. Var sastapt arī mazos meža pudurīšos, kultūrainavā. Ligzdo apmēram 30 000—50 000 pāru.[4][5]
Izskats labot šo sadaļu
Vālodze ir vidēji liels dziedātājputns ar spēcīgu knābi, gariem spārniem un asti.[6] Tā ir nedaudz lielāka par strazdu.[5] Ķermeņa garums 20—30 cm, spārnu plētums 45—47 cm, svars 42—102 g.[4][6][7][8]
Vālodzei raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņš ir koši dzeltens ar melniem spārniem un asti. Knābis sarkans, starp aci un knābi melns laukums. Zemaste dzeltena. Mātītei mugurpuse olīvzaļa, virsaste dzeltenīga, vēderpuse netīri balta ar sīkiem, pelēkiem raibumiņiem. Spārni un aste brūni, laukums starp aci un knābi pelēks. Mātīte ir arī nedaudz mazāka nekā tēviņš.[3][4][6][8] Jaunie putni līdzīgi mātītei.[8]
Uzvedība labot šo sadaļu
Vālodze ir tramīgs un uzmanīgs putns, galvenokārt uzturas koku lapotnē. Zemē nolaižas tikai, lai meklētu barību. Eiropā vālodzi var ieraudzīt dažādās vidēs: mežos, parkos un lielajos augļu dārzos. Bieži putns uzturas ūdens tuvumā. Vālodze var dzīvot arī skujkoku mežā, ja tam apkārt plešas atklātas pļavas vai lapukoku meži. Putns izvairās no teritorijām, kas atrodas augstāk nekā 600 metru virs jūras līmeņa. Lielos meža masīvos parasti neligzdo.[6]
Pārlidojumu laikā šie vientuļnieki apvienojas mazos bariņos: mātītes un tēviņi pulcējas atsevišķos baros. Patīk ceļot naktīs. Ceļo arī pa vienai.[5] Dienā vālodžu bari atpūšas lapkoku mežos. Vālodzes lidojums ir viļņveidīgs, līdzīgs pelēkā strazda kustībai.
Dziedāšana labot šo sadaļu
Vālodzes dziesma jeb svilpošana ir tālu dzirdama, tā ir ļoti melodiska – „fiu-luūū” ar uzsvērtu otro zilbi. Dziesma sastāv no strofām. Strofa ir noteikta garuma un noteikta ritma flautas vai stabules melodijai līdzīga skaņa. Reizēm dziesma ļoti līdzīga melno mežastrazdu un pelēko strazdu dziesmai.[5][9] Vasaras sākumā vālodzes dziedāšanu var dzirdēt apmēram divus vai divus ar pusi mēnešus.[9]
Barība labot šo sadaļu
Vālodze galvenokārt barojas ar nelieliem kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem un nelielā daudzumā ar gliemjiem vai maziem mugurkaulniekiem, piemēram, pelēm, ķirzakām, citu putnu mazuļiem un olām. Iecienīti kukaiņi ir tauriņi. Labprāt ēd arī lielus kāpurus un vaboles, piemēram, maijvaboles, tos ar spēcīgo knābi saplēšot mazākos gabaliņos. Retumis barojas arī ar ziedputekšņiem un nektāru. Mazuļus baro ar kukaiņiem, no kuriem liela daļa ir kamenes. Vasaras otrajā pusē, kad nogatavojas meža augļi, vālodze barojas ar meža ķiršiem, kazenēm un citām ogām, kā arī ar sēklām. Barību parasti meklē koka lapotnē, bet ķer kukaiņus arī lidojumā un reizēm uzlasa barību no zemes. Ūdeni padzeras līdzīgi bezdelīgai, lidojot gar pašu ūdens virsmu.[4][6][7][8]
Vairošanās labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības areāla ir atšķirīga, olas dēj galvenokārt maijā un jūnijā, reizēm jūlija sākumā.[7] Dienvidos sezona sākas ātrāk nekā ziemeļos. Latvijā vālodzes atgriežas maija beigās. Tēviņi atgriežas pirmie un savu ierašanos pasludina ar skaļu dziesmu. Samērā bieži atgriežas iepriekšējā gada vietā. Ligzdošanas teritoriju nikni sargā no citiem tēviņiem.
Mātītes dzimtenē atgriežas divas, trīs dienas vēlāk pēc tēviņiem. Tas ir laiks, kad tiek veidotas jaunas vai nostiprinātas vecās attiecības. Pēc tam pāris meklē vislabāko vietu ligzdai — augstu koka zaru žāklītē, labi tālu no stumbra. Retāk ligzda nostiprināta starp diviem paralēliem zariem. Vālodzes ligzda ir kā soma, šūpulis, kuru vējš šūpo un mētā uz visām pusēm.[9][6] Vīta no zāles stiebriem, sausām lapām, audumu gabaliņiem, papīra stērbelītēm, vadiem, vilnas, sūnām, ķērpjiem, mizas un citiem līdzīgiem materiāliem. Konstrukcija nostiprināta ar zāļu stiebriem vai mizas plūksnām (20—40 cm garām) vai salipināta ar siekalām un cieši pievienota (piesieta) pie atbalstošiem koka zariem. Ligzda no iekšpusess izklāta ar smalkākiem āzlāu stiebriņiem, vilnu, spalvām dūnām, kukaiņu kūniņu pavedieniem, maziem papīra gabaliņiem u.c. materiāliem.[6][8] Tās diametrs ir 120—160 mm, augstums 60—90 mm. Tēviņš piegādā materiālu, bet mātīte būve ligzdu.[3]
Sezonā viens perējums, bet, ja pirmais agri tiek zaudēts, perējums tiek atkārtots. Dējumā 2—6 baltas olas ar sīkiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 14—17 dienām, perē abi vecāki (tēviņš īsu brīdi, kamēr mātīte barojas). Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, kas saviem pēcnācējiem nes galvenokārt olbaltumvielām bagātu barību. Jaunie putni izlido 16—20 dienu vecumā.[6][8] Vālodzes dzīves ilgums var sasniegt 10 gadus.[8]
Vai tu zini, ka ... labot šo sadaļu
- Tā kā vālodzes no savām Āfrikas ziemošanas vietām atgriežas samērā vēlu, dažos reģionos tās sauc par "vasaras putniem". Cits skaists vālodzes nosaukums ir "saules putns".
- Vālodzes zinātniskais nosaukums Oriolus oriolus cēlies kā viņas dziesmas atdarinājums. taču tiek arī apgalvots, ka tas ir sagrozīts latīņu valodas vārds aureolus 'taisīts no zelta'. šis nosaukums norāda uz tēviņa skaisto dzelteno krāsu.
- Ziemeļamerikā mīt putni, kas nav pat radniecīgi vālodzei, taču amerikāņi tos dēvē par vālodzēm.
- Oriolus oriolus ir vienīgā suga visā dzimtā, kas neligzdo tropos.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ World Bird List: Orioles, drongos, fantails, 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Putni LV: Vālodze Oriolus oriolus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Dabas muzejs: Vālodze Oriolus oriolus[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Letonika: Vālodze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 8. augustā. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Gājputni: Vālodze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 «Planet of Birds: Golden-Oriole (Oriolus oriolus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Alive: Eurasian Golden Oriole (Oriolus oriolus)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 «ARKive: Eurasian golden oriole (Oriolus oriolus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «Visi putni: Pavasaris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. novembrī. Skatīts: 2018. gada 28. oktobrī.