Nirnberga
Nirnberga (vācu: Nürnberg) ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes. Tā atrodas 170 kilometru attālumā no Bavārijas lielākās pilsētas Minhenes un 440 kilometru attālumā no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Pilsētas kopējā platība ir 186,38 km2, pēc 2013. gada datiem pilsētā dzīvo 498 876 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 3 500 000 iedzīvotāji. Nirnberga pēc iedzīvotāju skaita ir četrpadsmitā lielākā Vācijas pilsēta un otrā lielākā Bavārijas pilsēta aiz Minhenes Tas ir ekonomikas un tūrisma centrs.
| Nirnberga | |
|---|---|
| Pilsēta | |
| Nürnberg | |
 Skats uz Nirnbergas vecpilsētu | |
  Nirnberga | |
| Koordinātas: 49°27′N 11°5′E / 49.450°N 11.083°EKoordinātas: 49°27′N 11°5′E / 49.450°N 11.083°E | |
| Valsts |
 Vācija |
| Federālā zeme |
.svg){kind=small} Bavārija |
| Dibināta | 1050 |
| Platība | |
| • Pilsēta | 186,38 km2 |
| Augstums | 302 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • Pilsēta | 523 026 |
| • blīvums | 2 676,7/km² |
| • urbānā teritorija | 510 602 |
| • aglomerācija | 3 500 000 |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
| Pasta kodi | 90000-90491 |
| Mājaslapa |
www |
 Nirnberga Vikikrātuvē | |
Nirnberga ir plašāk pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kura Otrā pasaules kara laikā tika smagi iznīcināta, bet pēc kara tika uzsākta vecpilsētas atjaunošana. Pilsēta ir pazīstama arī ar savu kulināriju kā, piemēram, piparkūkām un desiņām. Nirnberga ir Vāclava IV, Ādama Krafta, Martina Behaima, Albrehta Dīrera, Johana Pahēlbela un Maksa Grundiga dzimtā pilsēta.
Vēsture labot šo sadaļu
Pilsēta ir dibināta 1050. gadā. Viduslaikos tā bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas reihstāga vieta. 1219. gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu.
15. un 16. gadsimtā Nirnberga ir vācu Renesanses centrs. 1525. gadā pilsētas teritorijā nostiprinās protestantisms. Trīsdesmitgadu karā pie Nirnbergas notiek sīvas cīņas starp zviedru karaļa Gustava Ādolfa II un Vallenšteina spēkiem. Pēc kara pilsēta panīkst, izaugsme atjaunojas tikai sākoties industriālajai revolūcijai. 1835. gadā starp Nirnbergu un Fīrti sāk kursēt pirmais dzelzceļš Vācijā.
Pēc nacistu nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo NSDAP kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji ir saglabājies līdz mūsdienām. Pilsēta smagi cieta Otrajā pasaules karā, tomēr tās vecpilsēta tika atjaunota. No 1945. līdz 1946. gadam Nirnbergā notika Nirnbergas process, kurā tiesāja pēc kara izdzīvojušo nacistu režīma līderus.
Galerija labot šo sadaļu
-
Nirnberga ap 1652. gadu
-
Nirnbergas rātsnams
-
Dīrera māja
-
Nacistu kongresu nams
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Q122987347; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nirnberga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Galerija (vāciski)
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |