Jaunpils draudzes novads

Wikimedia projekta nozīmju atdalīšanas lapa
Šis raksts ir par Zemgales Jaunpils draudzes novadu. Par Vidzemes Jaunpils draudzes novadu skatīt rakstu Jaunpils (Zaubes) draudzes novads.

Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Neuenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē.

Tagad bijušā Jaunpils draudzes novada teritorija pamatā ietilpst Jaunpils novadā.

Jaunpils draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)Labot

Muižas Jaunpils draudzes novadā (1841)Labot

Atsauce:[1]

Privātās muižasLabot

  • Jaunpils pilsmuiža (Neuenburg) ar piecām pusmuižām — Andārtsmuižu (Dorotheenhof), Jaunmuižu (Neuhof), Pļavnieku muiža (Plawneecken), Mariņmuižu (Marienhof) un Jurģu muižu (Georgenhof),
  • Annas muiža (Annenhof) ar Līzes (Elisenhof) un Pēterīšu (Peterhof) pusmuižām,
  • Smuku muiža (Schmucken),
  • Stūru muiža (Stuhrhof) ar divām pusmuižām — Stūru Jaunomuižu (Neu-Sturhof) un Ekendorpi (Eckendorf),
  • Reņģes muiža (Rengenhof) ar divām pusmuižām — Katrīnmuižu (Katharinenfeld) un Friedrihsfeld,
  • Ārīšu muiža (Arischhof),
  • Struteles muiža (Strutteln) ar trīs pusmuižām — Skujumuižu (Klein-Strutteln), Auziņmuižu (Schönfeld) un Kalna muižu (Berghof),
  • Viesātu muiža (Weesahten) ar Grotes (Grossen) pusmuižu,
  • Kliģu muiža (Kliggenhof) ar Kārļu pusmuižu (Karlshof),
  • Lestenes muiža (Lesten) ar četrām pusmuižām — Abavas (Abaushof), Mariņmuižu (Marienhof), Ferrantu (Ferdinanshof) un Jaunlestenes (Neu-Lesten) pusmuižām.

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saitesLabot