Vikipēdija

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.[1] Bezdelīgai izdala 8 pasugas.[2]

Bezdelīga
Hirundo rustica (Linnaeus, 1758)
Bezdelīga
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaBezdelīgu dzimta (Hirundinidae)
ĢintsBezdelīgas (Hirundo)
SugaBezdelīga (H. rustica)
Sinonīmi
Hirundo erythrogaster
Izplatība
Bezdelīgas izplatības areāls
Bezdelīgas izplatības areāls

  Sastopama ligzdošanas sezonā
  Sastopama ziemošanas sezonā
  Sastopama visu gadu kā nometniece
Bezdelīga Vikikrātuvē

Bezdelīga ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tā ligzdo ziemeļu puslodes teritorijās — Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, bet ziemo dienvidu puslodē: Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, Dienvidāzijā, Austrālijas ziemeļos un Dienvidamerikā. Tā mājo atklātā lauku ainavā un ligzdas būvē segtās, no nokrišņiem un vējiem pasargātās vietās, izmantojot cilvēku ēkas un citas būvkonstrukcijas. Ļoti bieži ligzdas tiek būvētas ēku iekšienē, piemēram, kūtīs. Cilvēkiem kopumā patīk bezdelīgas, jo tās ir izslavētas kukaiņu ķērājas, un visās kultūrās var novērot augstu toleranci pret mazajiem kaimiņiem. Latvijā tā ir parasta un izplatīta ligzdotāja un caurceļotāja.[3]

Bezdelīga kultūrā

labot šo sadaļu

Bezdelīga daudzām tautām simbolizē cerību, veiksmi un pavasara tuvošanos. Kristīgajā kultūrā bezdelīga ir augšāmcelšanās simbols, jo bezdelīga atgriežas katru pavasari un atved jaunu dzīvi. Sengrieķu un romiešu kultūrā bezdelīga ir Afrodītes putns. Toties austrumniekiem bezdelīgai ir nedaudz cita nozīme: ķīniešiem tā simbolizē briesmas, veiksmi nākotnē un labvēlīgas izmaiņas, bet japāņiem tā ir neticības simbols un mātes rūpes.[4] Bezdelīga ir Igaunijas nacionālais putns.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Bezdelīgām ir ruda seja
 
Bezdelīgai patīk atpūsties uz elektrības vadiem

Bezdelīgai ir slaids ķermenis, kura pludlīniju formas piemērotas lidošanai. Ķermeņa garums ir 17—19 cm, ieskaitot slaido asti, kas ir 2—7 cm gara. Spārni ir šauri un slaidi, to plētums ir 32—34,5 cm, bet bezdelīgas svars 16—22 g. Tās mugura ir tēraudzilā krāsā, seja ruda, to ieskauj tumši zils krūšu apspalvojums, vēders balts. Lidojumā pret gaišajām debesīm tumši zilās spalvas var izskatīties melnas. Astes sānspalvas ir garākas kā pārējā aste, radot astei dziļa šķēluma iespaidu. Uz astes spalvām ir nelieli, balti laukumiņi.[5] Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, vienīgi mātītēm ir īsākas astes sānspalvas, kā arī muguras un krūšu tumši zilās spalvas nav tik spīdīgas. Jaunie putni ir tumši brūni, seja pelēcīgāka, kā arī tiem nav pieaugušo putnu garās astes sānspalvas.[1]

No mājas čurkstes to visvieglāk atšķirt pēc garās astes, kas čurkstēm ir īsāka, un virsastes. Mājas čurkstēm tā ir balta, bet bezdelīgām mugura ir tumša viscauri.[6]

Uzvedība

labot šo sadaļu

Bezdelīga ligzdo ziemeļu puslodē, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar 2700 metriem virs jūras līmeņa,[7] bet Kaukāzā[5] un Ziemeļamerikā līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.[8] Tā nemājo tuksnešainās vietās un pašos ziemeļos, kur bezdelīgai ir par aukstu. Kopumā bezdelīga izvairās no pilsētu apbūves. Ziemošanas teritorijās bezdelīga izvairās no bieziem mežiem un tuksnešiem. Visbiežāk to var novērot atklātās vietās, kā savanna Āfrikā un pampas Dienvidamerikā. Daļa bezdelīgu mēdz katru gadu atgriezties vienās un tajās pašās ziemošanas vietās.[9] Parasti tās nakšņo niedrājos, bet, ja pietrūkst nakšņošanas vietas, tās izmanto elektrības vadus, kas nav droši, jo tādā gadījumā tās viegli var nomedīt plēsīgie putni. Nigērijā ir novērots milzīgs nakšņojošo bezdelīgu bars, kurā bija pulcējušies apmēram 1,5 miljoni putnu.[10] Lielo baru veidošanos skaidro ar aizsardzību pret plēsīgajiem putniem, piemēram, pret Āfrikas piekūnu (Falco cuvierii). Reizēm bezdelīga ligzdo mērena klimata ziemošanas teritorijās, kā Taizemes kalni un Argentīnas centrālā daļa.[1]

