Rudzātu pagasts
Rudzātu pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Sutru, Rožupes un Turku pagastiem, kā arī Jēkabpils novada Atašienes pagastu, un Preiļu novada Sīļukalna un Saunas pagastiem.
| Rudzātu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Līvānu novads |
| Centrs: | Rudzāti |
| Kopējā platība:[1] | 125,0 km2 |
| • Sauszeme: | 122,5 km2 |
| • Ūdens: | 2,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 678 |
| Blīvums (2022): | 5,5 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1920. gadā |
 Rudzātu pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — 106,4 m vjl (dienvidos no Pelēčores).
HidrogrāfijaLabot
Upes:
Ezeri:
- Pelēčores (Daguma) ezers[4] (59 ha, Lielajā Pelečāres purvā)
Purvi: Pagastā daudz lielu purvu. No ziemeļiem pagastā iestiepjas Lielais Pelečāres purvs. Dienvidu daļā — Medņu purvs
VēstureLabot
Pēc 1920. gada agrārās reformas Rēzeknes apriņķa Rudzātu muiža (poļu: Rudzaty) tika sadalīta 255 vienībās (85 piegriezumi) 2240 ha kopplatībā, bet Eleonorviles muižiņa 4 vienībās 17 ha kopplatībā.[5] 1920. gadā izveidoja Rudzātu pagastu, atdalot daļu Stirnienas pagasta teritorijas. 1924. gadā to nodeva Daugavpils apriņķa pakļautībā.[6] 1925. gadā pagastu paplašināja, tam pievienojot daļu no Preiļu, Vārkavas un Līvānu pagastiem. Tai pašā gadā tā nosaukumu izmainīja uz Rudzētu pagasts.[7] 1935. gadā pagasta platība bija 141 km² un tajā dzīvoja 3355 iedzīvotāji.[8]
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā pagastā izveidoja Aizupes, Mālkalna, Rudzētu un Vidus ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rudzētu ciems ietilpa Līvānu (1949—1959) un Preiļu (1959—2009) rajonos. 1954. gadā Rudzētu ciemam pievienoja likvidētos Mālkalna un Vidus ciemus, 1962. gadā — Stirnienes ciema kolhoza «Pa Ļeņina ceļu» teritorija. 1965. gadā kolhoza «1. maijs» teritoriju pievienoja Upenieku ciemam. 1975. gadā Rudzētu ciemam pievienoja daļu Turku ciema kolhoza «Nereta» teritorijas.[9]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. Kopš 1991. gada Rudzētu pagastu atkal sāk dēvēt par Rudzātu pagastu.[10] 2009. gadā Rudzātu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Līvānu novadā.
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Rudzāti (Rudzātys) (pagasta centrs), Lūzenieki (Lyuzinīki), Būmaņi (Byumani), Steķi (Steča).
Ievērojamas personībasLabot
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36859. sleja.
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
- ↑ Latvijas pagastu saraksts Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ arhivi.gov.lv[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |