Nirnberga

Nirnberga
Nirnberga;
	Pilsēta
Nürnberg
	Skats uz Nirnbergas vecpilsētu
; Karogs	; Ģerbonis
	Nirnberga
	Koordinātas: 49°27′N 11°5′E / 49.450°N 11.083°EKoordinātas: 49°27′N 11°5′E / 49.450°N 11.083°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Bavārija
Dibināta	1050
Platība
• Pilsēta	186,38 km2
Augstums	302 m
Iedzīvotāji (2022)
• Pilsēta	523 026
• blīvums	2 676,7/km²
• urbānā teritorija	510 602
• aglomerācija	3 500 000
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta kodi	90000-90491
Mājaslapa	www.nuernberg.de
	Nirnberga Vikikrātuvē

Nirnberga (vācu: Nürnberg, austrumfranku dialektā: Nämberch, bavāriešu: Niamberg) ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes. Tā atrodas 170 kilometru attālumā no Bavārijas lielākās pilsētas Minhenes un 440 kilometru attālumā no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Pilsētas kopējā platība ir 186,38 km², pēc 2013. gada datiem pilsētā dzīvo 498 876 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 3 500 000 iedzīvotāji. Nirnberga pēc iedzīvotāju skaita ir četrpadsmitā lielākā Vācijas pilsēta un otrā lielākā Bavārijas pilsēta aiz Minhenes. Tas ir ekonomikas un tūrisma centrs.

Nirnberga ir plašāk pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kura Otrā pasaules kara laikā tika smagi iznīcināta, bet pēc kara tika uzsākta vecpilsētas atjaunošana. Pilsēta ir pazīstama arī ar savu kulināriju kā, piemēram, piparkūkām un desiņām. Nirnberga ir Vāclava IV, Ādama Krafta, Martina Behaima, Albrehta Dīrera, Johana Pahelbela un Maksa Grundiga dzimtā pilsēta.

Vēsture

Pilsēta dibināta 1050. gadā. Viduslaikos tā bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas reihstāga vieta. 1219. gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu.

15. un 16. gadsimtā Nirnberga bija vācu renesanses centrs. 1525. gadā pilsētas teritorijā nostiprinājās protestantisms. Trīsdesmitgadu karā pie Nirnbergas notika sīvas cīņas starp zviedru karaļa Gustava Ādolfa II un Vallenšteina spēkiem. Pēc kara pilsēta panīka izaugsme atjaunojās tikai sākoties industriālajai revolūcijai. 1835. gadā starp Nirnbergu un Fīrti sāka kursēt pirmais dzelzceļš Vācijā.

Pēc nacistu nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo NSDAP kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji ir saglabājies līdz mūsdienām. Pilsēta smagi cieta Otrajā pasaules karā, tomēr tās vecpilsēta tika atjaunota. No 1945. līdz 1946. gadam ASV okupācijas zonā Nirnbergā notika Nirnbergas process, kurā tiesāja pēc kara izdzīvojušos nacistu režīma līderus.