Pasts

Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode. Visbiežāk, izmantojot pastu, tiek nosūtīti dažādi dokumenti, reklāmas un rēķini, kā arī sīkas paciņas. Mūsdienās pasts nogādā sūtījumus jebkurā pasaules malā. Jebko, kas tiek sūtīt caur pastu, tiek saukts par pasta sūtījumu.

Pastkastu veidi.

Galvenokārt pasta sistēmas ir valsts pārziņā, bet var būt arī privātas pasta sistēmas. Privātām pasta piegādes sistēmām valdības bieži uzliek dažādus ierobežojumus. Vispār kopš 19. gadsimta vidus valsts pastu sistēmas tika noteiktas kā valdības monopols, kur lai nosūtītu sūtījumu, tas iepriekš ir jau jāapmaksā. Kā pierādījums, ka sūtījumi ir iepriekš apmaksāti, uz tiem parasti jāuzlīmē pastmarkas. Liela daudzumu pasta sūtījumu marķēšanai parasti izmanto frankēšanas mašīnu.

Pasta uzdevumi var būt arī pavisam savādāki nevis tikai vēstuļu un paciņu sūtīšana. Dažās valstīs pasts pārvalda telefonu un telegrāfu sistēmas. Vēl citās valstīs pastam ir atļauts atvērt klientiem kontus un pasu pieteikumu pieņemšana.

Vēsture

Rīgā regulāra pasta satiksme sākās no 1632. gada, kad tika izveidots pasta dienests ar pasta stacijām un speciālo transportu. 13.gadsimtā, kad Rīga ietilpa Livonijas ordeņa un Hanzas pilsētu savienības pasta darbības zonā. Šīs organizācijas pastu izmantoja tikai savām vajadzībām.

1580.gadā Hanzas pilsētu savienība izdeva pirmos zināmos noteikumus par ziņnešu darbu un algām — „Botenordnung”, kas darbojās arī Latvijas teritorijā.

Laikā no 1581.gada līdz 1621.gadam, kad Rīga bija pakļauta Polijas karalistei, kā arī no 1621.gada līdz 1710.gadam, kad tā bija Zviedrijas karalistes Vidzemes guberņas sastāvdaļa, pasta satiksmi izmantoja tikai amatpersonas karalistes un pilsētas pārvaldes vajadzībām.

16.gadsimtā jau pastāvēja dažādas pasta organizācijas — pie valdnieku galmiem, klosteriem, universitātēm, pilsētām un lieltirgotājiem.

Par pasta dibināšanas gadu Latvijā pieņemts uzskatīt 1632.gadu. Toreiz Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekkers (Jacob Becker) Rīgā noorganizēja regulāru publisko pastu, ko izmantoja tirgotāji un pārējie iedzīvotāji.

Sākumā pasts bija pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedza savus izdevumus un guva peļņu no saņemtās sūtījumu apmaksas. Pasts arī saņēma ikgadējas dotācijas no Rīgas Rātes un no Vidzemes gubernatora.

1644.gadā Vidzemes pasta satiksmi pieslēdza Stokholmas pastam Somijā.

1685.gadā Kurzemes hercogs Fridrihs Kazimirs dibināja savu pastu, un pieprasīja zviedru varas iestādēm atcelt sava pasta darbību, uz ko Kārlis XI nevērsa nekādu uzmanību, pastāvot uz savām tiesībām Kurzemē.

1710.gada 5.jūlijā Krievijas karaspēks Pētera I vadībā ieņēma Rīgu, un tā kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.

Krievijas senāts 1714.gada 24.septembrī izdeva rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības uzsākšanu līnijā Rīga - Valka - Tartu - Narva - Pēterburga. Šī līnija (ar turpinājumu Rīga - Klaipēda) kļuva par Krievijas impērijas galvaspilsētas Pēterburgas (kopš 1712.gada) galveno satiksmes līniju ar ārzemēm. Jaunas izmaiņas Kurzemes pasta satiksmē radīja vilcienu parādīšanās.

1839.gadā no Pēterpils uz Varšavu ierīkoja garāko Krievijas telegrāfa līniju, kura šķērsoja arī Latvijas teritoriju.

1840.gada 6.maijā Anglijā iznāca pirmā pastmarka pasaulē.

1843.gadā Rīgas pasta kantoris pārcēlās uz telpām Kungu ielā 33, kas kļuva par Rīgas sākumpunktu, mērot attālumu līdz jebkurai citai apdzīvotai vietai.

1862.gada 15.decembrī Liverpūlē iznāca pirmais filatēlistiem domātais izdevums „The Monthly Advertiser”.

1874.gadā Bernē notika starptautiskais kongress, kurā nodibināja Vispārējo pasta savienību (vēlāk pārdēvēja par Pasaules Pasta savienību).

1881.gadā Bella sabiedrība Rīgā sāka ierīkot pirmās telefona līnijas.

1905.gadā atklāja I.Novikova projektēto Rīgas pasta kantora ēku (Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī).

1918.gada 19.decembrī iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.

Latvijas valsts nodibinātās pasta iestādes sāka darboties 1918.gada 26.decembrī. 1918.gada 27.decembrī vācu okupācijas vara nodeva Latvijas valdībai Rīgas pastu. 1920.gada 2.janvārī Ministru Kabinets apstiprināja Pasta un telegrāfa virsvaldes iekārtu. Sākās pasta satiksmes tiešais un radošais darbs.

1921.gada jūlijā Latvijas pastu sāka pārvadāt arī ar gaisa transportu.

Pasaules Pasta savienībā Latvija iestājās pēc valsts atzīšanas „de jure” 1921.gada 1.oktobrī.

1954.gadā Rīgas Pasta kantori pārdēvēja par Rīgas pastu, kura pakļautībā atradās 39 sakaru nodaļas.

1965.gadā 1.oktobrī tika atklāta jaunā Rīgas Galvenā Dzelzceļa pasta ēka Stacijas laukumā. Rīgas Galvenā pasta administrācija atradās turpat, Stacijas laukumā 1.

1992.gada 2.janvārī tika dibināts valsts uzņēmums "Latvijas Pasts".

1994.gada 31.maijā Valsts prezidents izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru "Latvijas pasts" tika pārdēvēts par valsts iestādi. 1997.gada 11.martā Valsts prezidents izsludināja grozījumus Pasta likumā, saskaņā ar kuriem valsts iestāde "Latvijas pasts" tika pārdēvēta par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts". 2004.gada 30.aprīlī BO VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz vispārējo pasta pakalpojumu licenci. Latvijas pasts ir pirmais pasta pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas saņēmis šādu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu licenci. 2004.gada 1.maijā, sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, stājas spēkā grozījumi Pasta likumā, kas paredz pakāpenisku Latvijas Pasta monopolstāvokļa samazināšanu līdz 2009.gadam. 2004.gada 15. jūlijā, iemūrējot topošās būves pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, svinīgi tiek atzīmēts BO VAS „Latvijas pasts” jaunā pasta šķirošanas kompleksa pamatu izbūves noslēgums. Visu kompleksu paredzēts pabeigt 2005. gada jūlijā. 2004.gada 1.novembrī bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Latvijas pasts” tiek pārreģistrēta Komercreģistrā, kļūstot par valsts akciju sabiedrību „Latvijas Pasts”.

Ārējās saites

Sūtījums un sūtījumu piegāde (latviski)