Latvijas teritorijā bezdelīga atgriežas aprīlī vai maijā. Visbiežāk to var novērot lauku sētās, ganāmpulku un ūdeņu tuvumā.[11] Tā izvairās no bieza meža vai blīvi apbūvētām vietām. Tai atpūšoties patīk apmesties uz elektrības vadiem un jumtu dzegām.[5] Bezdelīgas lidošanas ātrums ir apmēram 11—20 m/sek. Spārni tiek vēzēti apmēram 5 reizes sekundē, bet manevrējot vēzienu skaits var pieaugt līdz 7—9 reizēm sekundē.[12]

Bezdelīgu dziesmai ir raksturīga melodiska vidžināšana. Ziemošanas teritorijās bezdelīgas ir ļoti klusas.[13]

Barība

labot šo sadaļu
 
Bezdelīgas kukaiņus medī lidojumā

Bezdelīga kukaiņus medī lidojumā, tā lido samērā zemu vai vidēji augstu. Vidējais medību augstums ir apmēram 8 metri. Bezdelīga kukaiņus ķer atklātās vietās virs ūdens virsmas vai lauka. Tā bieži seko dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai lauksaimniecības tehnikai, kas iztraucē un paceļ gaisā kukaiņu barus. Reizēm bezdelīga kukaiņus uzlasa no pašas ūdens virsmas, ēku sienām vai augu lapām. Apmēram 70% no noķertajiem kukaiņiem ir mušas. Otra lielākā kukaiņu daļa ir laputis, lai gan mājas čurkste laputis medī intensīvāk.[5] Ziemošanas teritorijās visbiežāk tiek medītas lidojošās skudras. Ligzdošanas laikā bezdelīgas medī pa pāriem, bet pārējā laikā tās medī barā.[1] Bezdelīgas padzeras lidojumā, lidojot virs pašas ūdens virsmas ar atvērtu knābi.[8] Tās līdzīgā veidā arī mazgājas, lidojuma laikā izšaujoties cauri ūdenim.[9]

Ligzdošana

labot šo sadaļu
 
Bezdelīgas ligzda no augšas, kurā var redzēt tikko šķīlušos putnēnu un oliņas
 
Bezdelīgu olas

Pirmie ligzdošanas vietās atgriežas tēviņi un izvēlas ligzdošanas vietu. Kad no siltajām zemēm atgriežas mātītes, tēviņš riņķo ap ligzdai noskatīto vietu un dzied. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, liela nozīme ir astes stūrspalvu garumam. Jo garākas astes stūrspalvas, jo mātītēm tēviņš šķiet pievilcīgāks.[5] Ja salīdzina tēviņus, tad tie, kuriem ir garākas astes spalvas, kopumā ir lielāki un spēcīgāki, kā arī izturīgāki pret slimībām. To pēcnācēji ir izturīgāki un dzīvot spējīgāki.[14] Ja salīdzina ziemeļos un dienvidos dzīvojošos tēviņus, tad ziemeļniekiem ir garākas astes, un tie kopumā ir lielāki. Piemēram, Spānijā bezdelīgu tēviņu astes ir par 5% garākas nekā mātīšu astes, bet Somijā starpība ir 20%. Arī evolucionāri bezdelīgu tēviņu astes kļūst arvien garākas. Dānijā 1984. un 2000. gadā ir veikti bezdelīgu astu garuma mērījumi. 2000. gadā astes bija kļuvušas par 9% garākas.[15] Tēviņiem ar garākām astēm ir arī lielāki baltie laukumi uz astes spalvām. Tā kā spalvu utis ir iecienījušas tieši baltās spalvas, tad balti, utu neskarti spalvu laukumi liecina par tēviņa veselību un spēju radīt veselīgus pēcnācējus.[16] Kad pāris ir izveidots, tas paliek kopā uz mūžu, lai gan abi partneri var sapāroties arī ar citām bezdelīgām. Tādējādi, ņemot vērā monogāmās attiecības, bezdelīgas bagātina ģenētisko resursu.[17] Tomēr bezdelīgu tēviņi sargā savas mātītes un nelaiž citus tēviņus to tuvumā.[18]

