Vāne
- Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Vāne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vāne ir ciems Tukuma novadā, Vānes pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Sārcenes upes krastos 46 km no novada centra Tukuma un 107 km no Rīgas.
| Vāne | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 | |
  Vāne | |
| Koordinātas: 56°55′21″N 22°33′37″E / 56.92250°N 22.56028°EKoordinātas: 56°55′21″N 22°33′37″E / 56.92250°N 22.56028°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Tukuma novads |
| Pagasts | Vānes pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,491 km2 |
| Augstums | 85 m |
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |
| • kopā | 217 |
| • blīvums | 442/km² |
| Pasta nodaļa | LV-3131 Vāne |
 Vāne Vikikrātuvē | |
Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Hānu dzimtai piederējušās Vānes muižas (Wahnen) centru. Vānē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, pasts, vairāki veikali. Vānes luterāņu baznīca (celta 1663. gadā) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuPar uzticamu kalpošanu Kurzemes hercogistes mestrs Gothards Ketlers piešķīra Vānes, Aizupes, Varibes un Sārcenes muižas savam sekretāram un palīgam Zalomonam Henningam (vācu: Salomon Henning, 1528—1589), kurš bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554. līdz 1590. gadam..." autors. Viņš dzīvoja un nomira Vānē 1589. gada 29. novembrī un tika apbedīts paša 1573. gadā dibinātajā Vānes baznīcā.[3] 1663. gadā viņa mirstīgās atliekas pēcnācēji apbedīja jaunajā mūra baznīcā.[4] To uzbūvēja no 1654. līdz 1663. gadam Zalomona dēls Gothards Henings.[5]
Vānes novads laika gaitā starp mantiniekiem tika sadalīts Aizupes, Vānes, Variebas, Sārcenes muižās. Turīgā dzimta tomēr pamazām iznīka - jau 1723. gadā Vānē nedzīvoja vairs neviens Henings, bet pilnībā dzimta izmira 18. gadsimta beigās.[4]
1821. gadā Vānes muiža kļuva par baronu fon Hānu īpašumu. 1870. gadā neogotikas stilā celtā pils nodedzināta 1905. gada revolūcijas laikā.[4]
Ēka atjaunota tikai 1936.-1940. gados, un tajā ierīkota Vānes pamaskola.[4] Būvdarbi izmaksāja ap 25 000 latu, no kuriem 13 000 tika paredzēts aizņemties no valdības. Lai pabeigtu darbus, Tukums apriņķa vecākais uzdevis Tukuma apriņķa v. p. i. vajadzības gadījumā paaugstināt pat nodokļu likmes.[6]
Muižas klēts 1937. gadā pārbūvēta par tautas namu.[4]
1939. gadā Vānes pamatskolu apvienoja ar Aizupes pamatskolu. Tajā laikā tika atjaunota arī muižas ēkas otrs gals. Darbs tika pabeigts 1941.gadā.[3]
Otrā pasaules kara laikā skolā atradās vācu hospitālis.[4]
1944. gadā skolas daļa nodega, vācieši telpas neatjaunoja. Jumts tika uzlikts uz drupām, tādēļ viens skolas gals atradās zemāk. 1944. gadā skola atgriezās savās telpās. Tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas tika pabeigti 1950. gadā.[3]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Vānes skolas vēsture». vanespsk.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-05. Skatīts: 2021-09-05.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Daina Ozola. «Vēsturiskie Mirkļi: Vānes muiža». Vēsturiskie Mirkļi, 2019-06-18. Skatīts: 2021-09-05.
- ↑ Rūta Fjodorova. «Savā 425. gadā. Vānes baznīca». www.periodika.lv. Latvijas Vēstnesis, 1999-06-11. Skatīts: 2021-09-05.
- ↑ «Pašvaldību kronika». www.periodika.lv. Pašvaldību Dzīve, Nr.34. 1936-08-21. Skatīts: 2021-09-05.
- ↑ OSP