Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa (vācu: Gouvernement Estland, igauņu: Eestimaa kubermang, krievu: Эстляндская губерния) bija autonoma[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa. Igaunijas guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — Igaunijas landtāgs. Līdz pat 19. gadsimta beigām Igaunijas guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram.
|
Robežojās ar Vidzemes un Pēterburgas guberņām, kā arī Somijas lielhercogistes guberņām (robeža pa Somu jūras līci). Vecajās robežās Igaunijas guberņa pastāvēja līdz pat Februāra revolūcijai, pēc kuras Igaunijas guberņa tika apvienota ar Vidzemes guberņas ziemeļu daļu un izveidota Autonomā Igaunijas guberņa, kas 1918. gada 24. februārī tika pasludināta par neatkarīgu Igaunijas valsti.
Izveide
labot šo sadaļuIgaunijas guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā kopš 1561. gada bija atkarīga no Zviedrijas un pastāvēja ar nosaukumu Zviedru Igaunija. Tajā ietilpa senie Rēveles, Harijas, Viruzemes, Jervas un Ridalas novadi.
Rēveles guberņa
labot šo sadaļu1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Tallinu, Igaunijas bruņniecība 29.09.1710. parakstīja padošanās aktu un vēl pirms kara beigām pēc Pētera I rīkojuma 29.05.1719. tika izveidota Rēveles guberņa (krievu: Ревельскaя губерния). Pēc kara beigām 1727. gadā Rēveles guberņai no Pēterburgas guberņas pievienoja Narvas provinci. 1745. gadā guberņā ietilpa Harijas, Vīkas, Jervas un Virijas distrikti.
Rēveles vietniecība
labot šo sadaļuKrievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rēveles guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rēveles vietniecība (vācu: Statthalterschaft Reval, krievu: Ревельское наместничество). Tā sastāvēja no Harijas (Rēveles), Jervas (Veisenšteinas), Vīkas (Hāpsalas), Vīrijas (Vezenbergas) un Baltišportas (Baltijas ostas) distriktiem, ko 1784. gadā pārdēvēja par apriņķiem. Rēveles vietniecība pēc Pāvila I rīkojuma tika likvidēta 28.11.1796., pārdēvējot to par Igaunijas guberņu.
Igaunijas guberņa
labot šo sadaļuIgaunijas guberņa pastāvēja no 1783. līdz 1917. gadam kā viena no Baltijas guberņām. Sastāvēja no Tallinas (Rēveles), Paides (Veisenšteinas), Hāpsalas, Rakveres (Vezenbergas) apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, landtāgs, bruņinieku konvents, landmaršals).
Pēc Februāra revolūcijas Krievijas Pagaidu valdība 1917. gada 12. aprīlī Igaunijas guberņu apvienoja ar Livonijas guberņas igauņu apdzīvoto teritoriju, izveidojot Autonomo Igaunijas guberņu. Vasarā tika noteiktas Igaunijas guberņas pagaidu padomes vēlēšanas. Maijā un jūnija tika ievēlēti lauku kopienu pārstāvji, bet jūlijā un augustā — pilsētu pārstāvji.
-
Rēveles guberņas (Estlandia) karte ar pievienoto Narvas provinci (1742). Rīgas guberņai piederošā Igaunijas daļa apzīmēta kā LETTIÆ PARS ("Latvijas daļa")
-
Rēveles guberņas apriņķi (Uiezd) 1745. gadā
-
Rēveles vietniecības karte (1783)
-
Rēveles vietniecības karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1796)
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuNacionālā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897)
labot šo sadaļuPēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas guberņas apriņķos bijā šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:[2]
Apriņķis | igauņi | krievi | vācieši | zviedri |
---|---|---|---|---|
Hāpsalas apriņķis | 92,2% | ... | 1,2% | 5,6% |
Tallinas (Rēveles) apriņķis | 82,9% | 6,8% | 7,3% | ... |
Rakveres (Vezenbergas) apriņķis | 90,3% | 7,2% | 1,9% | ... |
Paides (Veisenšteinas) apriņķis | 96,8% | ... | 2,2% | ... |
Guberņā kopumā: | 88,7% | 5,0% | 3,9% | 1,4% |
Izglītības iestādes (1902)
labot šo sadaļuPēc Brokhauza un Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Igaunijas guberņā 1902. gadā bija šādas mācību iestādes [3]:
- Tallinā 2 vīriešu ģimnāzijas ar 703 ģimnāzistiem un 1 sieviešu ģimnāzija ar 313 ģimnāzistēm,
- Tallinā 1 reālskola ar 354 skolniekiem,
- 1 jūrskola pie Paldiskiem ar 71 studējošo,
- 656 vispārizglītojošās skolas ar 26 694 skolniekiem, no tām 576 tautas skolas ar 21 095 skolniekiem.
Pilsētas
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.[novecojusi saite] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.
- ↑ Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России
- ↑ «Эстляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010. gada 23. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igaunijas guberņa.
- Igaunijas gubernatoru uzskaitījums (angliski)
- Эстляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)