Neapole

Neapole (itāļu: Napoli, izrunā: /ˈnaːpoli/, neapoliešu: Napule) ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā aiz Romas un Milānas un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 960 tūkstoši iedzīvotāju. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju — Neapole ir picas dzimtene.

Neapole
pilsēta
Napoli
Neapole ar Vezuvu fonā
Karogs Ģerbonis
Neapole Neapole
Koordinātas: 40°51′N 14°16′E
Valsts	Itālija
Reģions	Kampānija
Metropole	Neapole
Platība
• Kopējā	117,27 km2
Augstums	17 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	913 462
• blīvums	8 182,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	80100, 80121-80147
Tālruņu kods	081
Patrons	Svētais Januārijs
Mājaslapa	www.comune.napoli.it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Neapoles vēsturiskais centrs
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv
Iekļauts	1995. gads
Aizsardzības nr.	726
Valsts	Itālija
Platība	1021 ha
Neapole Vikikrātuvē

Vēsture

Ap 8. gadsimtu p.m.ē. Neapoli (grieķu: Νεάπολις, Neápolis — ‘Jaunā pilsēta’) dibināja sengrieķu kolonisti no Kūmām.

Kaut arī 4. gadsimtā p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs — leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Svētais Pēteris un Svētais Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476. gadā. Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638. gada līdz 1137. gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.

1137. gadā Neapoli ieņēma Sicīlijas Karalistes karaspēks normaņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266. gadā Neapole kļuva par Sicīlijas Karalistes galvaspilsētu. 1442. gadā Neapoli ieņēma Aragonas karalis Alfonso V, un pats kļuva par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski bija vairāk saistīta ar Spāniju, nekā ar Ziemeļitāliju.

1861. gada 6. septembrī pilsētā ienāca Garibaldi karaspēks, un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļuva par Itālijas Karalistes sastāvdaļu. 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Neapole bija viens no itāļu emigrācijas centriem, liela daļa no itāļu izcelsmes emigrantiem pasaulē nāk no Neapoles. Kopš 18. gadsimta Neapolē darbojas organizētās noziedzības organizācija kamorra (Camorra).

Kultūra

Pazīstama ar saviem muzejiem — Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikelandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operu — Teatro di San Carlo (1737).

Cilvēki

Neapolē dzimuši:

• Džovanni Lorenco Bernīni (Gian Lorenzo Bernini) (1598–1680) — arhitekts
• Libero Bovio (Libero Bovio) (1883–1942) — dzejnieks
• Eduardo De Filipo (Eduardo De Filippo) (1900–1984) — aktieris
• Enriko De Nikola (Enrico De Nicola) (1877–1959) — politiķis
• Armando Diass (Armando Diaz) (1861–1928) — karavadonis
• Luka Džordāno (Luca Giordano) (1632–1705) — gleznotājs
• Enriko Karūzo (Enrico Caruso) (1873–1921) — operdziedonis
• Benedeto Kroče (Benedetto Croce) (1866–1952) — filozofs
• Rudžero Leonkavallo (Ruggero Leoncavallo) (1857–1919) — komponists
• Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano) (1926–2023) — politiķis
• Džakopo Sanacaro (Jacopo Sannazaro) (1458–1530) — dzejnieks
• Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti) (1685–1757) — komponists
• Paolo Sorrentīno (Paolo Sorrentino) (1970) — kinorežisors
• Džambatista Viko (Giambattista Vico) (1668–1744) — filozofs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neapole.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)