Andris Caune (dzimis 1937. gada 27. jūnijā Rīgā) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Andris Caune
Personīgā informācija
Dzimis 1937. gada 27. jūnijā (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Voldemārs Caune
Zinātniskā darbība
Alma mater Latvijas Lauksaimniecības akadēmija
Latvijas Valsts Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1937. gadā Rīgā mākslinieka Voldemāra Caunes ģimenē.[1]

Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidrotehnikas fakultātē (absolvēja 1961. gadā), tad LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (absolvēja 1969. gadā).[2]

Strādāja Latvijas PSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurācijas projektēšanas birojā (1959—1969),[2] tad kļuva par LZA Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas darbinieku.[2] 1970. gadā sāka vadīt arheoloģiskos izrakumus Rīgā.[2] Sevišķi aktīvi un vispusīgi veica pētījumus Vecrīgā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā turpināja strādāt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, bija tā direktors (1996—2002).[2] 1998. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidenta izveidotās vēstures komisijas vadītāju.[3] Viņa vadītā komisija izdeva vairāk nekā 20 rakstu sējumus par 20. gadsimta Latvijas vēsturi.[3] Publicējis vairāk nekā 700 publikācijas.[4]

  1. «Nezināmais Caune. Rīgas patriots». Apollo.lv. Skatīts: 2024. gada 8. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 858. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  3. 3,0 3,1 «Rīgas arheoloģijas bruņiniekam Andrim Caunem – 70». Tvnet.lv. Skatīts: 2024. gada 8. jūlijā.
  4. «Andris CAUNE». LZA. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.