Babilona

pilsētvalsts senajā Divupē, mūsdienās arheoloģisko izrakumu vieta Irākā
Šis raksts ir par pilsētvalsti Divupē. Par kultūras reģionu Divupē skatīt rakstu Babilonija.

Babilona (grieķu: Βαβυλών), galvenokārt reliģiskos tekstos Bābele (akadiešu: Bābili, Bābilim, arābu: بابل, Bābil), tulkojumā "Dieva vārti" bija viens no nozīmīgākajiem politiskās, ekonomiskās un kultūras centriem Senajā Divupē. Babilonas drupas atrodas Eifratas upes krastā aptuveni 85 kilometrus uz dienvidiem no mūsdienu Irākas galvaspilsētas Bagdādes, uz ziemeļiem no Hillas pilsētas un ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.

Babilona
Walls of Babylon 1 RB.JPG
Babilonas vārti
Babilona (Irāka)
Babilona
Babilona
Babilonas atrašanās vieta mūsdienu Irākas teritorijā
Atrašanās vieta Valsts karogs: Irāka Irāka
Reģions Tuvie Austrumi
Koordinātas 32°32′11″N 44°25′15″E / 32.53639°N 44.42083°E / 32.53639; 44.42083Koordinātas: 32°32′11″N 44°25′15″E / 32.53639°N 44.42083°E / 32.53639; 44.42083
Daļa no Babilonijas
Platība 9 km2
Vēsture
Dibināšana ap 2800. gadu p.m.ē.
Pamešana ap 1000. gadu m.ē.
Piezīmes
Izrakumi no 1811–12
Stāvoklis drupas
Īpašuma tiesības sabiedrība
Oficiālais nosaukums: Babilona
Tips Kultūra
Kritērijs iii, vi
Iekļauts 2019. (278. sesija)
Aizsardzības nr. 278
Valsts Karogs: Irāka Irāka
Reģions Arābu valstis

Babilona ir uzcelta Mezopotāmijas līdzenuma vidusdaļā, kur Eifratas un Tigras upes atrodas netālu viena no otras. Tā atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Babilonas dibināšanas gadi nav zināmi, pirmās atradumi datējami ar 28.-24. gadsimtu p.m.ē., bet pirmoreix rakstos tā pieminēta Akadas valsts laikā 24. - 22. gadsimtā p.m.ē., kad tā bija ne pārāk ietekmīga pilsētvalsts. Pilsētas galvenais dievs bija Marduks. No 2. gadu tūkstoša sākuma p.m.ē. līdz 1. gadu tūkstoša sākumam p.m.ē. bija Babilonijas galvaspilsēta, kas lielāko uzplaukumu piedzīvoja Hammurapi laikā 18. gadsimts p.m.ē.). Pēc tam Babilona bija Jaunbabilonijas galvaspilsēta, kuras ietekmīgākais valdnieks bija Nebukadnecars II.

539. gadā p.m.ē. pilsētu ieņēma Kīrs II un tā kļuva par vienu no Ahemenīdu impērijas galvaspilsētām. 4. gadsimtā p.m.ē. Babilona kļuva par Maķedonijas Aleksandra impērijas galvaspilsētu, kur šeit esot miris. Vēļak pilsēta ietilpa Seleikīdu impērijā, Partā, Romas impērijā, pamazām zaudējot nozīmi, jo to izkonkurēja citi centri, tādas kā Ktēsifona.

Babilonā atradās viens no Septiņiem pasaules brīnumiemBabilonas gaisa dārzi. Babilonai (Bābelei) ir simboliska un eshatoloģiska nozīme Vecās un Jaunās Derības tekstos. Vecajā derībā saistīta ar tādiem simboliem kā Bābeles tornis, Bābeles gūsts, milzis uz māla kājām un citiem. Jaunās derības Jāņa atklāsmes grāmatā Bābele parādās kā lielākā pasaules pilsēta pirms apokalipses, Antikrista un pasaules grēku mājvieta.

Skatīt arīLabot

Ārējās saitesLabot