Rudzātu pagasts

Rudzātu pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Sutru, Rožupes un Turku pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Atašienes pagastu, un Preiļu novada Sīļukalna un Saunas pagastiem.

Rudzātu pagasts
Novads:	Līvānu novads
Centrs:	Rudzāti
Kopējā platība:	125,0 km2
• Sauszeme:	122,5 km2
• Ūdens:	2,5 km2
Iedzīvotāji (2024):	645
Blīvums (2024):	5,3 iedz./km2
Izveidots:	1920. gadā
Rudzātu pagasts Vikikrātuvē

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — 106,4 m vjl (dienvidos no Pelēčores). Ģeoloģiski tā pamats, tāpat kā visai Latvijai, ir pirms 3,5 miljoniem gadu izveidojusies Austrumeiropas platforma, kuru klāj ap 700 metru biezs devona nogulumu slānis, sastāvošs no smilšakmens, dolomīta un dolomītmerģeļa. Virs tā ir galvenokārt ledāja atnestie kvartāra nogulumi ar vidējo biezumu 10 metru. Augsnes cilmieži pagastā ir māls un smilšmāls, gar upēm purvu un velēngleja augsnes. Mežu pagastā ir maz, īpaši aktīvi mežus tīrumi nomainīja 1895.-1914. un 1922.-1930. gadā.

Hidrogrāfija

Upes:

• Ūša
  • Borovka
  • Locupe
  • Malnupeite
  • Sauna
    • Jašores strauts

Ezeri:

Pelēčores (Daguma) ezers (59 ha, Lielajā Pelečāres purvā), Ivoiža (Ivaiša) ezers Medņu purvā.

Purvi:

Pagastā daudz lielu purvu. No ziemeļiem pagastā iestiepjas Lielais Pelečāres purvs. Dienvidu daļā — Medņu purvs (1480 ha) un neliela daļa no Stepores purva.

Vēsture

Rudzātu pagasta pārvaldes ēka

13. gadsimta sākumā pagasta teritorija ietilpa Jersikas valstī.

Livonijas laikā teritorija ietilpa Rīgas arhibīskapijas zemēs, 1561. gadā tā pārgāja Lietuvas un vēlāk Polijas pakļautībā kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas daļa. 1772. gadā to kopā ar pārējo Latgali pievieno Krievijai.

Pirmās rakstiskās ziņas tieši par pagasta teritoriju attiecas uz poļu laikiem, kad minēts, ka Rudzātu muiža pieder grāfam Borham, vēlāk Plāteriem-Zībergiem, tā atrodas necaurejamā mežainā un purvainā apvidū ar daudziem meža zvēriem (lāčiem, vilkiem u.c.). Zemnieki esot latvieši un piederot katoļticībai. 1772. gada revīzija arī atzīmē dažas ienācēju — vecticībnieku ģimenes Mālakalnā un Čirvoniekos. Muižas īpašnieki muižā nav dzīvojuši un apmeklējuši to tikai reizumis, atpūtai vai uz medībām.

1919. gadā pie Ūšas notika sadursmes starp Latvijas "balto" un "sarkano" armiju. Steķu sila rajonā šai laikā darbojās liela "zaļo partizānu" vienība, kurā bija arī rudzātnieki. Jūnijā tie mēģināja atbrīvot labi nocietinātos Rudzātus, bet nespēja un bija spiesti pāriet aizsardzībā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Rēzeknes apriņķa Rudzātu muiža (poļu: Rudzaty) tika sadalīta 255 vienībās (85 piegriezumi) 2240 ha kopplatībā, bet Eleonorviles muižiņa 4 vienībās 17 ha kopplatībā. 1920. gadā izveidoja Rudzātu pagastu, atdalot daļu Stirnienas pagasta teritorijas. Ar 1925. gadu to nodeva Daugavpils apriņķa pakļautībā. 1925. gadā pagastu paplašināja, tam pievienojot daļu no Preiļu, Vārkavas un Līvānu pagastiem. Tai pašā gadā tā nosaukumu izmainīja uz Rudzētu pagasts. Pēc ilga strīda Līvānu pagasta atdoto teritoriju 1935. gadā tam atgrieza atpakaļ. 1935. gadā pagasta platība bija 141 km² un tajā dzīvoja 3355 iedzīvotāji, pagasts bija kļuvis kompakts — tālākās mājas atradās līdz 9 km no pagasta centra.