 
Vecāki jaunos putnus baro vēl apmēram nedēļu pēc izlidošanas no ligzdas

Bezdelīgas ligzdu būvē kopīgi, lai gan aktīvāk to dara mātītes. Tā izskatās kā māla bļodiņa, kas ļoti bieži ir piestiprināta ēku iekštelpās — kūtī vai šķūnī pie sijas. Tā var atrasties arī zem tiltiem, vaļējos pagrabos vai pat dzīvojamās mājas priekšnamā.[11] Atšķirībā no mājas čurkstes, kas arī būvē ligzdu no dubļiem, bezdelīgai ligzdas augšējā mala ir atvērta, turpretī čurkstei ir atstāta neliela sprauga, kā arī čurkstes ligzdu iekštelpās parasti nebūvē. Pāris sargā ligzdas teritoriju, turklāt tēviņi ir daudz agresīvāki un teritoriālāki.[1] No iekšpuses ligzda izoderēta ar spalviņām, dzīvnieku vilnu un sausu zāli. Reizēm bezdelīgas ligzdo kolonijās, ja attiecīgā vieta pieļauj vairāku ligzdu izvietošanas iespējas. Arī kolonijās ap katru ligzdu ir teritorija, ko pāris apsargā. Tā ir apmēram 4—8 m² liela. Ziemeļamerikas kolonijas ir lielākas nekā Eiropā.[8] Ziemeļamerikā ir novērots, ka bezdelīgas savas ligzdas bieži būvē zem zivju ērgļa (Pandion haliaetus) ligzdām. Tādējādi tās sevi pasargā no citiem plēsīgajiem putniem, jo zivju ērglis medī tikai zivis. Savukārt zivju ērglis pacieš bezdelīgas kaimiņos tādēļ, ka tās saceļ lielu troksni un brīdina, ja ligzdas teritorijā ielido kāds cits plēsīgais putns.[8] Pirms bezdelīgas uzsāka ligzdot cilvēku mājokļos, tās ligzdas būvēja pie klinšu sienām. Mūsdienās tas notiek ļoti reti.

Vienā vasarā bezdelīgām ir 2 perējumi, kuriem tiek lietota viena un tā pati ligzda. Pāris ligzdu pieremontē, iztīra un lieto ne tikai vairākas reizes vienā vasarā, bet arī vairākus gadus pēc kārtas. Dējumā ir 2—7 olas, bet visbiežāk 4—5. Tās ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. To izmērs 20x14 mm, svars 1,9 grami. Eiropā olas perē gandrīz tikai viena pati mātīte, bet Ziemeļamerikā tēviņi perē 25% no kopējā inkubācijas perioda. Inkubācijas periods ilgst 14—19 dienas. Apspalvojums putnēniem uzaug pēc 18—23 dienām. Arī pēc izlidošanas no ligzdas vecāki jaunās bezelīgas baro vēl apmēram nedēļu. Reizēm pirmā perējuma jaunās bezdelīgas palīdz izbarot tā paša gada otro perējumu.[1]

Pieaugušām bezdelīgām ir tikai daži ienaidnieki: pūces, vanagi un piekūni. Ja ligzdas tuvumā parādās kaķis, vecāki bezbailīgi vilina kaķi prom, lidinoties tam gar pašu degunu.

Klasifikācija

labot šo sadaļu
 
Ziemeļamerikas bezdelīga (Hirundo rustica erythrogaster)

Bezdelīgai ir 8 pasugas:[2]

  • Eiropas bezdelīga (Hirundo rustica rustica) — nominālpasuga, izplatīta Eiropā, Āzijas rietumdaļā un ziemeļdaļā, un Ziemeļāfrikā. Ziemas periodā migrē uz Āfriku, Arābijas pussalu un Indijas subkontinentu. Bezdelīgas, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un ziemo Āfrikas dienvidos, nolido 11 660 km uz ziemošanas vietām;[19]
  • Austrumsibīrijas bezdelīga (Hirundo rustica saturata) — ligzdo Sibīrijas austrumos;
  • Ēģiptes bezdelīga (Hirundo rustica savignii) — dzīvo Ēģiptē un ir nometniece. Arī šai pasugai ir oranžsārta pavēdere, bet atšķirībā no Turcijas bezdelīgas tās krūšu josla ir plata un pavēdere oranžāka;[20]
  • Himalaju bezdelīga (Hirundo rustica gutturalis) — ligzdo plašā teritorijā, sākot ar Himalajiem un beidzot ar Japānu un Koreju, ziemo Āzijas tropu joslā, sākot ar Indiju, Šrilanku un beidzot ar Indonēziju un Jaungvineju, kā arī Austrālijas ziemeļos. Reizēm Himalaju bezdelīgu var novērot Aļaskā un ASV Vašingtonas štatā.[21] Šai pasugai ir gaiši sārta, gandrīz balta pavēdere, toties krūšu daļa ir kastaņbrūna, un tai ir lauzīta forma.[22] Amūras upes ielejā Himalaju bezdelīga hibridizējas ar Sibīrijas bezdelīgu;[1]
  • Mandžūrijas bezdelīga (Hirundo rustica mandschurica) — ligzdo Ķīnas ziemeļaustrumos;
  • Sibīrijas bezdelīga (Hirundo rustica tytleri) — ligzdo Sibīrijas dienvidu daļā, Mongolijas ziemeļos, bet ziemo, sākot ar Bangladešu un beidzot ar Taizemi un Malaiziju.[1] Tās pavēdere ir tumši oranža un it kā nenobeigta krūšu josla. Aste ir garāka kā Himalaju bezdelīgai;[22]
  • Turcijas bezdelīga (Hirundo rustica transitiva) — ligzdo Vidējos Austrumos, sākot ar Turciju un beidzot ar Izraēlu. Daļa Turcijas bezdelīgu ir nometnieces, daļa ziemo Āfrikas austrumos. Šai pasugai atšķirībā no nominālpasugas ir oranžīgi sārta pavēdere un tumšajai krūšu joslai lauzta forma.[1]
  • Ziemeļamerikas bezdelīga (Hirundo rustica erythrogaster) — ligzdo visā Ziemeļamerikā, sākot ar Aļasku un beidzot ar Meksikas dienvidiem, ziemo Dienvidamerikā. Daļa dienvidu reģionu bezdelīgu ir nometnieces. Šai pasugai ir sārta pavēdere un šaurā, tumši zilā krūšu josla ir it kā nenobeigta.[13] Veicot DNS analīzes, atklājās negaidīts fakts, ka Baikāla reģiona bezdelīgas ir Ziemeļamerikas bezdelīgas. Parasti sugas izplatās virzienā no Eirāzijas uz Ziemeļameriku, nevis otrādāk.[23]

