Rumānija
Rumānija (rumāņu: România) ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu (rumāņu: Moldova), dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un sestā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.
| Rumānija România |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Deşteaptă-te, române! |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Bukareste 391) 44°25′N 26°06′E / 44.417°N 26.100°E | |||||
| Valsts valodas | rumāņu valoda | |||||
| Etniskās grupas | 89,5% rumāņi 6,6% ungāri 2,5% romi 1,4% citi |
|||||
| Valdība | Unitāra pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Klauss Johaniss | ||||
| - | Premjerministrs | Marčels Čolaku | ||||
| Izveidošanās | ||||||
| - | Transilvānija | 10. gadsimts | ||||
| - | Valahija | 1290. gads | ||||
| - | Moldāvija | 1346. gads | ||||
| - | Pirmā apvienošanās | 1599. gads | ||||
| - | Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās | 1859. gada 24. janvārī | ||||
| - | Oficiāli pasludināta neatkarība | 1878. gada 13. jūlijā | ||||
| - | Apvienošanās ar Transilvāniju | 1918. gada 1. decembrī | ||||
| Iestāšanās ES | 2007. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 238 391 km² (82.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 3,0 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008. gadā | 22 246 862 (50.) | ||||
| - | Blīvums | 93/km² (104.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $213 891 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $9 953 | ||||
| Džini koef. (2003) | 31 (vidējs) | |||||
| TAI (2019) | ▲ 0,828 (augsts) (49.) | |||||
| Valūta | Rumānijas leja (RON) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .ro | |||||
| ISO 3166-1 kods | 642 / ROU / RO | |||||
| Tālsarunu kods | +40 | |||||
Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Nosaukums
labot šo sadaļuRumānijas nosaukums cēlies no "român" (vecā stilā "rumân"), kas nozīmē — cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu "romanus", Romas pilsonis, kas Romas impērijas beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par "romiešiem", pirmo reizi rakstos minēts 16. gadsimtā itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Vallahijas aprakstos.
Vēsture
labot šo sadaļuModernā Rumānija sāka veidoties 1859. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas (rumāņu: Țara Românească) kņazistes. Rumānijas Karalistes neatkarība no Osmaņu impērijas tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina 1878. gada Berlīnes kongress.
Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas Karalistei pievienoja Transilvāniju, Bukovinu un Besarābiju. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu Moldovas republiku un Ukrainas Čerņivcu apgabalu) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja Padomju Savienība, bet Transilvāniju pēc Vācijas spiediena atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas Dņestras upes austrumu krastā, t.sk. Odesas pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60. gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.
Pēc Dzelzs priekškara krišanas 1989. gadā un tautas revolūcijas pret Čaušesku diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties NATO un 2007. gada 1. janvārī arī Eiropas Savienībai.
Dabas resursi
labot šo sadaļuLielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie naftas un dabas krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir svina, cinka rūdas un sēra atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — Konstancu.
Demogrāfija
labot šo sadaļu2011. gadā Rumānijā dzīvoja aptuveni 20,12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 88,9% bija rumāņi. Lielākās etniskās minoritātes ir ungāri vai sēkeji (6,5%) un čigāni (3,3%). Ungāri ir vairākums Hargitas un Kovasnas apgabalos.
86,5% Rumānijas iedzīvotāju ir pareizticīgie, 6,9% protestanti un 4,6% katoļi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces un piezīmes
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Rumānija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rumānija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Rumāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |