Harija
Harija vai Harju zeme (igauņu: Harjumaa, latīņu: Harria, vācu: Harrien) bija senās Igaunijas zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem Raplas apriņķis ar galvaspilsētu Raplu. Kā galvenais Harijas ciems Indriķa hronikas tekstā minēta Raikila, kur tolaik "visas apkārtējās ciltis ik gadu mēdza sanākt uz sapulci".
Harju apriņķis labot šo sadaļu
Mūsdienās Harju apriņķis aizņem tikai nelielu daļu senās Harijas zemes, bet tā teritoriju veido galvenokārt senā Rēveles zeme.
Vēsture labot šo sadaļu
No 10. līdz 12. gadsimtam viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Harijas zemē bija Varbolas pilskalns (latīņu: Castrum Warbole). Pirmais krusta karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās krustnešu sabiedrotie līvi un leti un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Pamiera noslēgšanai Folkvins pieprasīja Varbolas iedzīvotājiem pieņemt kristīgo ticību un atdot gūstekņus.
1219. gada jūnijā Dānijas ķēniņš Valdemārs II kopā ar vēlāko Rīgenes vendu ķēniņu Viclavu I, Lundas arhibīskapu Andreasu un Igaunijas bīskapu Teoderihu devās karagājienā uz Rēveli. Pēc vienošanās ar igauņu vecākajiem viņi tagadējā Tallinas Domkalnā vecās igauņu Lindanises pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili".
1343. gada Jurģos 23. aprīlī dāņiem pakļautajā Harijas zemē sākās igauņu Jurģa nakts sacelšanās, kad zemnieki masveidā atteicās no kristīgās ticības un nonāvēja apmēram 1800 svešzemnieku, ieņēma cisterciešu ordeņa Padises klosteri un nogalināja 28 mūkus. Tika aplenkts Tallinas Domkalns un aicināti palīgā zviedri no Turku un Vīborgas.
Pēc sacelšanās apspiešanas Dānijas ķēniņš Valdemārs IV 1346. gadā pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim par 10 000 markām. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Rēveles komtureju.