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Angela K Turner, Rose, Chris. Swallows & martins: an identification guide and handbook. Boston : Houghton Mifflin, 1989. ISBN 0-395-51174-7. p164—169
  2. ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Swallows, 2020
  3. ↑ «Bezdelīga Hirundo rustica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. septembrī. Skatīts: 2011. gada 4. martā.
  4. ↑ «Simboli: bezdelīga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. februārī. Skatīts: 2011. gada 4. martā.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Snow, David; Perrins, Christopher M (editors) (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. p1061—1064
  6. ↑ «Bezdelīga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 4. martā.
  7. ↑ «Barn Swallow Hirundo rustica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 26. maijā. Skatīts: 2011. gada 6. martā.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 ADW: Hirundo rustica
  9. ↑ 9,0 9,1 Burton, Robert (1985). Bird behaviour. London: Granada. ISBN 0-24-612440-7.
  10. ↑ «A Barn Swallow Hirundo rustica roost under attack». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. septembrī.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Gājputni: bezelīga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 4. martā.
  12. ↑ Wingbeat frequency of barn swallows
  13. ↑ 13,0 13,1 Hilty, Steven L (2003). Birds of Venezuela. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-6418-5. p691
  14. ↑ Møller, Anders Pape (1994). Sexual Selection and the Barn Swallow. Oxford: Oxford University Press. p. 245. ISBN 0-19-854028-0.
  15. ↑ Turner, Angela (January 2009). "Climate change: a Swallow’s eye view". British Birds 102 (1): 3—16.
  16. ↑ Kose, M; Mänd, R; Møller, AP; Mänd, Raivo: Møller, Anders Pape (December 1999). "Sexual selection for white tail spots in the barn swallow in relation to habitat choice by feather lice". Animal Behaviour 58 (6): 1201—1205. doi:10.1006/anbe.1999.1249
  17. ↑ Møller, Anders Pape; Tegelstrom, Håkan (November 1997). "Extra-pair paternity and tail ornamentation in the barn swallow". Behavioral Ecology and Sociobiology 41 (5): 353—360.
  18. ↑ Møller, Anders Pape (1990). "Deceptive use of alarm calls by male swallows, Hirundo rustica: a new paternity guard". Behavioral Ecology 1 (1): 1—6. doi:10.1093/beheco/1.1.1
  19. ↑ «Bird ringing across the world». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. novembrī. Skatīts: 2011. gada 6. martā.
  20. ↑ Mullarney, Killian; Svensson, Lars; Zetterstrom, Dan; Grant, Peter (1999). Collins Bird Guide. London: HarperCollins. ISBN 0-00-219728-6. p242
  21. ↑ Sibley, David (2000). The North American Bird Guide. Pica Press. ISBN 1-873403-98-4.
  22. ↑ 22,0 22,1 Rasmussen, Pamela C. & John C. Anderton (2005). Birds of South Asia: The Ripley Guide. Smithsonian Institution and Lynx Edicions. ISBN 84-87334-67-9.
  23. ↑ Williams, Nigel (April 2006). "Swallows track human moves". Current Biology 16 (7): R231. doi:10.1016/j.cub.2006.03.031

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bezdelīga&oldid=3875493"