Pēc 1934. gada apvērsuma no pagasta padomes kā neuzticami tika atbrīvoti trīs no četriem tās krievu tautības locekļiem. Tai pašā gadā latviešu deputāti aicināja Iekšlietu ministriju drošības apsvērumu dēļ nomainīt pagasta valdi un padomi, lai tajās nevaldītu latgalieši, bet gan latvieši-"baltīši", taču IM šo lūgumu neizpildīja.

Otrā pasaules kara beigu posmā Steporu purvā bija pretpadomju partizānu nometne. Grupa tika ielenkta un faktiski iznīcināta 1948. gadā.

1945. gadā pagastā izveidoja Aizupes, Mālkalna, Rudzētu un Vidus ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rudzētu ciems ietilpa Līvānu (1949—1959) un Preiļu (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Rudzētu ciemam pievienoja likvidētos Mālkalna un Vidus ciemus, 1962. gadā — Stirnienes ciema kolhoza «Pa Ļeņina ceļu» teritorija. 1965. gadā kolhoza «1. maijs» teritoriju pievienoja Upenieku ciemam. 1975. gadā Rudzētu ciemam pievienoja daļu Turku ciema kolhoza «Nereta» teritorijas.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. Kopš 1991. gada Rudzētu pagastu atkal sāk dēvēt par Rudzātu pagastu. 2009. gadā Rudzātu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Līvānu novadā.

Iedzīvotāji

Pēc Lielā Mēra pagastā tika ievesti iedzīvotāji no citurienes, gan no Ludzas apkārtnes, gan Polijas. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas kā rentnieki ieceļoja arī latvieši no Vidzemes un Kurzemes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 1 910 —     1935 3 000 +1.20% 1959 1 970 −1.74%	Gads Iedz. ±% g.p. 1967 1 705 −1.79% 1979 1 338 −2.00% 1989 1 239 −0.77%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 084 −1.21% 2011 819 −2.52% 2021 657 −2.18%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudzāti (Rudzātys) (pagasta centrs), Lūzenieki (Lyuzinīki), Būmaņi (Byumani), Steķi (Steča).

Ievērojamas personības

• Aleksandrs, Rīgas un visas Latvijas metropolīts.

Saimniecība

Derīgie izrakteņi

Kūdra (Lielais Pelečāres un Medņu purvs), smiltis (Rudzāteņās, lieto ceļu remontam), dolomīts (Brūveri, Rudzāti, Rožupe, lieto g.k. šķembu ražošanai).

Sakari

1920. gadā Rudzātos tika atvērta pasta nodaļa, 1924. gadā — tālruņu centrāle. Tomēr vēl 1939. gadā tai bija tikai 16 abonenti, galvenokārt pašvaldības iestādes un organizāciju vadītāji. 1950. gados pastu un tālruņa centrāli pārvietoja uz prāvesta dzīvojamo māju — plebāniju, bet 1989. gadā tos pārcēla uz jaunbūvēto pagastnamu.

Kopš 2023. gada pasta nodaļa apkalpo iedzīvotājus 5 stundas nedēļā.

Izglītība un kultūra

Pirmās zināmās kultūras aktivitātes pagastā notikušas pie katoļu baznīcām Eleonorvilē un Rudzātos, īpaši aktīvs bijis prāvests K. Kangars (1915). Skolas pagastā sākušas veidoties 20. gadsimta sākumā, līdz tam tās apmeklējuši tikai atsevišķi bērni, mērojot ceļu uz Stirnieni un Preiļiem. 1922. gadā tika atvērta Rudzātu pamatskola, 1923. gadā — pirmā bibliotēka. 1935. gadā pagastā izveidojās stīgu ansamblis Rudzātu draudzes ērģelnieka atvietotāja Jāzepa Vaivoda vadībā. Aktīvāka kultūras dzīve sākās pēc Rudzātu sešklasīgās pamatskolas jaunās ēkas darba uzsākšanas 1936. gadā. Arī padomju laikā darbojās kori un deju ansambļi. No 1980. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam pastāvēja folkloras kopa "Rudzāti". Kultūras nama trūkuma dēļ pasākumi gan padomju, gan pēcpadomju laikā tika organizēti skolā vai nelielajā pagastnama zālē.

Rudzātu pamatskola mūsdienās pārveidota par vidusskolu, taču augstākstāvošās iestādes to vēlas atgriezt pamatskolas statusā.

21. gadsimta sākumā pagasts izdeva savu avīzi ("Rudzātu ziņotājs", vēlāk "Rudzātu pagasta vēstis").