Dekolonizācija

Dekolonizācija ir koloniālisma likvidēšanas process, kas attiecas uz Eiropas koloniju (domīniju, protektorātu un mandātu teritoriju), galvenokārt Āfrikā un Āzijā pēc Otrā pasaules kara.

Pēc koloniālās valdīšanas atcelšanas koloniālo īpašumu robežas kļuva par jauno valstu robežām, neņemot vērā to etniskās īpatnības. Tas kļuva par vienu no iemesliem regulāriem etniskajiem konfliktiem. Nacionālo valstu veidošanos Āfrikā un Āzijā pavadīja gandrīz vispārēja autoritāru politiskās pārvaldes formu ieviešana, personiskās un etniski reliģiskās saites kļuva par galvenajām reālās politiskās vadības metodēm, uzplauka korupcija. Bijušās metropoles neatteicās no ietekmes uz savām bijušajām kolonijām. Jau 20. gadsimta 50. gados parādījās termins "neokoloniālisms", kas apzīmē vienas suverēnas valsts slepenas pakļaušanas mehānismus citai, attīstītākai valstij. Tā 20. gadsimta 60. gados Francija sāka īstenot tā saukto "sadarbības politiku" savās bijušajās kolonijās, kas skāra militāro, finanšu un kultūras jomu. Ja agrāk eiropieši emigrēja uz kolonijām, tad tagad migrācija notiek pretējā virzienā.

Dekolonizācija postpadomju telpā

2023. gada aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja likumu par toponīmikas "dekolonizāciju", kas aizliedz ar Krieviju saistītus vietvārdus. Aizliegti ne tikai jauni nosaukumi, bet noteikts mainīt arī vecos nosaukumus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dekolonizācija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)