Bukovina

Bukovina (rumāņu: Bucovina, ukraiņu: Буковина) ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodas Rumānijas un Ukrainas teritorijās. Reģiona nosaukums radies 1775. gadā, kad austrieši savu jauniegūto provinci nosauca par Dižskābaržu zemi (poļu un ukraiņu valodā dižskābardis buk).

Bukovinas ģerbonis

Vēsture

Reģiona vēsture cieši saistīta ar viduslaiku Moldāvijas kņazistes vēsturi, kuras galvaspilsēta no 1385. līdz 1572. gadam atradās Sučavā. Šajos gadsimtos reģionu vairākkārt mēģināja iekarot poļi, līdz Moldāvija nonāca Osmaņu impērijas pakļautībā. Kā atlīdzību par palīdzību Krievijai krievu-turku karā krievu armijas 1769. gadā iekarotos Moldāvijas ziemeļus 1774. ieguva Austrijas erchercogistes valdnieki, kuriem bija nepieciešama teritorija, kas savienotu Galīciju un Transilvāniju. Bukovinu sākotnēji pievienoja Galīcijas un Lodomērijas Karalistei, bet 1849. gada 4. martā izveidoja atsevišķu Bukovinas hercogisti. Austriešu varas laikā tika attīstīta un uzplauka Černovica (Čerņivci), kas kļuva par izglītības un komercijas centru. 19. gadsimtā reģiona ziemeļos aizvien vairāk ieplūda rutēņi (ukraiņi) un gucuļi, bet dienvidos joprojām vairākumā bija rumāņi. Pilsētās dominēja vācieši, poļi un ebreji. 1910. gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka Bukovinā dzīvo 800 198 cilvēki, no kuriem 38,88% bija rutēņi, 34,38% rumāņi, 21,24% vācieši un ebreji, 4,55% poļi un 1,31% ungāri.

• 
  Bukovinas dalījums pēc 1940. gada okupācijas
• 
  Putnas klosteris
• 
  Černovica

1878. gadā izveidotā Rumānijas Karaliste vēlējās iegūt arī Bukovinu, ar kuru cieši bija saistīta valsts vēsture un kultūra. Kā pretnostatījumu vietējo rumāņu nacionālismam austrieši atbalstīja ukraiņu stāvokli reģionā. Izmantojot Austroungārijas sabrukumu 1918. gadā, Bukovinas ziemeļus vēlējās iegūt īslaicīgi pastāvējusī Rietumukrainas Tautas Republika, taču šeit ienāca rumāņu karaspēks un reģionu pasludināja par pievienotu Rumānijai.

1940. gada 28. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātu Rumānijai cedēt Besarābiju (kur izveidojas Moldāvijas PSR) un Bukovinas ziemeļus, kurus iekļāva Ukrainas PSR sastāvā. Līdzīgi kā okupētajās Baltijas valstīs, 1940. un 1941. gadā uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju, galvenokārt rumāņus. Uz Rumāniju bēgošos zemniekus apšāva padomju robežsargi. Uzreiz pēc okupācijas 45 000 Bukovinas vāciešu pārcēlās uz dzīvi nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā. Sākoties Vācijas-PSRS karam, Rumānijas karaspēks atguva Bukovinas ziemeļus. Kara laikā rumāņu un vācu karaspēks nogalināja apmēram pusi no šeit dzīvojošajiem ebrejiem.

1944. gadā Sarkanā armija atgriezās, un Bukovinas ziemeļus kā Čerņivcu apgabalu atkal iekļāva Ukrainas PSR sastāvā, ko apstiprināja arī 1947. gada Parīzes miera līgums starp Rumāniju un PSRS. Reģionā dzīvojošos rumāņus atkal pakļāva represijām. No šejienes uz Polijas Tautas Republiku aizbēga arī vairāk nekā 8000 etniskie poļi un 2000 ebreji. Bukovinas dienvidi arī turpmāk palika Rumānijas Tautas Republikas un mūsdienu Rumānijas kontrolē. Mūsdienās Bukovinas ziemeļos dominē ukraiņi ar nelielu rumāņu minoritāti, kamēr dienvidos gandrīz pilnībā rumāņi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bukovina.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)