Edvīns Bietags
Edvīns Bietags (dzimis 1908. gada 28. februārī Rūjienā, miris 1983. gada 29. septembrī Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas čempions (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).
| ||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1908. gada 28. februārī Rūjiena, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
| |||||||||||||||||||||
| Miris | 1983. gada 29. septembrī (75 gadu vecumā) Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
| |||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |  Latvija
| |||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Grieķu-romiešu cīņa | |||||||||||||||||||||
| Bijušie treneri | Rūdolfs Ronis Jānis Polis[1] | |||||||||||||||||||||
| Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 1 (1936) | |||||||||||||||||||||
| Medaļas | 1 sudrabs | |||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
BiogrāfijaLabot
Edvīns Bietāgs dzimis 1908. gadā Rūjienā. Viņa pirmais sporta veids — visu zēnu iemīļotā spēle futbols. Mācoties Rūjienas valsts vidusskolā, viņš iepazinās ar nākamo desmitcīņnieku Jāni Dimzu un pievērsās vieglatlētikai.
Ap 1923. gadu Rūjienas apkārtnē robežsardzē dienošais Rūdolfs Ronis nodibināja sporta biedrības "Krauze" Rūjienas nodaļu un aicināja zēnus nodarboties ar cīņas sportu. Arī Edvīns Bietāgs iestājas biedrībā un sāka trenēties grieķu-romiešu cīņā. 1924. gadā viņš sāka piedalīties sacensībās un gadu vēlāk kļuva par Ziemeļlatvijas čempionu. Tomēr pirmie starti sacensībās Rīgā panākumus nedeva, arī 1928. gada olimpiskajām spēlēm kvalificēties neizdevās. 1929. gadā E. Bietagu iesauca kara dienestā un treniņu procesā iestājās gandrīz divgadīgs pārtraukums.
Pēc dienestā Edvīns Bietags atgriezās Rīgā un, paziņu cīkstoņu pierunāts, atsāka treniņus. 1930. gadā viņš pirmo reizi uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs grieķu-romiešu cīņā. Pēc tam viņš šo čempiona titulu ieguva vēl piecas reizes.
1934. gadā Bietags kļuva par Latvijas čempionu pussmagajā svarā, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ, uz Eiropas čempionātu Romā Latvija sūtīja tikai vienu cīkstoni — smagsvaru Albertu Zvejnieku. Bietāgs aizņēmās naudu un kļuva par otro Latvijas dalībnieku šajā čempionātā. Ceļā uz finālu Bietāgs uzvarēja vairākus pazīstamus cīkstoņus un tur viņam bija jācīnās ar zviedru Akselu Kadjēru. Lai gan cīņa ritēja ļoti sīvi, cīņas beigās par uzvarētāju visi tiesneši atzina Latvijas sportistu.[2]
1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē pussmagā svara finālā Bietaga pretinieks, tāpat kā 1934. gada Eiropas čempionātā bija zviedrs Kadjērs. Vēlreiz pieveikt Kadjēru neizdevās, zviedrs guva uzvaru pēc punktiem un Bietāgs ieguva sudraba medaļu, kas ir Latvijas cīkstoņu visu laiku labākais panākums olimpiskajās spēlēs.[2]
Vēl E. Bietags nodarbojās ar sporta sacensību organizāciju, bija treneris un strādnieks.[1]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 93. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
- ↑ 2,0 2,1 «Edvīns Bietags». LatvijasSports.lv. Skatīts: 2019-09-04.
Ārējās saitesLabot
- Sports-Reference profils (angliski)
- LOK profils
- FILA profils (angliski)
 | Šī Latvijas sportista biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |