Hāpsalu
Hāpsalu (igauņu: Haapsalu), arī Hāpsala,[2][3] ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs. Gandrīz 300 gadus bijusi Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta, pēc tam jūras peldvieta un dūņu dziedniecības kūrorts. Mūzikas festivālu norises vieta. Mūsdienās Hāpsalu iedzīvotāju skaits noslīdējis nedaudz zem 10 000 (9946 iedzīvotāji 2017. gadā).
Hāpsalu | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Haapsalu | |||
| |||
Atrašanās vieta Igaunijā | |||
Koordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°EKoordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°E | |||
Valsts | Igaunija | ||
Apriņkis | Lēnes apriņķis | ||
Pilsētas tiesības | 1294. gads | ||
Citi nosaukumi | Hapsal - vācu un zviedru | ||
Platība | |||
• Kopējā | 10,59 km2 | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 9 812 | ||
• blīvums | 939,2/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Mājaslapa | www.haapsalu.ee | ||
Hāpsalu Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuNo 1279. līdz 1561. gadam Hāpsalas pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta. Pēc tam, kad bīskapa rezidence tika pārcelta uz Kuresāri Sāmsalā, pilsēta zaudēja savu politisko un militāro nozīmi.
Jaunu impulsu Hāpsalu attīstībai 1825. gadā piešķīra kūrorta dibināšana ar jūras peldētavām un dūņu dziednīcām, kuru vasaras laikā regulāri apmeklēja arī Krievijas imperatora ģimenes locekļi. Hāpsalu vasarnīcā Pēteris Čaikovskis esot uzrakstījis savu 6. simfoniju. 1898. gadā uzcelta pilsētas kūrzāle. Kūrorta apmeklētāju vajadzībām 1907. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju uz Tallinu ar tālāku savienojumu uz Pēterburgu. 2004. gadā sliedes demontētas, bet izcili greznā dzelzceļa stacijas ēka ir saglabājusies, tur ierīkots muzejs.
Līdz 1944. gadam Hāpsalu bija Igaunijas zviedru kopienas centrs, pilsētā darbojas zviedru kopienas muzejs.
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļu- Hāpsalas pils ansamblis ar doma baznīcu, kuras logā augusta pilnmēness naktīs spokojoties "Baltā dāma"
- Promenāde (Promenaad)
- Kūrzāle (Kuursaal)
- Frīdriha Šillera piemineklis (1813)
- jūgendstila villas
- dzelzceļa stacija (1907) ar muzeju un vēsturiskām lokomotīvēm un vagoniem
Hāpsalu dzimuši
labot šo sadaļu- Frīdrihs fon Lēvis of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar), Vidzemes landmaršals, Krievijas armijas ģenerālis (1767—1824)
- Ferdinands Vīdemans (Ferdinand Wiedemann), vācbaltiešu valodnieks (1805—1887)
Galerija
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0282U; Q59640277; pārbaudes datums: 22 jūlijs 2023.
- ↑ visitestonia.com
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 251. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hāpsalu.
- Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Pilsētas oficiālā mājas lapa
Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |