Maijvaboles
Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints. Līdz piecdesmito gadu vidum maijvaboles bija ļoti izplatītas un, būdamas augu kaitēkļi, dažos gados radīja ievērojamu kaitējumu lauksaimniecībai. Pesticīdu masveida izmantošanas dēļ to populācija ir krasi samazinājusies, un dažos reģionos tās ir pilnībā izzudušas. 80. gadu sākumā pēc tam, kad tika aizliegts izmantot vairākus pesticīdus, to skaits sāka atjaunoties.
| Maijvaboles | |
|---|---|
 Lauku maijvabole (Melolontha melolontha) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboļu kārta (Coleoptera) |
| Dzimta | Skarabeju dzimta (Scarabaeidae) |
| Ģints | Maijvaboles (Melolontha) |
 Maijvaboles Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Ģints pārstāvjiem ir raksturīgi diezgan lieli izmēri līdz 31,5 mm. Tiem ir izliekts, iegarens vai iegareni ovāls ķermenis ar melnu vai sarkanbrūnu krāsojumu, galvenokārt ar sarkanbrūniem vai dzelteni brūniem segspārniem. Galva un pronotums dažreiz ar vāji zaļganu nokrāsu, sānos 1—5 vēdera sternīti ar baltiem trīsstūrveida plankumiem[1], ko veido mazi biezi matiņi, galvenokārt lieli un asi, retāk mazi un ne tik asi. Ķermenis ir nosēts ar sīkiem vai smalkiem punktiņiem un nelieliem blakus esošiem matiņiem vai bālganām, dzeltenīgām vai pelēcīgām matveidīgām zvīņām, vienmēr vairāk vai mazāk blīvi nosētām (nesen no kūniņām iznākušiem), reizēm ļoti biezi saaugušām, aizklājot galveno fonu. Galvu un pronotumu parasti klāj garāki, izvirzīti matiņi, kas pārsvarā koncentrējas garenvirzienā orientētās joslās. Pakaļspārni arī bieži klāti ar retiem, gariem matiņiem. Pēdējais žokļu taustekļa segments ir iegarens, virsotnē noasināts, nedaudz izliekts, ar iespiedumu augšdaļā. Antenām ir 10 segmenti ar pagarinātu 3. segmentu, tēviņam ar lielu, stipri izliektu vālīti, kas sastāv no 7 vienādām plāksnēm.
Vairodziņš ir liels, ovālveidīgs, gluds, spīdīgs, dažreiz ar vairāk vai mazāk blīvu punktējumu un maziem matiņiem vai zvīņām. Segspārni iegareni ovāli, ar 5 šaurām, diezgan spēcīgām vai vājām ribām, starpās ar biezām smalkām punktētām līnijām un grumbām. Pigidijs ir liels, slīps, trīsstūrveida vai arī noapaļots un pāriet izstieptā izaugumā. Tēviņiem tas vienmēr ir garš, labi attīstīts, mātītēm vienmēr ir īsāks.
Krūtis klātas ar gariem dzeltenīgiem matiņiem. Vēders bez parastajiem mazajiem blakus esošajiem matiņiem un zvīņām, ir pārklāts ar daudziem vai retiem gariem, izvirzītiem matiņiem, vai dažreiz bez tiem. Kājas ir klātas ar matiņiem, kas augšdaļā ir garāki. Kāju pēdas noslēdzas ar 2, retāk ar 3 nadziņiem.
Dzīves cikls labot šo sadaļu
Maijvaboļu kāpuri pieder pie hipogēnā tipa kāpuriem, ar resnu, apakšējā daļā izliektu ķermeni un trim kāju pāriem. Galva ir bāli dzeltena, rūsgani dzeltena vai sarkanbrūna, liela noapaļota. Pieaugšana notiek 3—5 gadu laikā. Kāpuri dzīvo augsnē un barojas ar dažādu zālaugu un koku augu saknēm, bez šauras pārtikas specializācijas.
Kūniņa vienmēr atrodas no augsnes veidotā kokonā, kas atrodas augsnē 30—50 cm dziļumā, un pieder brīvo kūniņu veidam. Pēc formas tā ir līdzīga pieaugušajai vabolei, bet ar īsiem spārniem, galva saliekta zem krūtīm. Krāsa ir dzeltenīga. Kūniņas fāze ilgst no 2 nedēļām līdz mēnesim. Vabole, kas izšķiļas no kūniņas rudenī vai vasaras beigās, paliek augsnes kokonā līdz nākamajam pavasarim.
Sugas un izplatība labot šo sadaļu
No zināmajām Melolontha sugām lielākā daļa ir tipiska palearktiskajam reģionam, un tikai sešas sugas sastopamas Indo-Malaizijas reģionā. Sugas ir izplatītas gandrīz visā Eiropā, Mazāzijā, Kaukāzā, Sibīrijas taigas lielākajā daļā un Vidusāzijā, Sīrijā un Ziemeļirānā, Indijā, Japānā, Ķīnā, tostarp arī Tibetā, Indoķīnā un Filipīnu salās.
_male_(14057750961).png)
.png)
Maijvaboļu ģints sugas:
- Melolontha aceris Faldermann , 1835
- Melolontha afflicta Ballion , 1870
- Melolontha albida Frivaldszky , 1835
- Melolontha anita Reitter , 1902
- Melolontha argus Burmeister 1855
- Melolontha bifurcata (Brenske , 1896)
- Melolontha chinensis (Guerin , 1838)
- Melolontha flabellata , 1876
- Melolontha frater , Arrow 1913
- Melolontha guttigera (Sharp, 1876)
- Melolontha hippocastani Fabricius , 1801,
- Melolontha incana Motschulsky , 1853
- Melolontha insulana Burmeister 1939
- Melolontha japonica (Burmeister, 1855)
- Melolontha kraatzi (Reitter 1906)
- Melolontha melolontha (Linnaeus , 1758)
- Melolontha pectoralis (Megerle von Mühlfeld , 1812)
- Melolontha rubiginosa
- Melolontha rufocrassa Fairmaire , 1889
- Melolontha satsumaenis Nijma un Kinoshita
- Melolontha virescens (Brenske, 1896)
Ekonomiskā vērtība labot šo sadaļu
Daudzu sugu kāpuri un vaboles ir mežu, augļkoku un lauksaimniecības kultūru kaitēkļi.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Определитель вредных и полезных насекомых и клещей технических культур в СССР, В. С. Великань, В. Б. Голуб, Е. Л. Гурьева и др.; Сост. Л. М. Копанева, 1981., издательство Колос Л. 93. lpp
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maijvaboles.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)