Babilona

Šis raksts ir par pilsētvalsti Divupē. Par kultūras reģionu Divupē skatīt rakstu Babilonija.

Babilona (grieķu: Βαβυλών), galvenokārt reliģiskos tekstos Bābele (akadiešu: Bābili, Bābilim, arābu: بابل, Bābil), tulkojumā "Dieva vārti" bija viens no nozīmīgākajiem politiskās, ekonomiskās un kultūras centriem Senajā Divupē. Babilonas drupas atrodas Eifratas upes krastā aptuveni 85 kilometrus uz dienvidiem no mūsdienu Irākas galvaspilsētas Bagdādes, uz ziemeļiem no Hillas pilsētas un ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.

Babilona
Babilonas vārti
Babilona Babilonas atrašanās vieta mūsdienu Irākas teritorijā
Atrašanās vieta	Irāka
Reģions	Tuvie Austrumi
Koordinātas	32°32′11″N 44°25′15″E
Daļa no	Babilonijas
Platība	9 km2
Vēsture
Dibināšana	ap 2800. gadu pr.Kr.
Pamešana	ap 1000. gadu pēc Kr.
Piezīmes
Izrakumi	no 1811–12
Stāvoklis	drupas
Īpašuma tiesības	sabiedrība
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Babilona
Tips	Kultūra
Kritērijs	iii, vi
Iekļauts	2019. (278. sesija)
Aizsardzības nr.	278
Valsts	Irāka
Reģions	Arābu valstis

Babilona ir uzcelta Mezopotāmijas līdzenuma vidusdaļā, kur Eifratas un Tigras upes atrodas netālu viena no otras. Tā atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Babilonas dibināšanas gadi nav zināmi, pirmie atradumi datējami ar 28.-24. gadsimtu pr.Kr., bet pirmoreiz rakstos tā pieminēta Akadas valsts laikā 24. - 22. gadsimtā pr.Kr., kad tā bija ne pārāk ietekmīga pilsētvalsts. Pilsētas galvenais dievs bija Marduks. No 2. gadu tūkstoša sākuma pr.Kr. līdz 1. gadu tūkstoša sākumam pr.Kr. tā bija Babilonijas galvaspilsēta, kas lielāko uzplaukumu piedzīvoja Hammurapi laikā 18. gadsimts pr.Kr.). Pēc tam Babilona bija Jaunbabilonijas galvaspilsēta, kuras ietekmīgākais valdnieks bija Nebukadnecars II.

539. gadā pr.Kr. pilsētu ieņēma Kīrs II un tā kļuva par vienu no Ahemenīdu impērijas galvaspilsētām. 4. gadsimtā pr.Kr. Babilona kļuva par Maķedonijas Aleksandra impērijas galvaspilsētu, kurš šeit esot miris. Vēlāk pilsēta ietilpa Seleikīdu impērijā, Partā, Romas impērijā, pamazām zaudējot nozīmi, jo to izkonkurēja citi centri, tādas pilsētas kā Ktēsifona.

Babilonā atradās viens no Septiņiem pasaules brīnumiem — Babilonas gaisa dārzi. Babilonai (Bābelei) ir simboliska un eshatoloģiska nozīme Vecās un Jaunās Derības tekstos. Vecajā derībā saistīta ar tādiem simboliem kā Bābeles tornis, Bābeles gūsts, milzis uz māla kājām un citiem. Jaunās derības Jāņa atklāsmes grāmatā Bābele parādās kā lielākā pasaules pilsēta pirms apokalipses, Antikrista un pasaules grēku mājvieta.

Skatīt arī

• Babilonas gaisa dārzi
• Bābeles gūsts
• Babilonas netikle
• Bābeles tornis

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Babilona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)